Zatlera kancelejas darba samaksas sarakstos arī Streips, Rēders un Tomsons
L. Lapsa05.04.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja pērn un arī šogad par dažādiem pakalpojumiem maksājusi arī pazīstamiem žurnālistiem, - kancelejas grāmatvedības datos, kas nonākuši Pietiek rīcībā, ailītē „darba samaksa” atrodami arī radio un TV žurnālistu Kārļa Streipa, Aida Tomsona, Gundara Rēdera u.c. vārdi.
Visregulārāk darba samaksu Zatlera kancelejā saņēmis Streips, - tā svārstījusies no 60 līdz pat 730 latiem mēnesī. Visienesīgākais Streipam bijis pagājušā gada augusts, kad darba samaksā divos maksājumos (iespējams, par diviem mēnešiem) viņš kopā saņēmis 738 latus, un tāpat īpaši labi atalgots bijis viņa darbs pagājušā gada aprīlī (458 lati), februārī (376 lati) un decembrī (373 lati).
Streips gan nekad nav slēpis, ka piestrādā Valsts prezidenta kancelejā par tulku. Vēl nesen žurnālists publiski skaidroja – tam, ka viņš savā TV raidījumā Skats no malas paudis atbalstu Zatlera kandidatūrai atkārtotai ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, neesot nekāda sakara ar atalgojumu, ko viņš saņem no Zatlera kancelejas.
Taču Zatlera kancelejas darba samaksas sarakstos atrodama vēl virkne žurnālistu: tā LTV žurnālists Gundars Rēders pagājušā gada jūlijā darba samaksā saņēmis 140 latu, Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons – 233 latus, radioraidījumu vadītājs Valdis Melderis divos maksājumos pagājušā gada februārī un jūlijā – 362 latus, bet žurnālists un rakstnieks Pauls Bankovskis veselos četros maksājumos – kopā 1712 latus.
Pati Valsts prezidenta kanceleja skaidro, ka šie maksājumi žurnālistiem veikti saistībā ar kancelejas paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas pagājušā gada aktivitātēm, ar iniciatīvu Scenāriji.lv vēloties „restartēt” Latviju, dodot valstij jaunas ilgtermiņa idejas un redzējumu. Šo aktivitāšu ietvaros pērn notika virkne diskusiju augstskolās, kuras vadīja arī minētie žurnālisti.
Tiesa, iepriekš Zatlera kanceleja apgalvoja, ka projekts tikšot finansēts nevis no pašas kancelejas līdzekļiem, bet gan no Stratēģiskās analīzes komisijas budžeta un no Eiropas Komisijas programmas. Taču, kā redzams no Zatlera kancelejas grāmatvedības datiem, patiesībā darba samaksa par tā arī praktiskus rezultātus nedevušo projektu tam piesaistītajiem žurnālistiem izmaksāta tieši no prezidenta kancelejas līdzekļiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
