Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!

Atis Švinka, Progresīvie*
22.02.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl nekad Latvijas vēsturē nav bijis tik droši kā šodien. Patiesība 2004. gadā, kad Latviju uzņēma NATO - pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. Patiesība arī tagad.

Kā varam par to būt droši laikā, kad ik dienas dzirdam dažādu līderu satraukumu par to, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm?

Pirmkārt, jāsaprot, ka šāda retorika var palīdzēt spodrināt Krievijas paplucināto militārās lielvalsts tēlu. Taču daudz bīstamākas ir sekas, ko šāda retorika rada Latvijas sabiedrībā.

Arī man cilvēki prasa – vai varu droši celt māju, vai nebūs ar ģimeni jābēg? Sen nesatikti paziņas zvana un jautā – kad būs karš? Uztraukums sabiedrībā, kura ļoti labi saprot, ko nozīmē agresorvalsts kaimiņos un gandrīz piecus gadus jau dzīvo dažādu krīžu režīmā, ir dabisks.

Atšķirībā no daudzām valstīm Rietumeiropā Latvijā ne sabiedrībai, ne valsts iestādēm, ne bruņotajiem spēkiem nav ilūziju par valsti, kas atrodas mums kaimiņos. Tās asiņainais karš Ukrainā mums par to atgādina katru dienu.

Tāpēc, vienlaikus esot reālistiem un apzinoties draudu nopietnību, pārspīlēta trauksmes kurināšana var beigties ar iebiedētu sabiedrību, kas netic nākotnei un šaubās par jēgu ieguldīt savu darbu un rūpes Latvijas attīstībā un izaugsmē, ja tam visam pāri karājas zobens.

Tādēļ ir svarīgi apzināties šādus faktus: NATO latvijā Kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās NATO, alianses klātesamība pēdējos gados ir pieaugusi līdz pilnīgi jaunam līmenim.

Tā ir daudz nopietnāka nekā 2008. gadā, kad Krievija iebruka Gruzijā, un 2014. gadā, kad Krievija okupēja un prettiesiski anektēja Krimu.

2000. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija iestājušās NATO, bet Krievija jau bija faktiski iznīcinājusi Čečenijas galvaspilsētu Grozniju: nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju, pati savus pilsoņus, parādīja, ko tā ir gatava darīt “krievu pasaules” imperiālisma vārdā.

Tobrīd Latvija bija pilnīgi neaizsargāta, maza un nabadzīga valsts bez ciešu sabiedroto saimes. Kā ir tagad? Nu jau gandrīz 20 gadus NATO sabiedrotās valstis ir veikušas gaisa telpas patrulēšanu NATO debesīs Baltijā.

Pamazām šī patrulēšana pārtop par gaisa telpas aizsardzību. Gaisa drošībai ir fundamentāla loma valsts aizsardzībā. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nozīmē arī, ka pieejamās kaujas lidmašīnu spējas Baltijas jūras, nu jau dēvētas par NATO ezeru, reģionā ievērojami pieaug.

Taču NATO nozīmē ne tikai drošas debesis, – jau septīto gadu Kanādas karavīri vada NATO paplašināto kaujas grupu Latvijā. Šodien tās sastāvā atrodas karavīri no vairākām NATO dalībvalstīm, tostarp Spānijas, Itālijas, Polijas.

Jau drīz tiem pievienosies arī 800 karavīri no Zviedrijas, un šī kaujas grupa tiek pastiprināta no bataljona līdz brigādes līmenim.

NATO pamatprincips ir sūtīt stingru atturēšanas signālu par Alianses apņēmību aizsargāt visu tās teritoriju. Kā mēs varam būt pārliecināti par to?

Izpratne par draudiem, Līdz 2022. gada 24. februārim daudzi mūsu sabiedrotie līdz galam neuztvēra Krievijas agresijas nopietnību - par spīti gan mūsu brīdinājumiem, gan acīmredzami agresīvajai rīcībai.

Mums vairs nav jāsaka “mēs taču teicām”, jo beidzot acis ir atvērušās (gandrīz) visiem.

