XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek28.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Apdzēstais ugunsgrēks politikā turpināsies vēl ilgi. Valsts vara apjauš, ka neizbēgamais brīdis ir pienācis – nelegālo izgāztuvju bizness beidzot tai uzkrita kā Damokla zobens. Nāksies, "poētiski izsakoties", izsmelt lielu s*du bedri.
Uzskatāms pierādījums ir gluži fantastiskā operativitāte: MK jau ir atvēlējis 700 tūkstošus sakopšanas darbiem* un pat piekrīt tam, ka Valsts vides dienests to veicēju sameklē uz karstām pēdām – pāris dienu laikā. Nu gluži kā burvju mākslinieks, kura cepurē vienmēr būs paslēpies kāds mīlīgs garausis – tikai VVD savu "triku", visticamāk, var paveikt ar brāļu Vilgertu palīdzību. Pat tad, ja par konkursa uzvarētāju formāli kļūst kāds cits, nevis atkritumu pārstrādes uzņēmums BAO. Jurists sakārtos papīrus, bet vides sakopēja rīcībā ir glabātuve Gardenē, uz kurieni Slokā savākto šmuci var ātri nogādāt.
Tomēr diez vai šāds negaidītas apsviedības demonstrējums glābs dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Krīzē kādai galvai noteikti ir jāripo, bet viņa tam ir "ideālā" kandidāte. Atlaišanai no amata pilnīgi pietiek ar VVD vadītājas publiskajiem meliem Latvijas Radio 20.jūnijā, ka viņas vadītā iestāde par nelegālo izgāztuvi uzzinājusi vien nesen, martā, un steigšus rīkojusies. (Par to vietējie iedzīvotāji bija VVD informējuši jau pērnajā vasarā.)
Taču Koļegovai ir iekrāti vēl citi "nopelni". Dīvainās naudiskās attiecības ar brāli, kas aizvēra viņai durvis uz VID priekšnieces amatu. VVD apgalvojumi, ka Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija par 6,7 miljoniem eiro esot pilnībā īstenota četros mēnešos, kaut šāds darbs prasītu vismaz divus gadus – kopā ar pašas Koļegovas dīvainiem stāstiem, ka kāds tīšuprāt šajā teritorijā sabojā monitoringa urbumus, pat lej tajā piesārņojumu, lai diskreditētu dienestu. Inčukalna piesārņojuma likvidēšanas tīša vilcināšana, lai veiksmīgāk nodrošinātu sanācijas darbu pasūtīšanu manis jau augstāk piesauktajiem „brāļiem Gudroniem”. Arī tāds sīkums kā VVD līguma slēgšana par objektu apsardzi ar firmu – nodokļu parādnieci.
Šobrīd vienīgais šķērslis, kas vēl nosargā Koļegovu no padzīšanas, ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda spītīgais džentlmeniskums. Šķiet, viņš joprojām jūtas VVD vadītājai morāls parādnieks par gūto baudu: noraudzīties, cik apņēmīgi no Inčukalna tiek patriekta "politiski nepareiza" būvfirma – Šķēles un Šlesera atbalstītāja.
Tomēr ne tikai ZZS vai Vienotība, bet arī ministra partija – jūtot, ka sabiedrības prātā šobrīd saļogās "nacionāļu" tiesības veidot vides politiku – šķiet noskaņota rīkoties apņēmīgi. Gerharda kolēģi noteikti nepieļaus, ka viņa sentimenti varētu pašu un Nacionālo apvienību atstāt bez stratēģiski svarīgā (un naudas pilnā) VARAM portfeļa.
*Ar šo summu gan pietikšot tikai ugunsgrēka drazu, kā arī nesadegušo atkritumu savākšanai un aizvešanai, taču ne zemes un, iespējams, arī gruntsūdeņu attīrīšanai – tātad valdībai nāksies vēl meklēt naudu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
