Iesaki rakstu: 
Pastāvošā likumdošana nespēj nodrošināt zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes nomas maksu no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Apskatīsim vienu konkrētu gadījumu kur kādreiz kādam vīram piederēja 5 ha zemes ar mājiņu.
Kā mēs visi labi zinām, Otrajā pasaules karā bija daudzi genocīdi pret daudzām tautām, tai skaitā pret latviešu tautu tas bija īpaši nežēlīgs. Kā zināms, daudzi tika noslepkavoti, daudzi aizbēga uz ārzemēm, bet citi nonāca koncentrācijas nometnēs Krievijā, no kurienes atgriezās tikai daži.
Dabīgi, ka lielākoties visi zemes īpašnieki bija latvieši, kuri vēlējās atgūt tieši savu vai savu senču zemi, par kuru bija drosmīgi cīnījušies, lējuši savus sviedrus un asinis.
Lielākā daļa problēmu ir tieši Rīgā, jo tur visvairāk uz zemniekiem piederošas zemes, kur 1945.gadā bija pļavas un ganības govīm, pēckara gados tika uzcelti mikrorajoni - Purvciems, Pļavnieki un citi, kā rezultātā uz viena īpašnieka zemes bija vairākas mājas.
Protams, šajās mājās dzīvokļus iedalīja ne jau labākajiem latviešiem, bet gan dažādiem imigrantiem un iebraucējiem no PSRS, kuru lielākā daļa bija latviešu tautas nīdēji. Protams, laika gaitā šis tas nedaudz pamainījās, bet pamatā šajās daudzdzīvokļu mājās dzīvo tie paši cittautieši, kuru uzskats vairākumā ir - principā nemaksāt zemes īpašniekam neko!
Netrūkst arī latviešu „gudrinieku”, kas vienā balsī bļauj, ka 8 eur/mēn. no dzīvokļa ir pārāk liela maksa! Viņi spekulē situācijā, kad netaisnība ir vairākumā un var turpināt viegli izvairīties no maksāšanas.
Līdz ar to zemes īpašniekam pie esošās NĪ nodokļa likmes veidojas gigantisks parāds, kas dažu gadu laikā ir pieaudzis par piecpadsmit tūkstošiem. RD ieņēmumu pārvalde un RD šo situāciju izmanto, lai atņemtu pēc būtības zemi, un nekādā veidā nenāk pretī zemes īpašniekiem, lai šo netaisnīgo situāciju kaut kā risinātu.
Savukārt zemes īpašniekam nav citas izvēles kā lielā pazemojumā vairāk nekā 10 gadus cīnīties tiesā, lai dabūtu savu minimālo nomas maksu, un ar pēdējo cerību gaidīt, ka „Rīgas kungi” neuzspēs atņemt zemi, pirms izdosies izcīnīt tiesu par zemes nomas maksu.
Vēl joprojām daudzi no zemes īpašniekiem nav saņēmuši ne santīma no tā saucamajiem „nabaga” dzīvokļu īpašniekiem, bet dzīvokļa īpašnieki braukā ar jauniem BMW, reģistrē dzīvokļos firmas un turpina tēlot nabagus.
Uzsāktā tiesvedība pret apsaimniekotāju beidzās nesākoties, jo tas iesniedza slaveno maksātnespēju, bet policija nevar vai negrib šo lietu par krāpšanu jau četrus gadus atrisināt...!
Savukārt citi ir iemanījušies nepilnvarot apsaimniekotāju iekasēt nomas maksu, un apsaimniekotājs sūta „trīs mājas tālāk”, jo viņi, redziet, neesot līgumslēdzējpuse. Vārdu sakot, reāli notiek ņirgāšanās par zemes īpašnieku!
Rīgas domes atbilde ir apmēram tāda - mums ir svarīgākas mūsu balsotāju intereses, nevis kaut kādas nelielas čupiņas(zemes īpašnieku) taisnība.
Savukārt dzīvokļu īpašniekiem īpaši nekas nedraud, jo zemi viņi lieto tāpat, nodokļus par zemi nemaksā, nomu nemaksā, puķītes pie logiem stāda, dzīvokļus pērk un pārdod un tādus zemes īpašniekus īpaši galvā neņem.
Karuselis tiesā turpinās jau 9 gadus, bet īpašnieks tikai maksā nodokļus par savu zemi, kuru izmanto citi. Līdz ar to nav saņēmis ne tikai nomas maksu, bet viņam ir radīti zaudējumi 15 600 eiro apmērā (NĪ nodokļa maksājumi). Ir saprotams, ka arī šogad neviens neko netaisās maksāt. Atbilde ir - tiesājieties!
Savukārt Rīgas domes ieņēmumu pārvalde jau ir iesniegusi dokumentus tiesu izpildītājam, un zeme visticamāk nonāks izsolē, kurā taisnīgais, nejaušais RD ierēdņa brālēns to nopirks par brīnumaini zemu cenu un ātri tiks galā ar tiem parādniekiem. Shēma darbojas - tikai savējiem!!! „SUPER TAISNĪBA”!!!
Bet zemes īpašnieks, kas jebkurā normālā attīstītā valstī būtu turīgs cilvēks un valsts parūpētos, lai viņš saņem savu minimālo maksu par savu TĒVU ZEMI, Latvijā ir spiests pazemoties, vilkt dzīvību un mēģināt sakrāt 3400 eiro valsts nodevai, 2000 eiro advokātam, lai tikai uzsāktu tiesvedību par parāda piedziņu no dzīvokļa īpašniekiem, un desmit gadus tiesāties pēc būtības tikai par to, lai kāds viņam samaksā to, kas jau ar likumu it kā noteikts.
Tā ir taisnīgā LATVIJA...?! Vai tas ir normāli?! Kā lai latvietis dzīvo savā zemē?! Kā?!
Stāsts ir reāls, bez izdomājumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
