VN privatizācijas kukuļošanas lietā uz prokuratūru sauks arī politiķus
B. Rulle30.01.2011.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūrai kopš pērnās vasaras atsevišķā kriminālprocesā turpinot izmeklēt iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga īstenoto trīs savulaik valdošo politisko partiju piekukuļošanu saistībā ar 1997.gadā notikušo miljonus vērtās a/s Ventspils nafta (VN) privatizāciju, ceļu pie izmeklētājiem drīzumā nāksies mērot arī tā laika politiķiem. Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, šajā kriminālprocesā savas liecības jau snieguši tolaik ar VN saistīti uzņēmēji.
Kriminālprocesa ietvaros saņemta arī daļa no ārvalstu tiesiskās palīdzības ietvaros pieprasītajiem dokumentiem, banku konti, ārzonu firmu dati. Ir aizdomas, ka 90.gadu beigās ar trīs minētajām varas partijām saistītas personas caur Šveices banku kontiem un vairāku ārzonas firmu shēmām par Lemberga interesēs 1997.gada vasarā īstenoto VN privatizāciju tikušas pie lieliem līdzekļiem, kuru summas rakstāmas ar vairākām nulllem.
Lielākas aizdomas par politiķu iespējamo piekukuļošanu saistībā ar VN privatizāciju krīt uz Lembergu kā personu, kurai bijusi liela ietekme uz politiķiem. Savukārt lielākās aizdomas par kukuļu nelikumīgu pieņemšanu ir par tolaik valdību veidojošo partiju TB/LNNK, Latvijas ceļa un Demokrātiskās partijas Saimnieks vadošajiem politiķiem vai ar viņiem cieši saistītām personām.
Neoficiāli to politiķu vidū, kuri, iespējams, saistīti ar aizdomām par kukuļa pieņemšanu VN privatizācijā, tiek minēti bijušais ekspremjers Guntars Krasts (TB/LNNK), TB/LNNK pietuvinātie uzņēmēji, bijušie Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļi Normunds Lakučs un Eižens Cepurnieks, bijušais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers (Saimnieks), bijušie LC līderi Ojārs Kehris, Vilis Krištopans, Māris Gailis. Tiesa, visas šīs personas līdz šim noliegušas, ka būtu jebkādā veidā iesasitījušās nelikumīgos darījumos saistībā ar VN privatizāciju.
Prokuratūras preses centrā nekādus komentārus par kriminālprocesa gaitu VN privatizācijas lietā nesniedza, uzsverot, ka nevar komentēt izmeklēšanu kriminālprocesā.
Pietiek rakstīja, ka atsevišķs kriminālprocess par politiķu iespējamo piekukuļošanu saistībā ar VN privatizāciju izdalīts no tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas. Toreiz, valdībai privatizējot VN, par 37% VN akciju īpašnieci kļuva vietējo naftas tranzīta firmu veidotā, ar Lemberga ietekmi saistītā a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT).
Par to, ka saistībā ar 1997.gada vasarā TB/LNNK līdera Guntara Krasta valdības īstenoto VN privatizāciju, kurā Lemberga kontrolē esošā LNT kļuva par VN īpašnieci, veikti maksājumi – kukuļi politiskajām partijām, medijos jau pirms vairākiem gadiem izteicās tolaik ar VN biznesu saistīti uzņēmēji. No viņu liecībām izrietēja, ka 21% LNT akciju par „vajadzīgās“ VN privatizācijas shēmas pieņemšanu ticis varas partijām – Latvijas ceļam, TB/LNNK un DP Saimnieks. Katrai partijai tikuši 7% akciju, par akcijām saņemti arī peļņas procenti no naudas, kas tika nopelnīta ar VN saistītajos naftas un naftas produktu tranzīta starpniekuzņēmumos. Pēc dažu ar VN saistītu uzņēmēju teiktā, politiķiem piederošās akcijas jeb tā saukto politiķu kvotu Lembergs pēc vairākiem gadiem esot atpircis.
Ar Lemberga gādību tapušais VN privatizācijas līgums bija valsti pazemojošs. Lai arī LNT 1997.gadā ieguva mazākumu akciju (37%), tās rokās bija pilnīga kontrole par VN, un bez saskaņošanas ar Lembergu un LNT valsts nevarēja pieņemt nevienu lēmumu par VN.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
