Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Guvusi apliecinājumu informācija par maksātnespējīgās akciju sabiedrībasLiepājas metalurgs lielāko akcionāru Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala darbībām ar uzņēmuma akcijām, bez obligātā akciju atpirkuma izteikšanas tās saskaņoti pārdodot – vai imitējot pārdošanu – Kipras uzņēmumam Dalinvest Management Company LimitedPietiek šodien publisko šo līgumu, kurā minētā uzņēmuma 70% akciju paketes pārdošanas cena ir 3 eiro.

Pietiek jau informēja, ka oktobra sākumā Zaharjina un Segala reāli joprojām kontrolētais Liepājas metalurgs nāca ar paziņojumu, ka jau 26.septembrī starp Liepājas metalurga akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu, kā arī Kiprā reģistrēto Krievijas izcelsmes kompāniju Dalinvest Management Company Limited parakstīts abu akcionāru akciju pirkšanas pārdošanas līgums.

Nekādas citas detaļas it kā noslēgto līgumu ar iespējamo investoru – faktiski Krievijas kompānijas Daļpolimetall „meitu” - uzņēmuma saimnieki neatklāja, taču paziņojumā medijiem tika pavēstīts: līgums esot noslēgts par visu Zaharjinam un Segalam piederošo akciju jeb 70% uzņēmuma akciju pārdošanu.

Nu Pietiek rīcībā nonākusi šī līguma kopija, ko šodien publiskojam pilnībā. No šī dokumenta izriet, ka kopumā Liepājas metalurgs, tā saimnieki un amatpersonas ir iesaistīti vairāk nekā pusotrā desmitā dažādu tiesvedību un kriminālprocesu, par ko potenciālais pircējs ir ticis pilnībā informēts.

Līgums nosaka, ka, ņemot vērā šos iespaidīgos apgrūtinājumus un uzņēmuma smago stāvokli, summa, par kādu savas akcijas Krievijas uzņēmuma „meitai” saskaņoti, uz viena un tā paša līguma pamata pārdevuši Zaharjins un Segals, ir trīs eiro. Papildus tam pircējs devis solījumu aizdot uzņēmumam 25 miljonus eiro.

Kā izriet no Zaharjina, Segala un Dalinvest Management Company Limited līguma, no šiem trim eiro 2 paredzēti Zaharjinam, kuram oficiāli pieder gandrīz puse Liepājas metalurga akciju, bet 1 eiro – Segalam.

Vienlaikus līgumā minēta vēl virkne nosacījumu saistībā ar Krievijas uzņēmuma solīto aizdevumu – 25 miljoniem eiro, par kuru īstenošanu pagaidām nekas nav zināms, tāpēc, visticamākais, darījums tā arī nav noslēgts un stājies spēkā. Tiesa, arī pārtraukt to var tikai ar visu līgumslēdzēju rakstisku vienošanos.

Līdz ar to, visticamākais, vienīgais, ko Zaharins un Segals ir „ieguvuši” ar šī līguma parakstīšanu, ir vēl papildu juridiskās problēmas. Pietiek jau informēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ir vērsies trešā uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, lūdzot veikt pārbaudi par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu Liepājas metalurga akcionāriem, kas izriet no izziņotā līguma.

Tas nozīmē: ja ne tikai pēc būtības, bet arī juridiski būtu pierādāms, ka Segals un Zaharjins, pārdodot savas akcijas, rīkojušies nevis katrs par sevi, bet gan saskaņoti, viņiem būtu bijis pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem Liepājas metalurga akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam.

Pietiek zināms, ka arī FKTK rīcībā ir Zaharjina, Segala un Kipras kompānijas līguma kopija, un, iepazīstoties ar to, komisija ir sākusi pārbaudi abu lielo akcionāru iespējamu saskaņotu rīcību. Pašlaik abiem ir pieprasīti paskaidrojumi.

Kā zināms, 4. novembrī uzņēmuma administrators Haralds Velmers iesniedza Liepājas tiesā tā maksātnespējas pieteikumu. Tiesa to plāno izskatīt nākamnedēļ.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...