XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek28.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Apdzēstais ugunsgrēks politikā turpināsies vēl ilgi. Valsts vara apjauš, ka neizbēgamais brīdis ir pienācis – nelegālo izgāztuvju bizness beidzot tai uzkrita kā Damokla zobens. Nāksies, "poētiski izsakoties", izsmelt lielu s*du bedri.
Uzskatāms pierādījums ir gluži fantastiskā operativitāte: MK jau ir atvēlējis 700 tūkstošus sakopšanas darbiem* un pat piekrīt tam, ka Valsts vides dienests to veicēju sameklē uz karstām pēdām – pāris dienu laikā. Nu gluži kā burvju mākslinieks, kura cepurē vienmēr būs paslēpies kāds mīlīgs garausis – tikai VVD savu "triku", visticamāk, var paveikt ar brāļu Vilgertu palīdzību. Pat tad, ja par konkursa uzvarētāju formāli kļūst kāds cits, nevis atkritumu pārstrādes uzņēmums BAO. Jurists sakārtos papīrus, bet vides sakopēja rīcībā ir glabātuve Gardenē, uz kurieni Slokā savākto šmuci var ātri nogādāt.
Tomēr diez vai šāds negaidītas apsviedības demonstrējums glābs dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Krīzē kādai galvai noteikti ir jāripo, bet viņa tam ir "ideālā" kandidāte. Atlaišanai no amata pilnīgi pietiek ar VVD vadītājas publiskajiem meliem Latvijas Radio 20.jūnijā, ka viņas vadītā iestāde par nelegālo izgāztuvi uzzinājusi vien nesen, martā, un steigšus rīkojusies. (Par to vietējie iedzīvotāji bija VVD informējuši jau pērnajā vasarā.)
Taču Koļegovai ir iekrāti vēl citi "nopelni". Dīvainās naudiskās attiecības ar brāli, kas aizvēra viņai durvis uz VID priekšnieces amatu. VVD apgalvojumi, ka Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija par 6,7 miljoniem eiro esot pilnībā īstenota četros mēnešos, kaut šāds darbs prasītu vismaz divus gadus – kopā ar pašas Koļegovas dīvainiem stāstiem, ka kāds tīšuprāt šajā teritorijā sabojā monitoringa urbumus, pat lej tajā piesārņojumu, lai diskreditētu dienestu. Inčukalna piesārņojuma likvidēšanas tīša vilcināšana, lai veiksmīgāk nodrošinātu sanācijas darbu pasūtīšanu manis jau augstāk piesauktajiem „brāļiem Gudroniem”. Arī tāds sīkums kā VVD līguma slēgšana par objektu apsardzi ar firmu – nodokļu parādnieci.
Šobrīd vienīgais šķērslis, kas vēl nosargā Koļegovu no padzīšanas, ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda spītīgais džentlmeniskums. Šķiet, viņš joprojām jūtas VVD vadītājai morāls parādnieks par gūto baudu: noraudzīties, cik apņēmīgi no Inčukalna tiek patriekta "politiski nepareiza" būvfirma – Šķēles un Šlesera atbalstītāja.
Tomēr ne tikai ZZS vai Vienotība, bet arī ministra partija – jūtot, ka sabiedrības prātā šobrīd saļogās "nacionāļu" tiesības veidot vides politiku – šķiet noskaņota rīkoties apņēmīgi. Gerharda kolēģi noteikti nepieļaus, ka viņa sentimenti varētu pašu un Nacionālo apvienību atstāt bez stratēģiski svarīgā (un naudas pilnā) VARAM portfeļa.
*Ar šo summu gan pietikšot tikai ugunsgrēka drazu, kā arī nesadegušo atkritumu savākšanai un aizvešanai, taču ne zemes un, iespējams, arī gruntsūdeņu attīrīšanai – tātad valdībai nāksies vēl meklēt naudu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.