Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai
Latvijas Ornitoloģijas biedrība27.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā. Vides organizācijas norāda, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas nepieļāva jaunāku mežu ciršanu kailcirtēs un uzsvēra ilgtspējas principa ievērošanu mežu apsaimniekošanā.
Oktobrī Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Šie grozījumi Noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus “mērķus”.
Grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, bet arī paredz citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā saskaņā ar grozījumu anotācijā sniegto informāciju Zemkopības ministrija ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet pat neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: “Zemkopības ministrija kārtējo reizi cenšas ieslēpt būtiskus grozījumus tehniskās detaļās, lai sabiedrība nepamanītu, ka atkal tiek mēģināts vērst plašumā kailcirtes. Cik daudz gan būs to, kas aizdomāsies, ka intensīvāka mežu izciršana slēpjas zem tā, kā rakstāma mežaudzes sastāva formula, cik liela novirze pieļaujama caurmēra mērījumos vai kādi ir kritēriji, lai audzes atzītu par neproduktīvām?”
Grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā paredz maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu. Turklāt grozījumos uzreiz iestrādāts “caurums”, kas ļauj pat šo ierobežojumu neievērot, vienā nogabalā plānojot vairākas kailcirtes. Savukārt, cērtot mežu “rekonstruktīvajā cirtē”, kailciršu platības ierobežojumi vispār nebūtu jāievēro. Priežu-bērzu mežus, kur šo sugu koki ir līdzīgās daļās, varēs nocirst “rekonstruktīvajā cirtē” jau 40 gadu vecumā, lai gan likumā noteiktais galvenās cirtes vecums priedei ir 101, bet bērzam – 71 gads. Savukārt izcirtumus 0,5 ha platībā paredzēts vispār neuzskatīt par kailcirtēm.
Savukārt grozījumi Meža inventarizācijas noteikumos būtībā paredz atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, to aizstājot ar paša meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību. Līdz ar to lielā daļā gadījumu meža inventarizācija vairs netiktu uzticēta sertificētiem meža inventarizācijas veicējiem, bet Valsts meža dienestam nāktos paļauties uz paša apsaimniekotāja sniegto informāciju, tā pasliktinot Meža valsts reģistra datu kvalitāti. Turklāt tieši uz šī reģistra datu, nevis dabā veiktu mērījumu pamata meža apsaimniekotājs drīkstēs veikt galveno cirti pēc caurmēra. Noteikumu grozījumi paredz arī to, ka pieļaujamā novirze vidējā caurmēra mērījumiem ir 20%, un tas samazinātos galvenās cirtes caurmērus, kurus dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, padara par “pieļaujamu novirzi”.
“Ir tiešām nepieņemami, ka jau atkal Zemkopības ministrija virza nozīmīgas likumdošanas izmaiņas ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi bez adekvāta izvērtējuma un bez pietiekošas diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Tai pat laikā nozares politikas plānošanas dokuments – Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes –, kam būtu šīs izmaiņas jāatspoguļo un kam būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nav sagatavots jau ceturto gadu! Par kādu labas pārvaldības praksi mēs varam runāt?” spriež biedrības “Zaļā brīvība” eksperts Valters Kinna.
Vēl aprīlī Satversmes tiesa, lemjot par grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu, norādīja, ka “lēmumiem ir jābūt saskaņā ar ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses un pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu”. Lai gan Zemkopības ministrija apņēmās respektēt Satversmes tiesas lēmumu, reālā rīcība ir bijusi pretēja. Dabas aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē aicina ministru prezidenti Eviku Siliņu nodrošināt, ka viņas vadītajā valdībā tiek ievērots tiesiskums. Būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos nav pieļaujams virzīt, kamēr, iesaistot visas ieinteresētās puses, nav pieņemtas Meža nozares pamatnostādnes, kas būtu vērstas uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un kurām būtu veikts objektīvs ietekmes uz vidi novērtējums.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.