Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam. Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā. Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs skaidro, ka uzdevums tādā gadījumā ir pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otrā puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.  

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, „Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu” vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Tajā mūsu diplomātiem uzdots „sagatavot informāciju par Valsts prezidenta laulātā un personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, statusu un tam atbilstoši paredzētajām sociālajām un citām garantijām” attiecīgo vēstnieku rezidences un pārraudzībā esošajās valstīs.  

Kā pārliecinājās Pietiek, vēstulē, kuru ĀM, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas interesi, izsūtījusi mūsu vēstniecībām, informācijas pieprasīšana pamatota ar nepieciešamību Valsts prezidenta kancelejai „atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem izvērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, sagatavojot iespējamus priekšlikumus grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”".

Atsevišķu diplomātu Pietiek neoficiāli teiktais liecina: viņi šo uzdevumu uztvēruši kā vēlmi noskaidrot tostarp to, kādas sociālās garantijas pēc prezidenta amata atstāšanas pienāktos ne tikai Zatleram, bet arī viņa otrai pusei. Iespējams, tas noticis kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, par kurām kuluāros jau labu laiku pirms 2. jūnija bija dzirdamas šaubas, vai Zatlers tiks pārvēlēts.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka šādi interpretējumi liecinot: uzdevums ir pārprasts. Vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto bijusi vēlme noskaidrot tikai to, kādas sociālās garantijas tai pienākas, prezidentam esot savā statusā, nevis pēc amata atstāšanas. Rinkēvičs šo interesi pamato ar Valsts kontroles ieteikumu, kas sekojis revīzijai par 2010. gadu. No vēstniecībām iegūtā informācija liecinot, ka prakse dažādās valstīs atšķiras un uz šī fona izceļas Igaunija ar ikmēneša kompensācijām prezidenta laulātā reprezentācijas izdevumiem. Rezultātā nekādus priekšlikumus likuma grozījumiem Valsts prezidenta kanceleja neesot virzījusi.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka vēl pirms šīs informācijas pieprasīšanas, 2010. gada decembrī Valsts prezidenta kanceleja vērsusies dažādās institūcijās ar ideju, ka likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" būtu jānostiprina Valsts prezidenta laulātā statuss, ņemot vērā Igaunijas Republikas pieredzi. Igaunija starp Eiropas valstīm izceļas ar savu dāsnumu pret prezidenta dzīvesbiedri, eksprezidentu un eksprezidenta atraitni.

Pēdējā pieejamā informācija par kaimiņvalsts prezidenta dzīvesbiedres ienākumiem, ko Igaunijas presē uzgāja Pietiek, liecina, ka 2009. gadā Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre Evelīna Ilvesa kopumā reprezentācijas izdevumiem saņēma aptuveni 13 000 latu, t.i., virs 1000 latiem mēnesī. Pēc visa spriežot, tam ieslēgta sarkanā gaisma, kad citas institūcijas saskaņošanas gaitā norādījušas uz nepieciešamību iepazīties arī ar citu valstu pieredzi un atklājies, ka citur prezidentu laulātie netiek tik dāsni uzturēti.

Igaunijas normatīvie akti noteic, ka valsts galvas laulātā drauga prezentācijas izmaksu un eksprezidenta sievai apgādnieka zaudēšanas sakarā maksājamā pabalsta lielums tiek aprēķināts, balstoties uz prezidenta algas apmēru. Igaunijas eksprezidents Arnolds Rītels saņem valsts pensiju 75% apmērā no prezidenta algas. Savukārt apgādnieka zaudēšanas pabalsts, ko maksā bijušā Igaunijas prezidenta Lenarta Meri atraitnei, ir 50% no prezidenta algas.

Saskaņā ar Valsts prezidenta oficiālo amatpersonas deklarāciju Zatlera kopējais gada atalgojums četru gadu laikā ir pakāpeniski sarucis: 2008. gadā viņš kopā saņēma 43,6 tūkstošus, 2009. gadā – 38,3 tūkstošus, bet pērn – 33,2 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas.

