Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar iespaidiem par notikumu, kas nesenā pagātnē risinājās Garkalnes novada domes deputāta, LOSP valdes priekšsēdētāja, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības vadītāja Edgara Treiberga stallī Kriķi.
Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības principus un tiesības, mūsu valstī ir pieņemta virkne normatīvo aktu un likumu. Tie nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir jānodrošina labturības principi, jāievēro dzīvnieku tiesības dzīvot atbilstošās telpās, jānovērš dzīvnieku traumas, jānodrošina savlaicīga un adekvāta ārstēšana un dzīves izbeigšana – nokaujot vai eitanizējot.
Katrā stallī gadās negadījumi, kam ir dažādi iemesli, arī cilvēku nolaidīga rīcība vai nevīžība. Un Treiberga stallis nav izņēmums.
Sporta zirgus laiž aplokā - atkarībā no zirgu uzvedības, bet parasti pa vienam. Stallī Kriķi ziemas dienā, lai būtu mazāk darba, aplokā izlaida ķēves, kaut jau no malas bija redzams, ka savā uzvedībā tās ir savstarpēji agresīvas – speras, kož. Visticamāk jātnieku sporta kluba (JSK) Kriķi biedri šo skatu redzēja, jo staigāja garām, taču neviens agresīvos dzīvniekus neizšķīra un iekšā nevada.
Nebija brīnums, ka viens no zirgiem – ķēve Fame guva traumas. Parasti šādos gadījumos zirgi tiek vesti uz LLU Zirgu klīniku, kur iespējams veikt plaša spektra izmeklējumus un arī ķirurģisku ārstēšanu. Klīnika ir aprīkota ar jaunāko aparatūru, pakalpojumi ir maksas. Saimnieki bieži ved savus zirgus uz klīniku, kaut arī nav turīgi, un dara visu iespējamo, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.
Taču zirgs netika nekur vests. Zirga īpašnieks bija Treibergs, kurš neizrādīja nekādu būtisku interesi par savu zirgu. Zirgu uz klīniku nenogādāja, kaut tas uz to brīdi bija transportējams.
Neņemos spriest cik adekvāta bija ārstēšana, taču drīz vien zirgam sākās problēmas ar otru kāju, kam nepievērsa lielu uzmanību, - pastaigās varēja redzēt, ka kājā uzmaukts melns plastmasas maiss.
Cik zināms, otra pakaļkājai netika veikta atslogošana, un nepareizas slodzes dēļ salūza nags, – faktiski tas ir kaula vaļējs lūzums, un šādos gadījumos plastmasas maiss izraisa bezgaisu, kaula iekaisumu un dziļu nekrozi. Var tikai iedomāties, kādas sāpes cieta zirgs.
Šādas zirga mocības ilga apmēram nedēļu, kad stallī ieradās Treibergs un pats izsauca vetārstu, kurš tikai noplātījis rokas un teicis, ka ārstēšana varētu būt ilga un dārga, bez garantijas, ka zirgs varētu sportot. Viņš ieteicis zirgu iemidzināt, kas maksā ap 300 eiro. Jāpiebilst, ka iepriekšējos ārstēšanas izdevumus sedza JSK Kriķi.
Nāvei nolemtais zirgs netika tūlīt iemidzināts, tā „saimnieks” bija izdomājis citu veidu, kā atbrīvoties no slimā mājlopa - zirgu nošaut un sadalīt gaļā. Par mednieku tika pieaicināts Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.
Ziemas rītā apdzīvotā vietā atskanēja šāviens. Zirgu nošāva turpat Kriķu stallī, tur arī veica gaļas sadalīšanas darbu. Pa gabalu varēja redzēt, ka visa staļļa priekša ir asinīs, un tā bija veselu dienu. Puisis ar sainīšiem devās uz vietējo mežu, kur visdrīzāk apraka galvu, iekšas un citas atliekas.
Neviens Latvijas likumdošanas akts neļauj nošaut bezpalīdzīgu dzīvnieku un gaļa, kura satur medikamentus, nedrīkst tikt lietota uzturā. Šo uzrauga PVD, taču lieki piebilst, ka PVD filiāles vadītājs ir viesis Treiberga mājā, taču stalli neapmeklē.
Medību ieročus drīkst lietot stingri saskaņā likumu, kas apdzīvotās vietās atļauj nošaut tikai agresīvus dzīvniekus vai noteiktos gadījumos putnus. Par likuma pārkāpumiem turpmāk īpašniekam var tikt liegts turēt mājdzīvniekus, medniekam tiek atņemta ieroča lietošanas atļauja un piemērots soda, par nepareizu ieroča lietošanu.
Taču domāju – nevienu neizbrīna fakts, ka zirga nošaušana apdzīvotā vietā māju tuvumā un sadalīšana gaļā nekādas tiesiskas sekas nav nesusi.
Abiem kungiem likumi nav rakstīti, un viņi abi diezgan regulāri Garkalnes novadā uzvedas nevis kā tautas kalpi – deputāti, bet kā īstenie saimnieki un muižnieki, pēc savas gribas dalot novada zemi (kad bija vēl, ko dalīt), bez viņu līdzdalības nenotiek neviens iepirkums, jau iepriekš zinot, kurš ir tas labākais būvnieks, tiek piešķirta nauda projektiem vai atteiktas sabiedriskās aktivitātes, kas svarīgas citiem novada iedzīvotājiem, bet kas nav viņu draugi.
ZZS paspārnē Treibergs un Bauze-Krastiņš jūtas droši un aizsargāti, un nav jau viņi vienīgie.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
