Iesaki rakstu: 
Īrijā notiek protesti, kas jau pārauguši grautiņos, jo imigrants izvaroja desmitgadīgu meitenīti. Francijā alžīriešu izcelsmes sieviete tiek tiesāta par divpadsmitgadīgas meitenītes brutālu slepkavību. Imigrants Zviedrijā, kurš izvaroja sešpadsmitgadīgu meiteni, netika izraidīts no valsts, jo saskaņā ar tiesas lēmumu izvarošana "neilga pietiekami ilgi, lai tas būtu nopietns noziegums".
Šie ir tikai daži gadījumi, kas ir šokējuši Eiropu pēdējo dienu laikā. Šī ir aisberga redzamā virsotne masu imigrācijas murgam, ko pret Eiropu veic kreisie politiķi. Nekādas Stambulas konvencijas nav pasargājušas šīs mazās meitenes un viņu vecākus, kuru dzīves ir iznīcinātas.
Šis ir arī konteksts, kurā LTV De Facto par lielāko aktualitāti izvēlas "rasisma problēmu" Latvijā. Tā pati televīzija, kas nesen imigranta uzmākšanos mazai meitenei Liepājā nosauca par "strīdu". Viss notiek pēc Rietumeiropas kreisās politikas receptes - slēpt imigrācijas negatīvās sekas, kaunināt vietējos par "rasismu, ievest arvien vairāk svešinieku.
Latvieši nav rasisti. Mēs cienām visus, kas ciena mūsu tautu, mūsu valodu, kultūras normas un tradīcijas. Latvieši ir pieredzējuši lielāko imigrācijas/kolonizācijas vilni, 20. gadsimta Eiropā, kad mēs jau gandrīz kļuvām par mazākumu savā tēvzemē 1980. gadu beigās. Uzspiest mums vēl ko vairāk vai kaunināt mūs ir bezkaunība, varmācība un nelietība. Un domāt, ka šeit varēs atkārtot Īrijas, Zviedrijas vai Francijas imigrācijas postu, ir smaga kļūda, ko mēs nepieļausim.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
