Visalkatīgākās un nekaunīgālās amatpersonas – Jaunzeme, Reirs, Ušakovs, Muciņš un Pildegovičs
PIETIEK03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieva Jaunzeme, Jānis Reirs, Nils Ušakovs, Rinalds Muciņš (attēlā) un Andrejs Pildegovičs, - šīs ir bijušas tās vislkatīgākās un nekaunīgākās amatpersonas, ka dienesta komandējumos, uz nodokļu maksātāju rēķina iegūtos aviokompāniju lojalitātes punktus ir izmantojušas savām privātajām vajadzībām.
Šīs ir tās amatpersonas, attiecībā uz kurām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) fiksējis, ka tās par valsts apmaksātajiem dienesta komandējumiem saņēmušas aviokompānijas lojalitātes programmas punktus un pēc tam tos izmantojušas privātu lidojumu apmaksāšanai, taču aprobežojies ar mutvārdu aizrādījumiem, - šāds ir rezultāts vairāk nekā gadu ilgušai pārbaudei, kas tika sākta saistībā ar pagājušā gada aprīlī Pietiek publikācijā aprakstītiem faktiem.
Šādi aizrādījumi izteikti pašreizējam finanšu ministram Jānim Reiram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, tagadējam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Rinaldam Muciņam un bijušajam Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrejam Pildegovičam, kurš tagad ir Latvijas vēstnieks ANO.
„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus pērn reklamēja pašmāju aviokompānija airBaltic.
Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, bija kļuvuši par patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam, - faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi guva iespēju iegādāties privātus lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem.
Citviet Eiropā attieksme pret šādas iespējas izmantošanu ir stingrāka. Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām.
Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem. G. Gisi bija spiests atzīt vainu un aiziet no amata, par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.
Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs līdz pat pagājušajam gadam valdīja neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.
Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtie lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, pat šī iestāde skaidroja – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā un šādu revīziju arī neplānojot.
Vēl vairāk, Valsts kontrole būtībā apliecināja – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”
Taču nu situācijai būs jāmainās, - jau pagājušā gada pavasarī KNAB sāka pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.
Nu šī pārbaude ir beigusies, un KNAB ir konstatējis, ka Finanšu ministrija jau 2016. gadā, veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, Ministru kabinetā ierosinājusi jebkādus punktus, ko amatpersonas, izmantojot lojalitātes kartes dienesta braucienos, uzkrāj savos privātajos kontos, izmantot dienesta braucienu apmaksai iestādes ietvaros.
Taču ierosinājums netika ņemts vērā, un pašreizējo normatīvo aktu situāciju KNAB raksturo šādi: „Šobrīd no katras valsts amatpersonas godaprāta un ētikas ir atkarīgs, vai valsts amatpersona, dodoties darba komandējumā, krāj sev kā privātpersonai lojalitātes punktus un tos izmanto kā privātpersona.”
Izvērtējot vairāk nekā gadu ilgušās pārbaudes gaitā iegūto informāciju, KNAB identificējis vairākas valsts amatpersonas, kuras ar airBaltic piešķirtu VIP statusa karti sakrājušas punktus arī par dienesta lidojumiem un „iegādājās aviobiļetes privātiem lidojumiem - iegādājās vienu (vienvirziena) vai divus (turp-atpakaļ) lidojumus”.
Šajā rīcībā KNAB saskatījis likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto speciālo dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpumu pazīmes un sācis vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības.
Tomēr nekādus reālus sodus alkatīgās amatpersonas nav saņēmušas, jo KNAB beigu beigās atzinis „minētos administratīvos pārkāpumus par maznozīmīgiem, izsakot valsts amatpersonām mutvārdu aizrādījumus”.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
