Iesaki rakstu: 
Kāds Pietiek lasītājs ir iesūtījis sarakstu ar deputātiem un citiem Vienotības biedriem, kuri varētu izstāties no partijas, ja tās valde šovakar būtu nolēmusi izslēgt no Vienotības "libertāri noskaņoto" Saeimas Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli un Saeimas Eiropas komisijas priekšsēdētāju Lolitu Čigāni. Kaut gan valdes sēde beidzās bez jebkāda lēmuma pieņemšanas, lemšanu kaut kad tālākā nākotnē uzticot mazspējīgajai partijas ētikas komisijai, publicējam šo iespējamo aizgājēju sarakstu:
Vienotības valdes locekļi, Saeimas deputāti Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs, kuri valdē balsos pret izslēgšanu,
Saeimas deputāts, izglītības ministra kandidāts Ints Dālderis,
Saeimas deputāts Veiko Spolītis,
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš valdē balsos pret izslēgšanu,
deputāta palīgs, pazīstamais vēsturnieks Edgars Engīzers,
Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte un deputāts, Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars,
Ādažu novada nodaļas vadītājs Mareks Joniškāns,
deputātes Lolitas Čigānes palīdze, partijas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Medene,
deputātes palīgs Gatis Liepiņš,
Ētikas komisijas loceklis Jānis Drengers,
Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, ekonomikas ministra Arvila Ašerādena padomnieks Jānis Patmalnieks,
deputāta palīgs, Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš,
deputātes Ilzes Viņķeles palīdze, partijas Revīzijas komisijas locekle Maija Upeniece, kura pilda arī izglītības ministra ārštata padomnieces amatu,
viņas otrās pakāpes brālēns, Saeimas deputāts Jānis Upenieks,
partijas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Evija Kolberga,
partijas Ētikas komisijas priekšsēdētāja Alma Eihentāle, kura pilda arī deputāta palīga pienākumus Saeimā,
Jelgavas novada nodaļas vadītājs Arnis Ozols,
deputāta palīgs, Jaunatnes nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens,
bijušais Ētikas komisijas priekšsēdētājs Didzis Šēnbergs,
deputāta palīgs Krišjānis Bušs, Ētikas komisijas loceklis,
Apes pilsētas domes priekšsēdētāja Astrīda Harja, Dundagas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Laicāns,
Ētikas komisijas sekretāre Viktorija Graudiņa,
Jaunatnes nodaļas priekšsēdētājs Andris Ārgalis,
Jauniešu nodaļas valdes loceklis Artjoms Uršuļskis,
Jauniešu nodaļas valdes locekle Rebeka Kiršteina.
Šobrīd vēl šaubās:
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Artūrs Kariņš, kurš valdē balsos pret izslēgšanu un vēl šaubās, vai izstāties, un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš iegūs Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, to noliekot Sandrai Kalnietei.
Ja izstāsies Kariņš un Kalniņš, tiem varētu pievienoties arī iepriekšējā ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kuri nav apmierināti ar Vienotības spices jeb Solvitas Āboltiņas vadības stilu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.