Vonsoviča izpildītā „Swedbank” pasūtījuma lietā cīņa par uzvaru turpinās ar jaunu sparu
Pietiek lasītājs22.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pagājušajā plašākā atklātībā parādījās informācija par to, kā AS „Swedbank” ar savas toreizējās vadības ziņu un ar speciāli algotu palīgu veidota viltota dokumenta palīdzību savulaik veikusi naudas līdzekļu izkrāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos (2,5 mlj. eiro) apmēros no sava klienta R. M. Parta kontiem.
Pats noziegums veikts jau krietni senāk, kam sekoja vairāki tiesvedības procesi, taču sākotnējais lēmums, kas bija par labu AS „Swedbank”, vairs nebija mainīts. Netika uzklausīti nekādi argumenti, tostarp par viltotā dokumenta, uz kura bāzes tika īstenota visa krāpšana un sekojošā tiesvedība, ekspertīzes nepieciešamību, un 2021. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums arī par tā paša gada aprīlī uzsāktā kriminālprocesa izbeigšanu.
Tajā brīdī kļuva skaidrs, ka AS „Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs – ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un „sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai, kā jau šādos gadījumos nereti notiek, kārtojot lietas, neviens nebija pacenties uzrakstīt motivētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un paziņot to cietušajam.
Arī sūdzības izskatīšanu pēc būtības un iepazīšanos ar lietas materiāliem sākotnēji panākt neizdevās, vēl vairāk – policija apgalvoja, ka šādu tiesību R. M. Partam nemaz nesot. Tas pēc būtības jau bija pretlikumīgi.
Taču R. M. Parts negrasījās padoties cīņā ar krāpniekiem. Pateicoties šai apņēmībai, kā arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas un viņas biroja darbinieku pretimnākšanai, prokuratūra pieņēmusi lēmumu, ka policijai ir jāatceļ pretlikumīgais lēmums.
Tāpat policijai tika uzdots pieņemt jaunu lēmumu par to, ka uzņēmējam ir tiesības iepazīties ar lietu, saņemt motivēto lēmumu un tiesības pārsūdzēt, kas arī pašlaik tas tiek darīts un process notiek. Tas nozīmē, ka ir izdevies lietu atkal atdzīvināt.
Vēl vairāk – par šeit notiekošajām lietām ieinteresējušies „Swedbank” galvenās bankas vadītāji Zviedrijā, savukārt bijušais AS „Swedbank” vadītājs Reinis Rubenis ir pametis savu amatu, tāpat AS „Swedbank” pārtraukusi sadarbību arī ar vēl padomju laikos nelabu slavu iemantojušo kolaborantu un „tantiņu notiesātāju”, advokātu Romualdu Vonsoviču.
Tāpat ir atklājies, ka AS „Swedbank” veikusi spiedienu uz Valsts policiju, ko atzinusi pati policija, – proti, aizvērt lietu nav bijusi viņu iniciatīva, tās bijušas tiešas norādes un spiediens „no augšas”. Un tas ir acīmredzams, dokumentāli pierādāms fakts, ka policija rīkojusies pēc prokuratūras norādījumiem.
Par to, kādu spiedienu AS „Swedbank” izdarīja uz prokuratūru un policiju (tieši uz izmeklētāju), ir savākts faktu apkopojums un dokumentāli pierādāmi materiāli, bet par to būs atsevišķs stāsts. Jau drīzumā R.M. Parts pats sniegs plašāku pārskatu par pašreizējo situāciju.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
