Iesaki rakstu: 
Pēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
To visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms. Vēlēšanu tuvošanās aizmiglojusi prātu daudziem. Skaļie virsraksti un izsaucieni dod iespēju medijiem pelnīt un audzēt reitingus, savukārt atsevišķām personām neprātīgi uzvesties.
Tāpēc dažas lietas no manas gan kā pilsoņa, gan kā advokāta puses:
1) Ja kādam ir informācija par smaga vai sevišķi smaga nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu, bet persona par to neziņo, - atbildība pēc Krimināllikuma 315.panta.
2) Ja kāda valsts amatpersona nepilda savus pienākumus (bezdarbība), - atbildība pēc Krimināllikuma 319.panta.
3) Jebkurš fakts par iespējamu noziegumu jāpārbauda (pat bez iesnieguma), un, lai kādu sauktu pie atbildības, jābūt pierādījumiem, nevis pieņēmumiem/izdomājumiem.
4) Ir tāda lieta kā nevainīguma prezumpcija. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai (Kriminālprocesa likuma 19.pants).
5) Savstarpējā komunikācijā personām ir jāizturas ar abpusēju cieņu un atbilstoši morāles/ētikas normām. Paaugstināta latiņa ir noteiktām personu kategorijām, t.sk., zvērinātiem advokātiem, t.sk., ārpus profesionālās darbības (t.i., ikdienā). Ja kāds advokāts to nespēj, jāapsver jautājums par savas profesionālās darbības apturēšanu.
6) Nemelojiet - meliem īsas kājas&rokas. Katram skapī ir pa skeletam.
7) Visbeidzot, viss nāk atpakaļ. Labais tiek atdarīts ar labu.
Punkts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.