Uz šī pakāpeniskā samazinājuma izcēlušās Valsts prezidenta dzīvesbiedrei Lilitai izmaksātās ārzemju braucienu dienasnaudas. Tā, piemēram, 2010. gada septembrī vien viņai kopā dienasnaudās izmaksāti vairāk nekā 490 latu, februārī – vairāk nekā 350 latu, janvārī – 280 latu.

Vienā no prezidenta kandidātu debatēm Latvijas televīzijā Zatleram tika uzdots jautājums, cik valstij izmaksā viņa dzīvesbiedre. Zatlers pēc būtības uz šo jautājumu tā arī neatbildēja, bet atgādināja, ka, viņam stājoties amatā, dzīvesbiedrei nācies atteikties no personiskās karjeras.

Tā kā Zatlers 2. jūnijā netika pārvēlēts uz otro termiņu un viņa pēdējā pilnvaru diena ir 7. jūlijs, saskaņā ar Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas likumu viņš saņems virkni valsts apmaksāto garantiju. Zatleram pienāksies ikmēneša pensija 50% apmērā no esošā prezidenta mēneša atalgojuma. Tāpat prezidentam lietošanā jānodod dzīvoklis, kura meklēšana vēl nav sākusies, - VAS Valsts nekustamie īpašumi to sola izdarīt pusotra līdz divu gadu laikā, pagaidām pieļaujot pagaidu risinājumu – dzīvokļa īri. Zatlers senāk atpakaļ pieļāvis iespēju, ka pēc amata atstāšanas vēlētos, lai valsts viņu nodrošina ar māju. Apspriesta arī dzīvokļa iegāde Rīgas vēsturiskajā centrā. Abiem eksprezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai valsts nodrošinājusi vairāk nekā 200 kvadrātmetrus plašus, grezni iekārtotus dzīvokļus namā ar skatu uz Brīvības pieminekli. Zatlers pēc prezidentūras beigām lietošanā saņems automašīnu, kā arī sekretāru eksprezidenta darbības nodrošināšanai.

Ka liecina Lursoft dati, Valdis un Lilita Zatleri 2003. gadā reģistrējuši laulāto mantisko attiecību līgumu, saskaņā ar kuru Lilitas Zatleres atsevišķa manta ir vairāk nekā 140 kvadrātmetru lielais dzīvoklis Brīvības ielas 100. namā un Mercedes Benz E270 markas automašīna. Prezidenta dzīvesbiedrei vēl aizvien pieder 1992. gadā dibinātais uzņēmums Ortopēdijas privātprakse, bet kopš 2009. gada tā finanšu pārskati Uzņēmumu reģistrā vairs nav iesniegti. 2003. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka, bet drīz vien arī izbeidza krimināllietu pēc tam, kad Zatlera vadītā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca no sievai Lilitai Zatlerei piederošās Ortopēdijas privātprakses bija iepirkusi implantus un citus medicīnas instrumentus.

Pēdējo četru gadu laikā, kopš Zatlers bijis Valsts prezidenta amatā, pakāpeniski rukuši viņa uzkrājumi, kas liecina, ka no algas vien ģimene nav varējusi segt visus tēriņus. Pēdējo četru gadu laikā Zatlera uzkrājumi bankās no 22 000 latu sarukuši līdz aptuveni 8 000 latu, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtie publiski pieejamie dati.

Zatlera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka viņam nav vērā ņemamu uzkrājumu – skaidrā naudā Zatlers glabā 2000 latus, vēl 6 695 lati glabājas SEB bankā un 1 007 lati Swedbank. Algā Zatlers pērn saņēmis 33 201 latu. 2009. gadā Zatleram bankās kopumā bija uzkrāti 18 000 latu, gadu iepriekš 2008. gadā 19 000 latu, bet 2007. gadā, kad viņš stājās amatā – 22 000 latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...