Ziņojot par "airBaltic" rožainajiem peļņas rādītājiem, tiek noklusētas auditoru bažas
PIETIEK14.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ziņojot par Latvijas valsts īpašumā esošās aviokompānijas airBaltic rožainajiem peļņas rādītājiem, kas pērn pārsnieguši 10 miljonus eiro, tiek noklusēti auditoru Ernst&Young bažīgie secinājumi par "būtisku neskaidrību, kas varētu radīt ievērojamas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt savu darbību arī nākotnē".
Lursoft datu bāzē atrodamajā auditoru atzinumā par airBaltic 2014. gada darbības pārskatu norādīts - "pievienotais finanšu pārskats ir sagatavots, pieņemot, ka Sabiedrība savu darbību turpinās arī nākotnē". Auditori norāda, ka "2014. gada 31. decembrī Sabiedrības pašu kapitāls ir negatīvs EUR 170 200 tūkst. apmērā, Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par EUR 35 254 tūkst.".
Īpaši nopietni vērtējama auditoru norāde uz to, ka "Finanšu pārskata pielikuma 2b. piezīmē minētie apstākļi liecina par būtisku neskaidrību, kas varētu radīt ievērojamas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt savu darbību arī nākotnē". Šie apstākļi saistīti ar airBaltic tiesvedībām, kuru iznākuma ietekmi uz airBaltic iespēju vispār turpināt darbību auditori - atšķirībā no pašas airBaltic vadības - vērtē ļoti nopietni.
Pietiek šodien publicē airBaltic 2014. gada darbības pārskata daļu, kas veltīta auditoru bažas un brīdinājumus radījušajām aviokompānijas iespaidīgajām tiesvedībām:
"AB flyLAL-Lithuanian Airlines
2008. gada 12. augustā Lietuvas kompānija AB flyLAL-Lithuanian Airlines iesniedza sūdzību Viļņas apgabaltiesā pret Sabiedrību, tās filiāli un Starptautisko Lidostu Rīga. Sabiedrība un pārējie atbildētāji tika apsūdzēti par darbību veikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. pantus.
AB flyLAL-Lithuanian Airlines ir lūgusi atbildētājiem solidāri atlīdzināt zaudējumus LTL 199 830 tūkstošu (EUR 58 003 tūkstoši) apmērā, kas radušies AB flyLAL-Lithuanian Airlines. 2010. gada aprīlī AB VA Reals un AB ŽAI valda (AB flyLAL-Lithuanian Airlines akcionāri) pievienojās prasībai pret Sabiedrību un pieprasīja atlīdzināt papildus zaudējumus LTL 302130 tūkstošu apjomā (EUR 87 698 tūkstoši).
AB flyLAL-Lithuanian Airlines ir uzsākta bankrota procedūru. Lieta atrodas pirmās instances tiesā.
AB flyLAL-Lithuanian Airlines attiecībā uz atbildētājiem ir centusies piemērot pagaidu līdzekļus. Saskaņā ar apelācijas tiesas 2008. gada 31. decembra lēmumu, atbildētāju kustamajam un nekustamajam īpašumam tika uzlikts arests. 2013. gada 15. maijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nolēma lūgt Eiropas Savienības tiesai prejudiciālo nolēmumu par noteiktiem jautājumiem un apturēt tiesvedību Latvijā līdz prejudiciālā nolēmuma saņemšanai.
Saskaņā ar vadības un juristu viedokli iepriekšminētās tiesvedības iznākums neradīs nekādus zaudējumus.
Investbanka
2012. gada martā AKB Investbank (turpmāk tekstā - Investbank) uzsāka trīs civillietas pret BAS un Sabiedrību kā līdzatbildētāju, prasot BAS izsniegtā aizdevuma EUR 18.4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu, kas izriet no trīs Aizdevuma līgumiem starp Investbanku un BAS, un trim Galvojuma līgumiem, kas it kā noslēgti starp Investbanku un airBaltic, atmaksu. Divās lietās Maskavas pilsētas tiesa lēmusi par labu Investbank. Investbank pašreiz ir uzsākta bankrota procedūra un LLC FinTrade, kā Investbank prasību pārņēmējs, uzskata, ka visas prasības pret BAS un Sabiedrību, pienākas LLC FinTrade. Šobrīd notiek tiesvedība starp Investbank maksātnespējas procesa administratoru un LLC FinTrade, par to, kuram pienākas prasības pret BAS un Sabiedrību (t.i. Investbank maksātnespējas procesa administrators nepiekrīt Krievijas Federācijas tiesā iesniegtajiem līgumiem, kas paredz, ka LLC FinTrade ir tiesības uz Investbank prasībām).
Kopējā summa, par kādu šobrīd norisinās tiesvedības process ar Investbank prasību pārņēmēju LLC FinTrade, kurš neilgi pirms Investbanka bankrota, uz spēkā neesošu/ Sabiedrībai nesaistošu līgumu pamata pārņēma prasības pret BAS un Sabiedrību, sastāda EUR 2.35 miljonus. Sabiedrība turpina aizstāvēt savas intereses Latvijas un Krievijas Federācijas tiesās.
