Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datorprogramma vecāku pabalstus aprēķināja atbilstoši likumam, paziņojusi VSAA. Taču VSAA paliek pie sava, ka datorprogrammas „atbilstoši likumam” aprēķinātie „pārmaksātie” pabalsti jāatmaksā atpakaļ valstij. Tikmēr pabalstus saņēmušie vecāki ir neizpratnē, kādēļ atbilstoši likumam aprēķinātie pabalsti jāatmaksā un viņus vēl publiski sauc par krāpniekiem.

Pēc Pietiek aktualizētās problēmas ar vecāku pabalstiem Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam”, lai strādājošiem vecākiem nebūtu iespēju izmantot likuma robu, kas viņiem ļāva saņemt pilnu vecāku pabalstu, neskatoties uz to, ka likumā strādājošiem vecākiem paredzēta vien puse no pabalsta. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura vienīgā reaģēja uz nepilnībām likumā, VSAA direktora vietniece Maija Groduma taisnojās, ka aģentūras datorprogramma, kas analizē no Valsts ieņēmumu dienesta un tālāk no darba devējiem saņemtos datus, nav spējusi automātiski reaģēt, tādēļ arī vecākiem gada garumā nepareizi aprēķināti un izmaksāti pabalsti.

Pietiek vēlējās noskaidrot, kas tad vainojams VSAA datorsistēmas nepilnībās, taču VSAA preses sekretāre Edīte Olupe aprobežojās ar īsu atbildi: „Nav pamata apšaubīt VSAA IT sistēmas kvalitāti, jo sistēma strādāja atbilstoši likumam. Pat vispilnīgākā sistēma ne vienmēr spēj kompensēt tās neprecizitātes un nepilnības, kas ir likumā. Pašlaik Labklājības ministrijai uzdots šīs nepilnības novērst.”

Faktiski ar šo paziņojumu VSAA ir atzinusi, ka pabalsti aprēķināti likumīgi, tādēļ ir neizprotami, kādēļ šos likumīgi aprēķinātos pabalstus tagad vecākiem liek atmaksāt.

VSAA informācijas sistēma ir viena no dārgākajām valsts informācijas sistēmām, kurā jau kopš tās tapšanas sākuma pērnā gadsimta deviņdesmito gadu vidū ik gadu tiek ieguldīti vidēji divi miljoni latu. Pērn šīs sistēmas pilnveidošanai iztērēti vairāk nekā 800 tūkstoši latu un lauvas tiesu saņēmusi SIA Datakom. Pārējā summa samaksāta divām kompānijām – SIA Data Pro un a/s Exigen Services Latvia. Bezdarbnieku un slimības pabalstu piešķiršanas programmatūru 2008. gadā par 336 tūkstošiem latu izstrādāja SIA Data Pro, un tieši kopdarbā ar Exigen Services Latvia šai kompānijai bija arī jāveic izmaiņas datorprogrammā, lai tā pabalstus aprēķinātu saskaņā ar likuma izmaiņām.

Neskatoties uz prāvajiem līdzekļiem, kas ieguldīti gan sistēmas izveidē, gan tās pielāgošanā likuma izmaiņām, nepareizi aprēķinātos pabalstus VSAA darbinieki pamanīja, tikai manuāli pārbaudot datus.

Pietiek jau rakstīja, ka likuma pantu formulējums paredzēja iespēju turpināt saņemt pilnu pabalstu un strādāt, vien dažas dienas mēnesī noformējot bērna kopšanas atvaļinājumu. „Manipulatori un shēmotāji” – tā par vecākiem, kuri šādi interpretējuši likuma normu, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica atbildīgās Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Ar vienu no šādiem vecākiem Allu Babkinu VSAA sākusi tiesāšanos par 5,5 tūkstošu latu pārmaksātā pabalsta atmaksāšanu valsts budžetā.

Lai gan VSAA nespēj paskaidrot, kā tad īsti izpaudusies „manipulēšana un shēmošana”, paziņojums, ka pabalstus rēķinošā datorprogramma darbojas atbilstoši likumam, faktiski nozīmē, ka tie izmaksāti likumīgi un VSAA nav tiesību saņemtos pabalstus prasīt atpakaļ.

Interesanti, ka VSAA arī nespēj sniegt precīzas ziņas, cik vecāku un par kādām summām šādā veidā apgājuši pabalsta saņemšanas ierobežojumus, kas nozīmē, ka arī šādus datus VSAA informācijas sistēma nespēj piedāvāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...