Vispār mēs esam valdībā, bet, kad tas ir ērti, mēs kritizējam valdību un prasām no tās atbildību
Jaunā konservatīvā partija01.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības pēdējo nedēļu laikā pieņemtie lēmumi COVID19 pandēmijas ierobežošanā ir bijuši nepietiekami, un nespēja pieņemt drosmīgus lēmumus sērgas ierobežošanā ziemas brīvdienu laikā tuvākajos mēnešos riskam pakļaus simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvības, uzskata Jaunās konservatīvās partijas valde.
Lai arī pandēmijas otrajam vilnim gatavošanās notikusi jau kopš šā gada vasaras, joprojām sabiedrība un arī valdības locekļi nav iepazīstināti ar skaidru un nepārprotamu plānu COVID19 iznīdēšanai. Jau tuvākajās dienās uz tikšanos Jauno konservatīvo (JK) frakcijā aicināsim premjeru Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli, kur Jauno konservatīvo frakcijas deputāti cer sagaidīt atbildes par neizlēmīgās rīcības cēloņiem un sagaida skaidru vakcinācijas plānu tuvākajām nedēļām.
Katra diena, kas tiek pavadīta vilcinoties, atstāj traģiskas sekas uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Līdzšinējie ierobežojumi tiek pieņemti, bet netiek kontrolēta to izpilde, līdz ar to situācija ar COVID19 saslimšanu mūsu valstī dienu no dienas turpina pasliktināties. Mēs jau pašlaik esam Eiropas un pasaules negatīvajos līderos mirstības ziņā no COVID19, kā arī veselības aprūpes ierobežošana ievērojami pasliktinās pārējās sabiedrības veselības stāvokli. Tiek zaudētas ne tikai dzīvības – katra pazaudētā diena un nedēļā šādā stāvoklī rada desmitiem miljoniem lielus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, ko pēc tam būs grūti atgūt.
Publiski izskanējusī informācija liecina, ka Latvija vakcinēšanās plāna realizācijā ievērojami atpaliek ne tikai no vairākām valstīm pasaulē (Izraēla, Bahreina u.c.), bet arī mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Veselības ministrijas publiskotajā dokumentā bija norādīts, ka Latvija ir pasūtījusi tikai 97 500 BioNTech-Pfizer vakcīnu devas, kas pietiek mazāk nekā 50 000 cilvēku vakcinēšanai. Salīdzinājumam Lietuva jau iepriekš bija panākusi vienošanos par 1,2 miljonu Pfizer vakcīnu iepirkumu, bet Igaunija par 600 000 vakcīnu iepirkumu, kas ļauj vakcinēt 300 000 Igaunijas iedzīvotāju.
Jāatgādina, ka šī ir vienīgā Eiropas Savienībā (ES) oficiāli reģistrētā vakcīna, kuru plaši vakcinācijā izmanto arī citas valstis. (Izraēla aptuveni nedēļas laikā ir spējusi vakcinēt jau 6% savas valsts iedzīvotājus, sasniedzot ikdienas vakcinēšanās apjomus 100 000 vakcīnu dienā). Oficiālie dati rāda, ka Latvija vakcīnu piegādē ir paļāvusies uz citu uzņēmumu ražotājām vakcīnām, par kuru apstiprināšanu ES zāļu reģistrā nav pārliecības.
Nozīmīgas bažas rada skaidra vakcinēšanās plāna trūkums, jo, pieaugot piegādāto vakcīnu skaitam, būs nepieciešams vairākas reizes palielināt vakcinēšanās punktu skaitu. Diemžēl publiski izskanējusī informācija liecina, ka sistēmai ir problēmas ar jau esošo un piegādāto vakcīnu efektīvu izmantošanu un sistēma nav gatava straujai vakcinēšanās apjoma palielināšanai.
Skaidrs vakcinēšanās plāns ir nepieciešams nekavējoties, jo tikai efektīva vakcīna ir veids kā pilnvērtīgi klātienē atjaunot skolu darbību. Līdz šim publiskotie plāni par skolotāju vakcinēšanās uzsākšanu šā gada jūlijā ir kategoriski nepieņemami, un nepieciešama strauja to koriģēšana!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.