VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju
Latvijas Reģionu apvienība20.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Vēl šā gada martā tikšanā laikā ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, pēc kuras sekoja demisijas pieprasījums ministram, uzdeva jautājumu attiecībā uz ST tarifiem un revīzijas rezultātiem. Diemžēl Ašeradens nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt sadales tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek "nemainīgs un nekustināms" līdz 2022. gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022. gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.
VK ziņojums, kā arī Ekonomikas ministrijas nespēja risināt tik samilzušus un jau ieilgušus jautājumus kā OIK un sadales tarifi, atliek vien secināt, ka Arvils Ašeradens nespēj vadīt viņam uzticēto ministriju, risināt problēmas, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, kā arī nespēj vai nevēlas domāt par Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Latvija vairs nevar atļauties būt zemo algu darbaspēka valsts, jo tas novedīs pie vēl lielākas cilvēku emigrācijas. Lai nepieļautu šādu situāciju un lai cilvēki Latvijā varētu pelnīt cienīgas algas, jādomā par uzņēmējiem, kuri rada darbavietas. Viņu konkurētspējai kritisks faktors, īpaši ražošanā, ir elektroenerģijas cenas. OIK ir tikai viena no mūsu problēmām. Otra – elektroenerģijas sadales augstie tarifi.
Piemēram, divi uzņēmumi, kas darbojas vienā sfērā un Baltijas tirgū ir konkurenti, - pašmāju uzņēmuma AS "Latvijas Finieris" rūpnīca Furniers un Igaunijas rūpnīca Kohila Vineer. Diemžēl šī konkurence ir nevienlīdzīga tieši elektroenerģijas cenu dēļ. Furniers maksā 40 eiro par MWh, bet Kohila Vineer 28 eiro par MWh. Šādas cenas igauņiem dod iespēju piedāvāt savus ražojumus par daudz izdevīgākām cenām, nekā to var atļauties Furniers. Turklāt šo tarifu sadārdzinājumu veido nevis maksa par izlietoto elektroenerģiju, bet gan sadales tarifs un OIK daļa rēķinā.
Latvijā kā problēma tiek izcelta OIK, kas viennozīmīgi ir taisnība, jo šīs komponentes pielietošana paaugstina elektroenerģijas cenas, bremzē mūsu tautsaimniecību un konkurētspēju. Taču tikpat liela problēma ir sadales tarifs. LRA jau ilgstoši pieprasījusi rīcību saistībā ar sadales tarifa, kas ir viens no dārgākajiem Eiropā, pārskatīšanu. Jau iepriekš vairākkārt gaismā celti pierādījumi, ka ST tiek izsaimniekota nauda, par ko maksā visi elektroenerģijas patērētāji. Tagad to apliecina arī VK ziņojums.
Tāpat esam vērsuši uzmanību uz līdzekļu nepamatotu izsaimniekošanu, kas gala rezultātā tikai palielina sadales tarifus. Piemēram, vairākkārt uzpūstie iepirkumi elektrolīniju tīrīšanai mežos. Tāpat nav skaidrs, kāpēc ST uzbūvējuši paši savu elektrības stabu rūpnīcu, tādā veidā kropļojot konkurenci tirgū un radot neizsekojamas izmaksas.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
