Zemesgrāmata pēc publikācijas zibenīgi labo absurdo ierakstu, aizdomas par VID rīcību uzņēmuma iznīcināšanā nezūd
PIETIEK17.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LĪdz ar Pietiek publicēto kāda lasītāja detalizēto aprakstu par uzņēmuma Biznes Solutions problēmām ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un zemesgrāmatām, Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodaļa zibenīgi labojusi kļūdaino ierakstu, kas liedza likvidējamajai SIA veikt saimniecisko darbību un iznomāt nekustamo īpašumu, lai varētu gūt ienākumus nodokļu parāda segšanai.
Kā bija norādīts Pietiek lasītāja publikācijā, Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcības dēļ bez jebkāda pamata uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā tika reģistrēts aizliegums bez VID rakstveida piekrišanas nekustamo īpašumu apgrūtināt ar lietu tiesībās, t.i. aizliegums iznomāt.
Savukārt VID neko nedarīja, lai šāds absurds ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā tiktu dzēsts un uzņēmums vismaz varētu iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, lai šādā veidā varētu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, segt likvidācijas izdevumus un vismaz daļēji dzēst nodokļu parādu.
Ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatā, uzņēmuma likvidatore lūdza VID veikt darbības, lai tiktu dzēsta ķīlas atzīme, kuras vietā ir tikusi reģistrēta hipotēka, kā arī atcelt aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, uz ko VID atbildēja, ka nekad nav liedzis uzņēmumam nekustamo īpašumu iznomāt, bet aizliedz to atsavināt.
Daugavpils tiesas priekšsēdētāja vietnieks zemesgrāmatu jautājumos Juris Taukuls Pietiek skaidro, ka Daugavpils tiesā 2020.gada 28.augustā saņemta likvidējamās SIA Biznes Solutions likvidatores sūdzība par tiesneses Zeltītes Zdanovičas faktisko rīcību.
“Izskatot sūdzību un pārskatot Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā esošos ierakstus, konstatēts, ka noteiktais aizliegums ierakstīts paplašināti, izmantojot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas piedāvātās izvēlnes, proti, aizlieguma tekstā norādot atsavināšanas, dāvināšanas, sadalīšanas vai apgrūtināšanas ar lietu tiesībām aizliegumu.
Ievērojot sūdzībā norādīto, tiesnese, atgriežoties no ikgadējā atvaļinājuma 2020.gada 14.septembrī, ir izvērtējusi savu lēmumu, atzinusi kļūdu nostiprinājuma lēmumā un ierakstu ir labojusi Zemesgrāmatu likuma 90.panta* kārtībā, tajā norādot aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu bez VID atļaujas, atbilstoši VID 2018.gada 30.augusta nostiprinājuma lūgumā Nr.30.4-4.1.2/56382 atzīmes ierakstīšanai un VID 2018.gada 29.augusta lēmumā Nr.30.4-4.1.2/56296 par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu noteiktajam,” informē tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Jau ziņots, ka naftas produktu vairumtirgotājs SIA Biznes Solutions savulaik bija viens no TOP 500 uzņēmumiem (362.vieta 2015. gadā) ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozījumu un tam atbilstoša apmēra nodokļu nomaksas apmēru. Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā veiktā audita rezultātā tam uzrēķināja papildu nodokļus 331 585,93 EUR, nokavējuma naudu 84 425,14 EUR un soda naudu 99 475,78 EUR apmērā, ko uzņēmums apstrīdēja tiesā.
Tā kā uzņēmums nebija šo summu nomaksājis, neskatoties uz to, ka uzņēmumam īpašumā ir nekustamais īpašums, kas vēl 2013. gadā tika novērtēts turpat miljona eiro vērtībā, VID 2019.gada 20.augustā lēma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, to pamatojot ar to, ka zvērinātā tiesu izpildītāja Jūlija Joffe 2019.gada 30.jūlijā esot sastādījusi aktu par piedziņas neiespējamību un VID neesot zināms, ka uzņēmumam būtu manta, uz kuru varētu vērst piedziņu.
