Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Būvniecības sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties, jo ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā, nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas. Ar tik iznīcinošiem pirmajiem secinājumiem grasās nākt klajā deputāta Ringolda Baloža (NSL) vadītā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija. Šie secinājumi, kurus var uzskatīt par komisijas starpziņojumu, visticamāk tiks atspoguļoti gala ziņojumā, kuru komisijai līdz novembrim jāiesniedz Saeimā. 

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, parlamentārās izmeklēšanas komisiju nokaitinājusi eirokomisāra, pēc Zolitūdes traģēdijas demisionējušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) jau ilgstošā kavēšanās ierasties iztaujāšanai, tādēļ netiek izslēgta iespēja, ka tiks izmantota likuma par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām norma, ka gadījumā, ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, komisija var rosināt tiesu lemt par personas piespiedu atvešanu. Pagaidām šādu iespēju komisijas pārstāvji Pietiek pieļāvuši neoficiāli, savukārt Dombrovska birojā apgalvo, ka nekāds uzaicinājums nemaz neesot saņemts.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšanas komisija pēc trim pirmajiem darbības mēnešiem, kuros iztaujātas atbildīgās amatpersonas un uzdoti jautājumi institūcijām, secinājusi, ka   būvniecības normatīvajos aktos nav noteikta solidāra atbildība starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertu. „Esošā prakse liecina, ka, sabrūkot ēkai, nav neviena, kas būtu par to atbildīgs. Rezultātā var novērot bezatbildīgu juridisko labirintu futbolu, kas grauj uzticību valsts pārvaldei un varai kopumā. Sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties,” brīdina Baloža vadītā izmeklēšanas komisija.

„Ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas, jo atbildīgās iestādes nepārbauda, vai iesniegtie aprēķini slodzēm ir sastādīti pareizi un aprēķinam iekļautie dati ir iekļauti pareizi. Tādējādi ir pierādījies, ka tradicionālā pieeja, kad katrai pašvaldībai ir savs būvniecības kontroles departaments un sava individuālā pieeja jautājumu risināšanā, nedarbojas, jo nepastāv vienotas kontroles procedūras,” pie šāda secinājuma, balstoties uzklausīto ekspertu viedokļos, gatava nonākt komisija.

Apzināta arī problēma, ka valsts līmenī netiek risināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Lai arī būvizstrādājumu kontrole tiek deleģēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr praksē kontrole notiek izvēles kārtībā vai, reaģējot uz jau esošu problēmu, tas ir - sekām. Būvniecības kontrole valstī nav pietiekami noregulēta, un faktiski tā ir deklaratīva, jo pēc spēkā esošās normatīvās bāzes pašvaldību būvvaldes veic vien formālu un pēc būtības tikai dokumentāru kontroli.

Secināts, ka Valsts būvinspekcija 2009. gada valsts budžeta konsolidācijas apstākļos tikusi likvidēta bezatbildīgi, kā rezultātā tikusi būtiski samazināta uzraudzība un kontrole būvniecības jomā. Atbildības pārlikšana uz pašvaldību pleciem nav bijusi pārdomāta un pārraudzīta no Ekonomikas ministrijas puses. „Valsts uzraudzības vājināšanās radīja visatļautības un bezatbildības gaisotni, kas agrāk vai vēlāk nevarēja nenovest līdz asiņainai traģēdijai,” secina komisija.

Tādēļ esot jāpilnveido esošais Būvniecības likums, lai tiktu novērsta tiesību normu pārklāšanās un  novecojušas normas tiktu aizstātas ar citām Eiropas un starptautiskajai praksei atbilstošām normām.  Atklāts, ka līdz Zolitūdes traģēdijas brīdim  (2013. gada 21. novembrim) Latvijas valstī nepastāvēja normatīvs akts, kurā būtu iekļauts likumisks pienākums tērauda būvkonstrukcijas projektēt pēc noteikta valsts izdota likuma vai noteikuma. Plašas interpretācijas iespējas radīja riskus, kas, iespējams,  noveda pie Zolitūdes traģēdijas, gatava secināt parlamentārā izmeklēšanas komisija.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņš ir 2015. gada 11. novembris. Komisijai, pabeidzot savu darbību, saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. pantu Saeimai ir jāiesniedz galaziņojums, kurā jāatspoguļo parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētie fakti, kā arī jāsniedz to novērtējums un secinājumi. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam vai kādam no secinājumiem, var rakstveidā pievienot galaziņojumam savas atsevišķās domas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...