Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Viss notiek

Lato Lapsa
28.11.2013.
Komentāri (61)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestā diena pēc Zolitūdes katastrofas. Nekā jauna. Viss notiek, kā ierasts.

Tie, kas pieraduši noklusēt un melot, turpina noklusēt un melot. Acīmredzami cer, ka gan jau visi pabrēkās, bet beigsies, kā ierasts.

Tie, kas pieraduši solīt drīzus rezultātus, turpina solīt drīzus rezultātus, jo pieraduši, ka neviens un nekad šos rezultātus pēc tam bez ierunām nepieprasa.

Tie, kas pieraduši būvēt savu politisko, juridisko un vēl visādu kapitālu uz citu nelaimes, turpina vai pat no jauna sāk savus būvdarbus uz kauliem, kaut pagaidām - galvenokārt pārnestā nozīmē.

Tie, kas pieraduši savu vainu un sastrādāto postu pasludināt par veiksmi, turpina, kā raduši, un tie, kas rīcības vietā vienmēr sola visu izvērtēt ekspertu grupās, tā "rīkojas" arī šoreiz.

Viņu augstākā dziesma ir apņemšanās, ka "šajā gadījumā nedrīkst būt situācija, kad netiek atrasts vainīgais", - parasti, redziet, drīkst, tikai "šajā gadījumā" nevajagot.

Viens onkulis valsts augstākajā amatā gan kaut ko nepareizu ierunājas, - bet tie, kas pie varas, viņu jau sen neņem pierē.

Un arī onkulis pēc ierunāšanās apklust, kā jau pierasts - nevis valsts galva, kas domā un liek rīkoties rumpim, bet labākajā gadījumā ādamābols.

Arī tie, kas, notiekot vienai nelaimei, uzskata, ka citas nekad vairs nedraudēs, šoreiz rīkojas, kā ierasts.

Kāpēc gan tagad rīkot ieplānoto Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi? Protams, jāatceļ. Viņuprāt, tā pagaidīs, līdz nositīsies daži desmiti cilvēku vienlaik - tad arī satrauksimies, bet tagad - jumti!

Draņķi, kā ierasts, korī vienoti skandē - mēs uzņemamies atbildību un turpinām strādāt, jo atkāpšanās no amata būtu vienkāršākais risinājums - un tas joprojām iet cauri. Viņi paliek, kur sēdējuši.

Profesionālie bļaustoņas izbrēc sāpi pēc karātavām rīt ap pusdienlaiku - kā jau vienmēr šādos gadījumos.

Savukārt šīs jomas izcilnieki jau nez kuro reizi Latvijas mūslaiku vēsturē pieaicina ASV Federālo izmeklēšanas biroju, kaut labi zina, ka iepriekš nekas nav sanācis, jo nevar sanākt, - bet arī tādi, kā ierasts, tiek uzklausīti ar kārtīgu nopietnības devu.

Valsts augstākajiem tiesībsargiem, kā ierasts, pirms "augstākās raudzes" prokuroru nozīmēšanai masu slepkavības izmeklēšanas uzraudzībai slinkums pat viņu deklarācijās ielūkoties.

Un pašam galvenajam tiesībsargam, protams, kā ierasts, pat prātā nenāk atvainoties par šādu nolaidību un patiesībā jau vienkāršu ņirgāšanos par upuriem.

Tie, kas ieraduši nodarboties ar plānā galdiņa urbšanu, kā ierasts, jau pēc pāris dienām nāk klajā ar savas "pārraudzītās" nozares reformēšanas plāniem, atļaujot pabrīnīties vienlaikus par vairākām lietām.

Kur tad viņi bija līdz šim? Un kā gan tik īsā laikā var uzcept tik milzīgu plānu - vai nu speciāli gatavojuši šādas katastrofas gadījumam, vai arī, kas ticamāk, ātri uzskricelējuši, neuztraucoties par plāna pārdomātību un īstenojamību?

Bet, kā ierasts, kuru gan interesē tādi sīkumi, - tukšākā muca joprojām skan vistālāk un arī sadzirdēta tiek vislabāk.

Tie, kas amatos salikti ar politisku aizgādnību, kā ierasts, izmanto situāciju, lai atbrīvotos no nedaudzajiem retajiem profesionāļiem savā jomā.

Jo viņiem, kā ierasts, sava loģika - štrunts par bojāgājušo tuviniekiem, ka tik kāds instrukcijas punkts nepaliktu neievērots. Un neviena viņu nozares "politiski atbildīgā" persona šos draņķus neaptur.

Tie, kas ieraduši savu kuņģa un pakaļas komfortu turēt augstāk par visu pasaulē, arī tagad sēru dienu pavada modes skatē, turp aizripinājušies par valsts naudu pirktā limuzīnā un maksājot ar valsts naudu par benzīnu.

Kā ierasts, viņi vairs pat nesarkst, kad viņiem atgādina par viņu kādreizējiem jaunās dzīves un jauno principu solījumiem...

Es būšu bezjēgā patētisks, bet izlietās asinis brēc. Brēc izšķaidītie galvaskausi, salauzītie un samīcītie ķermeņi, izdzēstās dzīvības.

Es tiešām biju domājis, ka tad, kad lieta ir taisna un sašutums vispārējs, visi nekaunīgie riebekļi un savtīgie maitas atkāpjas.

Es tiešām biju domājis, ka šādās reizēs izrādās - cilvēki var būt vienoti un neatlaidīgi taisnā lietā un tādos gadījumos nekas nevar stāties viņiem priekšā.

Viens populists jau, kā tādiem ierasts, taisās būvēt memoriālu. Bet šiem cilvēkiem vajadzētu citu memoriālu - ne jau tādu, kuru aptaisa baloži, apčurā suņi, apzīmē grafiti astotdaļmākslinieki un apšauba nomainījusies vara.

Nē, citādu. Tādu, ka bez vecākiem palikušie bērni kaut kad varēs teikt - mamma vai tētis nomira tajā gadā, kad mūsu zeme saprata, ka tā dzīvot vairs nedrīkst, un viss sāka mainīties uz labu.

Bet cik gan vajag līķu, cik cietušo, cik bez kājām un rokām palikušo, cik lielu vajag kopējo nelaimi, lai šī noziedzīgā, pati sevi uzturošā sistēma sabruktu zem cilvēku masu sašutuma un izmisuma straumes?

Ar katru dienu kļūst skaidrāks, ka ar piecdesmit četriem nav gana. Šausmas.

Red. piez. Šis viedokļraksts vakar portālā DELFI tika publicēts vēl pirms tam, kad sākumā atkāpās viens sasmērējies valsts sekretārs, bet pēc tam viens valsts prezidents piespieda atkāpties visu valdību, kuras vadītājs, asaras valdot, paziņoja, ka nekādas piespiešanas neesot bijis un viņš pats, pats, pats. Spriediet paši, cik viedokļrakstā izteiktās domas ir aktuālas pēc vakardienas notikumiem.

Foto no Kriša Ēlerta Twitter profila

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...