Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzskatu sevi par pietiekami pragmatisku cilvēku, tomēr, redzot 2020.gada laikā notiekošo valsts kapitālsabiedrību padomju un valdes locekļu atlašu rezultātus un apjaušot zaudētās iespējas ieviest tiešām profesionālu pārvaldi, kā arī iztērētos valsts resursus par “atklātiem konkursiem” ar it kā respektējamām atlases kompānijām, nespēju noskatīties. Pārsvarā šajās atlasēs vinnē gandrīz vieni un tie paši personāži, kas parasti ir caurkrituši privātajā sektorā un kuru biogrāfijas dažos gadījumos pat ļoti piestiepjot tik tikko atbilst izvirzītajiem kritērijiem.

Ir, protams, nepareizi, ka pirms-OECD laikos šie amati tika aizpildīti bez konkursiem un tikai ar politiskām kandidatūrām, bet, iespējams, ir vēl sliktāk, ja tagad šie amati ar dārgu atlases kompāniju pakalpojumu palīdzību tiek aizpildīti ar savās karjerās un darbības jomās ne tiem profesionālākajiem speciālistiem, kas turpmāk 5 gadu garumā pieņems nekompetentus, ja ne kāda "krusttēva" vadītus lēmumus.

Šoreiz par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk Slimnīca) valdes locekļa “atklātā konkursa” uzvarētāju, ko izvirzot un apstiprinot gan Nominācijas komisija, gan Slimnīcas pirms nepilna gada rūpīgi atlasītā Padome ir nodemonstrējusi apbrīnojamu nekompetenci vai atklāti neslēptu vajadzīgā kandidāta izraudzīšanos.

Pretēji skaļi izskanējušajam konkursam par lielo slimnīcu padomju locekļu izraudzīšanu šoreiz 2020.gada 23.novembra paziņojums par šī konkursa diezgan savādo iznākumu acīmredzami nav bijis plaši izplatīts un palicis bez, manuprāt, vajadzīgās uzmanības.

Pagājušā gada 17.augustā Slimnīcas padome izsludināja konkursu uz valdes locekļa amatu finanšu jautājumos. Sākotnēji viss šķietami notika pēc labākajām korporatīvās pārvaldības prasībām – tika izveidota nominācijas komisija, kas sastāvēja no 5 locekļiem no kuriem ar Slimnīcu bija saistīts tikai 1 – Padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis, tika nodefinēti kritēriji un piesaistīta profesionāla darbinieku atlases kompānija.

Atšķirībā no vairuma citu valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu konkursiem vakance šoreiz tika ne tikai nopublicēta Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā, bet atlases kompānija veica tās reklamēšanu arī citos profesionālos kanālos. Tam vajadzēja uzrunāt pietiekošo plašu pieredzējušu finanšu vadītāju loku, kas atbilstu obligātajām minimālajām prasībām, tostarp - nevainojama reputācija, vismaz triju gadu pieredze valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai vairāku struktūrvienību vadībā vidējā vai lielā uzņēmumā, vai organizācijā ar sarežģītu struktūru un/vai procesiem Sabiedrības darbības jomā.

Pārsteidzošākais šajā konkursā sāka notikt pēc kandidātu pieteikumu apkopošanas un punktu skaitīšanas, ko veica piesaistītais personāla atlases uzņēmums. Tā veikto vērtējumu nominācijas komisija pārskatīja pēc saviem ieskatiem. Uz trešo kārtu tika izvirzīti 6 pretendenti, no kuriem 2 jocīgā veidā atteicās no turpmākas dalības. Acīmredzot pēdējās kārtās bija jānokļūst iezīmētajam kandidātam, un spēcīgākie, kam bija atbilstošāka pieredze un kas ar lielu pārsvaru krietni labāk izpildīja minimālās prasības, bija jāatsijā jau pašā sākumā, lai nerada konkurenci.