“Informēju, ka zvērināts tiesu izpildītājs konkrētu atbildi žurnālistei par izpildu lietu nevar sniegt saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 52.pantu. Zvērināts tiesu izpildītājs žurnālistei nevar atbildēt uz to, kas un kad izpildu lietā konkrēti darīts. Zvērināts tiesu izpildītājs var žurnālistei tikai sniegt vispārīgu informāciju par parāda piedziņas procesa gaitu,” savu rīcību Pietiek komentēja zvērināta tiesu izpildītāja Jūlija Joffe.
Tā kā uzņēmums nevarēja turpināt saimniecisko darbību, kas ir vienīgais veids, kā juridiskā persona var gūt ienākumus, no kuriem būtu iespējams kaut daļēji segt arī nodokļu maksājumus un samaksāt darbiniekiem algas, tad uzņēmums arī reāli pārtrauca savu saimniecisko darbību, atbrīvojot no darba savus darbiniekus, un VID 2019.gada 5.decembrī, norādot, ka rīkojas Latvijas Republikas sabiedrības interesēs, pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu, to nosūtot Uzņēmumu reģistram (UR), kas uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu.
Pēc tam, kad UR iecēla uzņēmuma likvidatoru, sāka atklāties patiešām interesanti fakti. Neskatoties uz VID EDS joprojām norādīto uzņēmuma aktuālo nodokļu parādu - aptuveni 468 tūkstošiem EUR, uzņēmuma norēķinu kontā pēc VID norādēm bija bloķēti vairāk nekā 889 tūkstoši EUR, un to VID nav spējīgs izskaidrot. Tāpat uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā ķīlas atzīme un hipotēka pēc VID norādēm arī bija nostiprināta vairāk nekā 889 tūkstošu eiro apmērā.
Tad, kad šā gada 26. augustā uzņēmuma likvidators griezās ar iesniegumu pie zvērinātās tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes, lūdzot izbeigt izpildu lietvedību izpildu lietā, viņš nekavējoties saņēma tiesu izpildītājas atbildi, ka piedziņas noilguma pēdējā dienā 30.jūlijā VID nezināmā veidā viņai ir atkārtoti piedziņai nodevis savu 2019.gada lēmumu par uzņēmuma kavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
AS SEB banka uzņēmuma likvidatoram šo tiesu izpildītājas rīkojumu neizsniedz, norādot, ka uzņēmums, kura kontā ir arestēti naudas līdzekļi pēc tiesu izpildītājas rīkojuma, ir uzskatāms par trešo personu, kura nedrīkstot saņemt šī zvērinātā tiesu izpildītāja rīkojumu. Neskatoties uz uzņēmuma likvidatora pieprasījumiem, zvērinātā tiesu izpildītāja neizsniedz arī pieprasītās izpildu lietu kopijas.
Rodas aizdomas, ka tieši šī uzņēmuma administratora 26. augusta iesniegumā norādītā informācija par piedziņas noilguma iestāšanos.jūlijā pamudinājusi tiesu izpildītāju nekavējoties, iespējams, sazināties ar “saviem” cilvēkiem VID, lai iegūtu ar atpakaļejošu datumu datētus dokumentus, kas atjauno viņu kā piedziņas veicēju VID labā.
Šādas aizdomas rodas, jo VID rīcība, atkārtoti nododot izpildei savu 2019.gada janvāra lēmumu, ļauj zvērinātajai tiesu izpildītājai Jūlijai Joffei turpināt piedziņas darbu, pārdodot uzņēmuma nekustamo īpašumu, kura pārdošanu 2019.gada 30.jūlijā atzina par nelietderīgu, nodrošinot sev vairāku desmitu tūkstošu eiro atlīdzību, savukārt VID ierēdnis nodrošina sev papildu atlīdzību, kā to nosaka Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļa, kurā nostiprināta VID ierēdņu personiskā materiālā ieinteresētība.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
