Zatlera kanceleja uz atvadām publisko savas idejas par īpašo pensiju Lilitai Zatlerei
PIETIEK12.07.2011.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Valda Zatlera prezidentūras pēdējos mēnešos Rīgas pils tiešām iedomājusies rosināt ar likumu noteikt, ka arī eksprezidenta laulātajam pienāktos īpaša pensija, - to liecina Valsts prezidenta kancelejas sākotnēji slēptā, bet pēc Pietiek oficiāla pieprasījuma tomēr atklātā informācija. Pietiek šodien pilnā apmērā publisko gan kancelejas īpaši pieprasīto informāciju par citu valstu praksi eksprezidentu nodrošinājuma jautājumos, gan izstrādātos, bet tomēr tālāk nevirzītos priekšlikumus šajā jautājumā, gan šo tēmu skarošo saraksti ar Valsts kontroli.
Šā gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā bija saņēmušas Zatlera kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam. Atsevišķi diplomāti šo interesi bija uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā.
Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs toreiz skaidroja, ka uzdevums tādā gadījumā esot pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otrā puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek rīcībā esošā informācija liecināja, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.
Nu no kancelejas publiskotās dokumentācijas redzams, ka bijis plāns likumam Par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu pievienot pantu, kas paredzētu, ka Valsts prezidenta laulātajam pienāktos gan Valsts prezidenta kancelejas norīkota darbinieka -sekretāra - lietveža palīdzība lietvedības un citu ar Valsts prezidenta laulātā darbību saistīto lietu kārtošanai, gan tiesības izmantot valsts apmaksātus transporta, sakaru un viesnīcu (naktsmītņu) pakalpojumus, gan iespēja saņemt ikmēneša reprezentācijas izdevumu kompensāciju 30 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.
Savukārt pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām un līdz sava laulātā mūža beigām Valsts prezidenta laulātais ik mēnesi saņemtu valsts pabalstu (pensiju) 20 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pēc personas, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, atraitņa vai atraitnes lūguma Ministru kabinets varētu lemt pagarināt tiesības izmantot valsts apmaksātu dzīvokli un pakalpojumus, kas saistīti ar tā apsaimniekošanu un uzturēšanu, turklāt Valsts prezidenta laulātais varētu „saņemt un izmantot valsts atbalstu un pakalpojumus, kas noteikti citos likumos”.
Tomēr, kā norāda nu jau bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Rinkēvičs, „vēlamies uzsvērt, ka pēc Valsts kontroles ieteikuma uzsāktās izpētes rezultātā iegūtā informācija tika pieņemta zināšanai, priekšlikumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā Valsts prezidenta kanceleja neplāno”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
