Žurnālistu asociācijas vadītāja: man nevajag iepazīties ar tiesas lēmumu, lai par to paustu viedokli
PIETIEK31.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājai, žurnālistikas mācībspēkam Andai Rožukalnei nemaz nevajagot iepazīties ar tiesas lēmumu, lai par to paustu viedokli, - šādi viņa ceturtdienas vakarā intervijā Pietiek komentēja asociācijas valdes paziņojumu, kurā saistībā ar žurnāla Ir izdevēja aktīvu apķīlāšanu 22,9 tūkstošu eiro apmērā tika paziņots, ka "Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis" un ka tā esot "cenšanās iznīcināt mediju firmu". Publicējam šo, iespējams, dažiem lasītājiem pārsteidzošo sarunu:
- Vai esat iepazinusies ar pašu tiesas lēmumu, ja reiz izsakāt par to viedokli, pieņemat paziņojumu?
- Nē, es neesmu iepazinusies.
- Un tiesas argumentācija, kāpēc tā ir tā lēmusi, jums arī nav zināma?
- Nē, nav. Bet es noteikti iepazīšos.
- Vai varbūt esat iepazinusies ar prasītāja Māra Sprūda uzskatu, kādēļ viņš uzskata, ka ir nepieciešams prasības nodrošinājums?
- Es meklēju šo informāciju, bet es neesmu atradusi. Vai jums ir šāda informācija?
- Pēc jūsu domām, vai ir pareizi paust viedokli par lēmumu, nezinot, kāds ir bijis tā pamatojums?
- Kādā ziņā pareizi? Ir tiesas lēmums, mēs asociācijas valdē apspriedām, vai mēs uzskatām, ka ir nepieciešams uz to reaģēt. Un - jā. Tā kā tomēr tas ir diezgan unikāls gadījums, mēs konstatējām, ka vajadzētu diezgan ātri uz to reaģēt.
- Neņemot vērā to, ka jūs nezināt, kāda ir tiesas argumentācija?
- Jā, diemžēl mēs nezinām, bet centīsimies noskaidrot.
- Pēc jūsu domām, tas ir kvalitatīvas žurnālistikas piemērs, nezinot argumentāciju, paust viedokli?
- Mēs paudām viedokli par to informāciju, kas ir zināma. Ja būs zināma vēl papildu informācija, kas būs pārspīlēts vai kļūdains, mēs mainīsim vai papildināsim savu viedokli.
- Tas saskan ar jūsu organizācijas ētikas kodeksu - paust viedokli, nezinot visas sastāvdaļas?
- Visas sastāvdaļas nekad nav zināmas, un neviens viedoklis nevar iekļaut visus aspektus. Tik detalizēts ētikas kodekss nav, kā jūs mēģināt jautāt.
- Ir zināms tikai viens teikums no tiesas lēmuma?
- Jā, rezultējošais.
- Bet tas, kādēļ šāds lēmums pieņemts, jums nav zināms?
- Nav zināms, nē. Nav bijusi iespēja, lai gan konsultējos un meklēju informāciju, jautāju kolēģiem, kas to varētu zināt.
- Portālā Pietiek ir publicēts tiesas lēmums.
- Ļoti jauki, es iepazīšos.
- Gribēju jūs lūgt pēc tam, kad būsiet iepazinusies ar šo lēmumu, sniegt komentāru.
- Man tagad nav laika. Vai jūs domājat, ka jūsu demagoģiskie jautājumi ir vienīgais, kas man darāms? Man ir daudz svarīgākas lietas. Tagad esmu aizņemta.
- Labi, bet kad jūs varētu iepazīties?
- To es nevaru pateikt, man ir daudz svarīgākas lietas, kas nav tā kā autobusu saraksts, kur ir zināms laiks. Un man nav pienākums atskaitīties par to, ko es daru.
- Es tikai vēlējos zināt, kad jums būs laiks iepazīties ar tiesas lēmumu un kad jums piezvanīt, lai uzklausītu viedokli.
- Par ko īsti jūs vēlaties iegūt viedokli?
- Par tiesas lēmumu, kad jūs ar to būsiet iepazinusies.
- Man nav pienākuma sniegt atbildes uz jūsu tendenciozajiem jautājumiem, jūs jau man pajautājāt par ētikas kodeksu utt., es jau zinu, uz ko jūs velkat.
Savukārt ceturtdien neilgi pirms desmitiem vakarā Rožukalne Pietiek atsūtīja e-pasta vēstuli, kurā jau bija nedaudz citi akcenti:
"Tiesas lēmumā minētos faktus par finansēm zināju jau iepriekš, arī argumentācija kopumā bija zināma jau dienas vidū. Pēc iepazīšanās ar lēmuma tekstu neredzu nekādu pamatu mainīt LŽA paziņojumā teikto. LŽA valdes viedoklis balstās uz zināmajiem faktiem par tiesas galīgo lēmumu, tā tapšana un tā saturs nav pretrunā ar LŽA Ētikas kodeksu, ja tāds bija jautājums. Šāds tiesas lēmums ir ļoti pretrunīgs un liek domāt par uzbrukumu redakcionālajai neatkarībai (tiesa - kā viens no tipiskajiem ārējiem red. neatkarības un žurnālistikas autonomijas ietekmes faktoriem), jo jautājums pēc būtības nav skatīts, tā izskatīšanas gala rezultāts nav paredzams, bet tiesas lēmums ir balstīts uz informāciju par finanšu situāciju, kurai nav nekāda sakara ar pētnieciskajos rakstos minēto."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
