Iesaki rakstu: 
Viendien iedomājos, ka ne reizi neesmu izbaudījis braucienu ar jaunajiem vilcieniem, kas Latvijai izmaksāja 260 miljonus eiro un 14 gadus iepirkumu intrigās. Tas jālabo! Nopirku avīzi ceļa īsināšanai un sēdos Vi-Vī.
Uzmanību piesaistīja iepretim sēdošo trīs pasažieru saruna - viņi iekarsuši skaļi debatēja par politiku.
- Man jau gribētos, lai Šlesers ir mērs! Pat, ja neko jaunu neuzcels, Buldozers vismaz nošķūrēs veco Rīgas varu, - prātoja pirmais.
Aiz avīzes paslēpies, ieintriģēts ieklausījos.
- Tādas runas dzirdētas, ka šie ar Ratnieku plānojot mest kauliņus kopā. Iepakos to stāstā par līdzīgām vērtībām, tradicionālo ģimeni. Vai arī citā stāstā - ka jābeidz karot ar "lojāliem krieviem", kopīgā darbā jāizaudzina viņi par stingriem latviešiem... - prognozēja otrais.
- Šlesers nekad nebūs mērs! Tāpat kā Rosļikovs! Ne abi kopā, ne atsevišķās kombinācijās! - zinoši noskaldīja trešais. - Abus smuki noliks malā. Maksimālais, ko var panākt Buldozers - ietirgot kādam savējam vicemēra amatu, - viszinīgi noskaldīja trešais.
- Kāpēc ne? Balsu Buldozeram var pietikt!
- Partijas pašvaldību vēlēšanās prātā patur, ka pēc gada ir jāievēl Saeima un vēl pēc gada - valsts prezidents. Te nav aritmētika, bet augstākā matemātika. Tad nacionāļiem nepiedos brāļošanos ar Šleseru, bet LPV vēlētāju krievu gals ņems ļaunā sakaru ar Langas partiju. Latviešiem nebūs mierā un saticībā ar krieviem dzīvot! - tāds joprojām ir politiskās virtuves pirmais bauslis!
- Un ko tad Ainārs? Sēdēs Rātsnamā kā ierindas deputāts?
- Gan jau, ka uz rudens pusi viņam nāksies atgriezties pie solījumiem pacelt Latviju un skatīties atkal uz Saeimas pusi. Atkal draudzēties ar krievu partijām, aizmirst iepriekš sarunāto, padzert tēju ar Jūliju, ar Alekseju...
- Es domāju, ka Šlesers politikā ir nemirstīgs, jo mūžīgs ir viņa brīnumu gaidošais vēlētājs... Bet Jaunajai Vienotībai gan skuju takas perspektīvas...
- Nedomāju vis! Re, tepat pa rokai Progresīvie - perspektīva barības bāze! Tādi paši liberāļi, tikai vēl puslīdz tīri, mirdzošām acīm runā par vērtībām. Kāpēc lai JV nepārdēvētos par Visjaunāko vienotību vai Progresīvo vienotību? Pagaidām uz siltu apkampienu gatavāki ir progresīvie, bet pēc vēlēšanām JV iedomība droši vien būs papluinīta. Apvienojušies liberāļi rūpīgi sargās savu galveno vēlētāju - valsts barotu ierēdniecību, visādus "pētniekus" un "vērotājus", tā ka izsludinātā ciņa ar birokrātiju ir tikai butaforija. Bet runas par varas hegemona nāvi - stipri pārspīlētas.
- Ja liberāļi bloķējas, tad spēki jāapvieno arī latviskās dzīvesziņas stingrajiem sargiem - Reģionu apvienībai un Nacionālajai apvienībai. Kaut gan grūti iedomāties Smiltēnu samierināmies ar otrajām lomām...
- Uz Saeimas vēlēšanu starta līnijas konsolidēsies visi - gan krievu gals, gan liberāļi, gan konservatīvie.
- Bet ko Rīgas pils? Arī tur skaita balsis, paturot prātā 2027.gadu...
- Rīgas pilī vienmēr skaitļo variantus. Nevar neredzēt, kādas grimases taisa Evika trešdienu brīfingos. Nu nepatīk viņai tie tēvišķie pamudinājumi un aizrādījumi! Un Bražes kundze arī, pašasprāt, nav sasniegusi karjeras griestus, labprāt pielāgotu sev pils interjerus... Ja Vienotība stabilizēsies kopā ar Progresīvajiem, būs viena situācija. Ja ne - var veltīt mentora uzmanību kādam jaunam spēkam Latgalē... Tā sakot, ir ietekmes sviras - ir varianti!
Labi informētā trijotne izkāpa Ogrē. Laikam dodas konsultēt Helmani, pie sevis nodomāju. Avīzi tā arī neizlasīju. Dzīvi iespaidi ir interesantāki par laikrakstiem.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
