Visi Eiropas līderi aprobežojās ar tukšiem atbalsta vārdiem
Viktors Tarans*05.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savelkot kopā, vienīgais reālais Eiropas drošības samita ieguvums ir britu solījumi iedot Ukrainai 5000 raķešu pretgaisa sistēmām, kas varēs notriekt pārsvarā dronus. Bet ne uzreiz, bet līdz 2030.gadam.
Un tas arī viss. Vairāk neko citu mums eiropieši nepiedāvāja. Nekādu reālu palīdzību. Nevienu papildu eiro vai lādiņu.
Visi Eiropas līderi aprobežojās ar tukšiem atbalsta vārdiem un solījumiem pārvērst mūs par «dzelzs dzeloņcūlkām». Tiesa, kā viņi to grasās darīt, ukraiņiem nepaskaidroja.
Tieši kā tajā anekdotē, kur ūpis ieteica pelītēm, lai uzvarētu plēsējus un izdzīvotu mežā, kļūt par ezīšiem. Kad pelītes prasīja ūpim, kā to izdarīt, ūpis viņām uzrēca: "Un kā tad lai es to zinu? Es esmu stratēģis, nevis taktiķis".
Simbolisks eiropiešu militārās potences kopsavilkums bija steidzama Polijas prezidenta vizīte ASV. Tur viņš centīsies pārliecināt Trampu neizvest no Polijas 20 000 ASV karavīru, jo bez viņiem Polija nevarēs noturēties pret krieviju… Tāda, lūk, Eiropas jaunā drošības stratēģija…
Tas bija sarkasms.
Ā, teju piemirsu. Visi Eiropas līderi aicināja Zeleneski salīgt mieru ar Trampu. Sak, mēs visu saprotam, atbalstām, bet mums ir vajadzīga drošība. Un vienīgais, kas to var garantēt eiropiešiem, ir ASV. [..]
Šodienas «jaudīgais atbalsts» noliek ОП (Ukrainas prezidenta ofiss) sarežģītā situācijā. Kā pēc visiem publiskajiem komentāriem atjaunot attiecības ar Trampu? Vai to ir vērts darīt?
Šajā troksnī nepamanīts palicis Jermaka paziņojums, ko publicējuši vairāki TikTok blogeri par to, ka tagad mēs taisāmies runāt vairs nevis ar ASV, bet ar Ķīnu - ir pienācis laiks viņus pieaicināt sarunu procesam.
Oficiālus paziņojumus citur es neesmu redzējis.
Ja tā tiešām ir patiesība, tad to nu gan nav vērts darīt. Jo, tiklīdz mēs uzsāksim pārrunas ar Ķīnu, mums būs uz mūžīgiem laikiem jāaizmirst par Eiropas un ASV palīdzību.
ОП atrodas sarežģītu variantu krustcelēs. Meklēt kompromisu ar Trampu? Sākt flirtu ar Ķīnu? Būvēt aliansi ar eiropiešiem? Vai radikāli mainīt iekšējo politiku un balstīties uz pašu tautu?
Zelenska izvēle vistiešākajā veidā ietekmēs gan viņa paša personīgo nākotni, gan Ukrainas nākotni, gan mūsu ikkatra drošību.
Skatīsimies, ko viņš izvēlēsies.
* Tekstu latviski tulkojusi un Facebook publicējusi Jana Streleca
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.