Žagars mēģinājis paslēpt savu 10 000 latu honorāru no paša vadītās Nacionālās operas
PIETIEK10.12.2013.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars šā gada vasarā mēģinājis noslēpt faktu, ka formālā iepirkumā no paša tolaik vēl vadītās operas saņēmis 10 tūkstošu latu honorāru, - tas atklājies, jaunajai LNO vadībai pēc Pietiek pieprasījuma publiskojot virkni iepirkuma summu, kas "Žagara laikos" tika slēptas ar universālu formulējumu "pasūtītājs nepiekrīt šī paziņojuma publicēšanai".
Kā jau ziņots, pēdējā gada laikā Latvijas Nacionālās operas iepriekšējā vadība vairāk nekā divdesmit iepirkumos bija noslepenojusi ne tikai izmaksājamās summas, bet par šo līgumu ieguvējus, turklāt Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze skaidri rādīja – tieši opera bijusi tā, kas pieprasījusi paturēt noslēpumā līgumu ieguvējus un viņu saņemto finanšu līdzekļu apjomu.
Kopš pagājušā gada decembra Pietiek bija saskaitījis vismaz 22 iepirkumus, kuros pēc operas vadības pieprasījuma netiek atklāts ne to uzvarētājs, ne izmaksājamās summas. Turklāt runa nav par kādiem objektīvi īpaši sensitīviem gadījumiem – citos iepirkumos par līdzīgu pakalpojumu sniegšanu opera ir uzskatījusi par iespējamu atklāt gan summas, gan to saņēmējus.
"Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, aizpildot paziņojuma veidlapu, ir paredzēta iespēja izvēlēties publicējamās informācijas apjomu un veidu. LNO norāda, ka mākslinieciska pakalpojuma sniedzējs ir iebildis sava honorāra publiskošanai, un šāda autora nostāja ir kalpojusi par pamatu attiecīgā paziņojuma sagatavošanai," - šāds bija operas vadības oficiālais skaidrojums saistībā ar noslepenotajiem iepirkumiem.
„Kā var redzēt no operas iepirkumu saraksta, slēpti īpaši bieži ir tikuši tieši tie līgumslēdzēji, kuri bijuši saistīti ar paša [bijušā operas direktora] Andreja Žagara iestudējumiem. Faktiski termins „draugu būšana” šeit ir gan diezgan dažādi tulkojams, bet toties precīzs,” – šādi Pietiek šo situāciju skaidroja kāds avots operā.
Tagad, kad pēc Pietiek pieprasījuma opera atslepenojusi gandrīz visus šo iepirkumu ieguvējus un saņemtās summas, izrādās, ka Žagara slēpto "draugu" vidū nozīmīga vieta ir bijusi arī viņam pašam.
Kad šā gada 27. jūnijā Nacionālā opera Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publiskoja datus par režiju Riharda Štrausa operai Rožu kavalieris, viss, kas par to tika atklāts, bija - lēmums pieņemts 2013. gada 20. maijā, bet ne pasūtījuma ieguvējs, ne summa palika slēpti, jo "pasūtītājs nepiekrīt šī paziņojuma publicēšanai".
Nu, kad jaunā operas vadība pēc Pietiek pieprasījuma šos datus publiskojusi, izrādās, ka Žagars ir "nokautrējies" atklāt faktu, ka tieši viņš ir bijis tas, kuram viņa paša vadītā Nacionālā opera ir uzticējusi veidot režiju šai operai par 10 tūkstošiem latu.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā šo finansiālo kautrību skaidro pats Žagars.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