Jā, Rietumi bija aizgulējušies, bet droši varam teikt, ka 24. februāra asiņainais modinātāja zvans lika tiem ar blīkšķi pamosties. Nu Rietumi saprot, ka Ukrainas uzvaru var palīdzēt nodrošināt tikai ar steidzamu NATO un citu sabiedroto valstu militāro apgādi un atbalstu.

Tikai apstādinot Krieviju Ukrainā, varam mazināt Krievijas turpmākos militāros draudus. Šī sabiedroto valstu līderu draudu uztvere beidzot ir arī nostiprināta jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kur Krievija ir iezīmēta kā pats būtiskākais drauds Aliansei.

Svarīgi atcerēties, ka līdz ar uzbrukumu Ukrainai Putina imperiālistiskās ambīcijas no paša sākuma cieš neveiksmi. Varonīgo ukraiņu un prezidenta Zelenska apņemšanās neļaut krievu lācim iznīcināt ukraiņu valsti un ieņemt Kijivu divu dienu laikā ir apbrīnojama.

Vienlaikus, divus gadus vēlāk Krievijas drauds Ukrainā vēl pastāv, un kara beigas joprojām nav prognozējamas. Tādēļ arvien skaļāk un biežāk izskan bažas par kara izplešanās riskiem un nepieciešamību gatavoties Krievijas tālākiem uzbrukumiem.

Šī nepieciešamība nav no jauna radusies. Septiņdesmit piecus gadus vēlāk kopš NATO dibināšanas brīža 1949. gadā Maskavas draudi Aliansei atkal ir uzmanības centrā.

Minētās plaša mēroga mācības "Steadfast Defender" tam ir skaidrs apliecinājums. Tamdēļ nav jāpārspīlē "slikto scenāriju" nozīme. Šie scenāriji palīdz apzināt draudus un nopietni gatavoties to novēršanai.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa nesenie konstatējumi apstiprina uzskatu, ka pēdējo desmit gadu laikā draudu ziņā nekas daudz nav mainījies.

Mainīgās ģeopolitikas priekšrocības Somijas un Zviedrijas atteikšanās no faktiskās neitralitātes un pievienošanās NATO bija negaidīts pavērsiens.

Somija kā valsts ar 1300 kilometru robežu ar Krieviju, Zviedrija ar stratēģisku salu (Gotlandi) Baltijas jūrā dos militāru un psiholoģisku pievienoto vērtību.

Arī apziņa par aizsardzības nozīmi ir pieaugusi. 2022.gadā tā sāka sniegt militāru atbalstu Ukrainai, tostarp tikko sasniegto vienošanos par papildu 50 miljardu eiro atbalstu.

Latvija izmanto iespējas iesaistīties ES militārajā industrijā, lai ar ražošanu atbalstītu Ukrainu un stiprinātu mūsu pašu drošību.

Eiropas Savienība arī sāk apzināties savas paplašināšanās lomu drošībā. Lēmums piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu 2022.gadā un iestāšanās sarunu uzsākšana rāda, ka ar politisko gribu Eiropas Savienība tomēr spēj ātri reaģēt uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Tāpat kā Latvija, arī valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropas Savienībā – Vācija –, arvien vairāk pēdējos pāris gados saprot aizsardzības un drošības nozīmi. Vācija ir kļuvusi par Ukrainas otro lielāko finansiālo atbalstītāju tūliņ aiz ASV.

Tātad līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir mācījusies no mainīgās ģeopolitiskās situācijas un palīdzējusi citiem labāk izprast šīs maiņas. Mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta - ar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju – gan nemainīsies.

Tamdēļ, turpinot dzīvot blakus diviem bīstamiem austrumu kaimiņiem, gadiem ejot, esam paši attīstījuši un stiprinājuši militāras un citas vajadzīgas spējas. Latvijas valsts ir kļuvusi stiprāka nekā jebkad. Krievijas iespējas uzbrukt NATO ir niecīgas.

Mūsu visu kolektīvais uzdevums, arī Latvijas, ir rūpēties, lai agresoram šādu vēlmju un "riska apetītes" nekad nebūtu.

NATO pieliek visas savas pūles, lai nākotnē nodrošinātu tās dibināšanas pamatprincipu - dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.

* Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...