ZRP ar "Vienotību" vienojušies par Vjatera nomaiņu Ventspils brīvostā; meklē aizstājēju
PIETIEK23.03.2012.
Komentāri (13)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
doma
02.04.2012. 20:58Nedomājat ka Šafranskis.Dementjevs , Landmanis ir tie kas būtu vajadzīgi šajā valdē.Visas malas izstaigājušu labumus meklēdami.
bomba > ventostnieks
25.03.2012. 08:56Jā, un citi strādās, bet sīkā cūka tik zags? Par kādām investīcijām vispār var būt runa tādā zaglīgā un nodevīgā vidē? Tāpatās tie, kas ir tagad, Ventspili izmanto par placdarmu, lai apzagtu ES fondus, kaut ko nopi...tu no valsts vai no pašas Ventspils. Neba tur uz brīvā tirgus principiem kāds strādā. Jeb ir baigi daudz pozitīvie piemēri un es kaut ko esmu palaidis garām?
tuziks
25.03.2012. 07:33Partiju rukši pārkārtojas pie siles, prātīgāk būtu šo barotavu vispār aizklapēt ciet!
vēlētājs
24.03.2012. 15:56Var jau tām partijām nosaukumus uzlikt dajebkādus,bet kas ir labāk,kas savādāk,kādas pozitīvas pārmaiņas gaidīt?Pilnīgi nekādas.
mja
24.03.2012. 05:39palasīju rakstu un sapratu, kādi gan mēsli pie varas un kas viņus interesē
mačatiņš
23.03.2012. 23:08Bija taču doma Reimani no SM virzīt. Tas bija lietas koks. A tagad Innuse?!
Anonīmais Šakālis
23.03.2012. 21:34Te jau pat vairs nevar pateikt, par ko lai priecājas vairāk — vai par to, ka zaļo zemnieku ieliktnīši aizrotēs kaut kur citur, vai tomēr par to, ka «tiesiskuma un reformu» koalīcija pat neslēpjas, bet bīda savējos — un parāda seju atkal un atkal? :D
ventostnieks
23.03.2012. 17:16Ventspilī vajag likt profus, kurus Lembis necieš un kuri var izturēt šā spiedienu. To skudra pūzni tikai tā var savākt. SM pārstāvji neder. Tas Ventspilnieks O.K. Vajadzēja vēl kādu no Ventspils kas ko jēdz. Šafranski, Dementjevu.
Tāda blice ātri brīvostu izveidotu par caurskatābu, investoriem pievilcīgu iestādi.
pilnīgs, čau!
23.03.2012. 16:49nu ja anrijs matīss un džinnusa-innusa ir profesionāļi, tad es esmu zaļa žirafe!
Ventspilnieks
23.03.2012. 12:22Sen bija laiks. Liekot Landmani ZRP trāpīs desmitniekā - tieši Lembergam sirdī.
izskatās,ka
23.03.2012. 10:27"tiesiskuma "koalīcija shēmo sev par labu, t. i. savai kabatai/partijai/ vēl trakāk nekā visas iepriekšējās valdības kopā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.