Starptautiskā Lidosta Rīga
2010. gadā Sabiedrība uzsāka tiesvedību pret Starptautisko Lidostu Rīga par līguma pārkāpumu un nelabvēlīgu attieksmi. Patreizējais prasības apmērs bija EUR 23 miljoni. Šī lieta ir pamatota ar Konkurences Padomes lēmumu, kas apstiprina, ka Starptautiskā Lidosta Rīga faktiski ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, tādējādi nostādot Sabiedrību nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar Ryanair Ltd. 2014. gadā Starptautiskā Lidosta Rīga turpināja īstenot savu cenu politiku attiecībā uz airBaltic un Ryanair Ltd., tādejādi zaudējumu apjoms turpina pieaugt. Šīs lietas izskatīšana nav vēl noslēgusies.
2014. gada maijā Starptautiskā Lidosta Rīga nopirka prasības pret Sabiedrību (pretprasība Sabiedrības prasībām), lai atgūtu parādu, procentu izmaksas un soda naudu kopsummā EUR 16 267 tūkstoši. Sabiedrība iebilst summai un uzsver, ka prasība var tikt izskatīta tikai gadījumā, kad Sabiedrības nopirktās prasības pret Starptautisko Lidostu Rīga tiks izskatītas. Šīs lietas izskatīšana nav vēl noslēgusies.
Prasības pret bijušo Sabiedrības izpilddirektoru Martinu Bertoltu Fliku
2012. gada 27. jūnijā Sabiedrība iesniedza prasību Rīgas rajona tiesā pret tās bijušo valdes locekli Bertoltu Martinu Fliku par zaudējumu atlīdzību LVL 23 507 156 apmērā. Lietas izskatīšana ir atlikta kops 2014. gada 4. marta. 2012. gada 20. decembrī Sabiedrība iesniedza prasību Rīgas apgabaltiesā pret četrām apdrošināšanas kompānijām (Dual Corporate Risks, reģistrēta Apvienotajā Karalistē, Axis Specialty Europe pic, reģistrēta Īrijas Republikā, Liberty Mutual Insurance Europe Limited, reģistrēta Apvienotajā Karalistē, un Torus Insurance (UK) Limited, reģistrēta Apvienotajā Karalistē) par apdrošināšanas atlīdzības samaksu EUR 43 000 tūkstoši apmērā, pamatojoties uz minēto apdrošinātāju Direktoru un Amatpersonu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem. Tiesvedība lietā ir apturēta kopš 2013. gada 20. augusta.
Tiesvedības saistībā ar Taurus un SIA Eurobalt Junipro
2012. gada 15. jūnijā Sabiedrība cēla prasību tiesā pret Taurus Asset Management Fund Limited, sabiedrību, kas reģistrēta Bahamu salās, un SIA „EUROBALT JUNIPRO" par prasījuma tiesību EUR 5 000 tūkstošu apmērā cesijas atzīšanu par notikušu. 2013. gada beigās prasība tika apstiprināta pirmās instances tiesā; atbildētāji ir iesnieguši apelāciju par šo spriedumu.
Akcionāru un obligacionāru strīdi
2012. gada 21. janvārī SIA Sevra ir iesniegusi prasību Valkas rajona tiesā pret Sabiedrību, AS Latvijas Centrālais depozitārijs un SIA Veriko, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Sabiedrībai iekļaut SIA Sevra Sabiedrības konvertējamo obligāciju turētāju reģistrā kā Sabiedrības emitēto 14 190 202 konvertējamo obligāciju īpašnieku (ISIN: LV0000710069). Lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta. 2013. gada beigās tiesvedība lietā ir apturēta līdz noteiktu apstākļu iestāšanās brīdim.
Tiesvedības attiecībā uz iepriekš saistītajām personām
1) Sabiedrība un tās meitas uzņēmums likvidējamā SIA TravelLounge" ir iesaistītas trīs tiesvedības procesos ar maksātnespējīgo SIA „AB Jet" (iepriekš SIA ,,KD Jet"), saistībā ar SIA „LKB Līzings" par 2011. un 2012. gadā šo pušu starpā noslēgtu līgumu. Likvidējamā SIA JravelLounge" iesniedza prasību pret maksātnespējīgo SIA „AB Jet" par kreditora prasījuma EUR 5143 tūkstoši apmērā atzīšanu, savukārt SIA „AB Jet" ir iesniegusi pretprasību, apstrīdot līgumus un parāda atmaksu EUR 5 707 tūkstoši apmērā. Divas tiesvedības noris pirmās instances tiesās, bet trešo prasību 2014. gada sākumā pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja. SIA „AB Jet" ir pārsūdzējusi tiesas spriedumu.
2) Sabiedrība ir cēlusi prasību pret SIA 'FLS", apstrīdot SIA „FLS" tiesības uz šķietami pastāvošo parādu EUR 763 tūkstoši apmērā, kas vēlāk tika palielināta atbilstoši SIA "FLS" pretprasībai. 2013. gada oktobrī Sabiedrība grozīja prasību, pieaicinot 5 jaunus līdzatbildētājus; prasības grozījumu būtība ir iespējami fiktīvu darījumu, kas noslēgti starp SIA „FLS" un jaunajiem līdzatbildētājiem 2012. gada sākumā, apstrīdēšana. SIA „FLS" ir iesniegusi pretprasību par parāda piedziņu EUR 1 034 tūkstoši apmērā un par Sabiedrības un BAS Latvijas filiāles starpā noslēgtā izlīguma apstrīdēšanu. Lietas izskatīšana noris pirmā instances tiesā."
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
