Zemkopības ministrija mikročipēšanas jautājumā pinas pretrunās
Pietiek lasītājs21.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrijas vadība turpina shēmot savus savādos suņu mikročipēšanas plānus: lai gan attiecīgais likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nav vēl pat ticis līdz Saeimas 1.lasījumam, jau tiek taisīti Ministru kabineta noteikumu projekti, kuru anotācijās raksta visu tā, it kā likums jau būtu stājies spēkā. Taču… aizmirst melos ievērot konsekvenci.
Likumprojekta anotācijā "'Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" Zemkopības ministrija apgalvo, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus un apmācītas personas nepieciešams piesaistīt, lai apzīmētu un reģistrētu Latvijā it kā mītošos 260 000 suņus.
Tiesa, pašlaik ir apzīmēti apmēram 42 000 suņu, un, pēc objektīviem aprēķiniem, veterinārārstiem visaktīvākās PVD un pašvaldību policijas kontroles un uzraudzības apstākļos vēl tik pat varētu izdoties reģistrēt nākamajā pusgadā-gadā)
Lūk, saite no Zemkopības ministrijas mājas lapas, kur anotācijā var redzēt, ka PVD inspektori un apmācītās patversmju personas pēkšņi plāno mikročipēt un reģistrēt vairs tikai 2500 suņu!
Tā kā projekts paredz, ka PVD inspektori un apmācītās personas patversmēs reģistrēs bez LDC maksas, tad likumprojekta anotācijas III nodaļas 6.2.punkts ļauj izrēķināt, ka šīs divas grupas to paveiks tikai 2500 suņiem. Taču 7.punktā ir nepārprotami uzrakstīts, ka 2017.gadā tiek prognozēta 28 000 suņu reģistrēšana.
Likumprojekta "'Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" anotācijā ir norādīts, ka LV ir 260 000 suņu, pašlaik reģistrēti ir 42 206 suņi, atliek vēl tad reģistrēt 217 794 suņi. Pēc Zemkopības ministrijas prognozēm (ņemot vērā tikai sākot ar nākamo gadu un šogad vairāk neko) gadā būs 28 000 + 2500 bezmaksas, t.i., kopā 30 500 suņi.
Līdz ar to sanāk - esošo suņu skaitu, pat neskaitot to ka suņu skaits palielināsies noteikti, pie viņu prognozēm, var reģistrēt tikai 7 gadu laikā! Tāda ir Zemkopības ministrijas plānotā kapacitāte un paveicamais darbu apjoms, ja likumprojekts tiks pieņemts un tiks akceptēti Zemkopības ministrijas izstrādātie MK noteikumu grozījumi.
Vai arī - kurā no anotācijām Zemkopības ministrija melo? Nav vajadzīgs ne interešu konflikts, ne korupcija, ne diletanti, lai apzīmētu un reģistrētu tos nieka 2500 suņus tuvākajā pusgadā.
Pietiks ar to, ja Zemkopības ministrija pārtrauks apzināto suņu apzīmēšanas un reģistrācijas kavēšanu, kuru tā pašlaik metodiski veic jau kopš šī gada marta ar savu haotisko darbību un nesakarīgajiem publiskajiem paziņojumiem.
Pietiks ar to, ka ZM pārstās melot, ka suņu apzīmēšana būs obligāta vien no 1.janvāra. Jo patiesība ir tāda, ka visiem suņiem ir jābūt apzīmētiem LĪDZ 2017.gada 1.janvārim.
Normatīvajā aktā melns uz balta ir rakstīts, ka suns LDC reģistrā ir jāpiereģistrē līdz 1.janvārim, bet Zemkopības ministrijas pakļautības iestādes un saistītie interesenti, izplata nepatiesas ziņas, proti, ka suņi būs jāreģistrē LDC reģistrā tikai no 1.janvāra.
Maldinošo informāciju sniedz tāpēc, ka Zemkopības ministrijai nu nekādi neder, lai suņus īpašnieki piereģistrē šogad, kamēr iesaistītie vēl savu biznesu nav palaiduši, jo tad viņiem paliks maz suņu, kam taisīt iepirkumu, izmantot kādas fondu naudas u.t.t.
Tiesa, par spīti suņu īpašnieku maldināšanai no marta vidus radītajam haosam un labajam vasaras laikam fakti parāda pretējo - īpašnieki suņus aktīvi reģistrē. Martā LDC reģistrā bija 28 000, bet pašlaik skaitlis varētu būt pietuvojies jau 43 000.
Tātad 7,5 mēnešu laikā, kopš Zemkopības ministrija vairākkārt nākusi klajā ar paziņojumu, ka varbūt nebūs jāreģistrē lauku suņi, varbūt LDC reģistram nebūs jāmaksā, varbūt mikročipēšana būs ļoti lēti u.t.t., ir reģistrēti apmēram 21 000 suņu, ko nu nekādi nevar saukt par zemu aktivitāti, ja palūkojamies kaut vai uz gadu, kurā LDC reģistrācija bija vispār bez maksas.
Faktiski stāsts, kurš ir likumprojekta virzīšanas pamatā un kurš balstīts uz it kā katastrofālo nenotiekošo suņu reģistrāciju alkatīgo veterinārārstu un maksātnespējīgo īpašnieku dēļ, ir cietis fiasko.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