Iepazīstoties ar konkursa uzvarētāja Jāņa Nagļa (attēlā) oficiālo un sociālos tīklos pieejamo biogrāfiju ir kliedzoša neatbilstība ar obligātajām minimālajām prasībām:

1. Nevainojama reputācija – acīmredzami būt par valdes priekšsēdētāju uzņēmumos AS Longo Latvia un SIA Car Stock LVA, kam vairākkārtīgi ir bijuši nodokļu parādi 2020.gadā no kuriem lielākais fiksēts 7.decembrī (Longo Latvia - EUR 70511,56, Car Stock – EUR 898,97) Nominācijas komisijas un Padomes izpratnē atbilst augstākajiem standartiem;

2. Vismaz triju gadu pieredze valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai vairāku struktūrvienību vadībā vidējā vai lielā uzņēmumā, vai organizācijā ar sarežģītu struktūru un/vai procesiem Sabiedrības darbības jomā – pēc pievienotās Lursoft izdrukas redzams, ka cienījamam jaunajam valdes loceklim uz pieteikuma iesniegšanas brīdi bija šāda vadošu amatu pieredze:

- Longo Group AS – Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1 gads 10 mēneši);

- Longo Latvia AS – Valdes priekšsēdētājs (10,5 mēneši);

- Car Stock LVA SIA – Valdes priekšsēdētājs (8,5mēneši);

- Publiski pieejamie dati par ikkatru no šiem uzņēmumiem liecina, ka tie tālu neizpilda Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus vidējam uzņēmumam (pārsniedz 2 kritērijus no 3: bilance > EUR 4 milj., apgrozījums > EUR 8 milj., darbinieku skaits > 50) nemaz nerunājot par lielu uzņēmumu (skat. finanšu datus pielikumā);

- Par agrāku darba pieredzi dati oficiālajā biogrāfijā un LinkedIn profilā ir pretrunīgi – finanšu kontroliera / projekta kontroliera pieredze Nokia Networks, kas nu pilnīgi noteikti nav pielīdzināms valdes loceklim līdzvērtīgam vai jebkādam citam vadošam amatam;

- Vēl, protams, ir SIA City Hot Spot valdes priekšsēdētāja "pieredze" gandrīz 12 gadu garumā, kas gan ir pašam daļēji piederošs un šobrīd likvidācijā esošs uzņēmums, kas nav veicis darbību pārskatāmā pagātnē. Ceru, ka šī nebija tā izšķirošā pieredze, vismaz oficiālajā biogrāfijā par to nav ierakstu.

Nav saprotams, kādā veidā ir jāveic vērtēšana un punktu skaitīšana, lai no šādas pieredzes varētu izspiest atbilstību obligātajām minimālajām prasībām? Nav saprotams kā neviens Nominācijas komisijas un Slimnīcas Padomes loceklis “nepamanīja”, ka Jāņa Nagļa kandidatūrai bija jāatsijājas jau 1.atlases kārtā kā acīmredzami neatbilstošai.  

2019.gada pavasarī bija skaļš un pamatots sašutums par Olainfarm tirgus datu analītiķa iecelšanu LTV vadītāja amatā. Bet toreiz tā nebija par bargu naudu atlasīta un komfortablu atalgojumu saņemoša no politiķiem neatkarīga Padome, kas šoreiz ir nekautrējusies pieņemt līdzīgu lēmumu rupji ignorējot pašu postulētos korporatīvās pārvaldības standartus. Brīdī, kad Latvijas veselības aprūpes sistēmā kā nekad ir nepieciešama atbildīga, caurskatāma un profesionāla rīcība.

Nākamā reizē - par dīvainībām Slimnīcas Padomes priekšsēdētāja un VAS "Latvijas dzelzceļš" padomes locekļa Reiņa Cepļa 2019. gada amatpersonas deklarācijā. Šķiet, tā ir tikusi pildīta līdzīgā manierē tam, kā skaitīti punkti šajā valdes locekļa konkursā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...