Zvans "Pasažieru vilciena" šefam lēmuma pieņemšanas brīdī mīkstinājis pavērsienu jaunajā vilcienu iepirkumā
PIETIEK20.08.2013.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Pretēji amatpersonu publiski apgalvotajam apstiprinās Pietiek pirms nedēļas rakstītais par jaunu pavērsienu skandālu apvītajā vilcienu iepirkumā. AS Pasažieru vilciens valde 15. augusta sēdē papildinājusi iepirkuma darba grupai doto uzdevumu ar jaunu konkursa variantu, kas paredz vilcienus nomāt uz 15 gadiem ar vēlāku izpirkšanu. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs, ar "olšteiniešiem" saistītais Kaspars Ozoliņš (attēlā pa kreisi kopā ar Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāju Arti Birkmani) Pietiek apgalvo, ka viņa zvans valdes sēdes laikā, aizstāvot piecu gadu nomas termiņa saglabāšanu, neesot uzskatāms par uzņēmuma vadības ietekmēšanu.
Valstij piederošās AS Pasažieru vilciens valde 15. augusta sēdē vilcienu iepirkuma darba grupai devusi papildu uzdevumu, līdzās jau saskaņošanā esošajam variantam - 5 gadu nomai piedāvājot izvēlēties arī otru iepirkuma variantu. Tajā vilcieni tiktu nomāti uz 15 gadiem un šī perioda beigās izpirkti par to atlikušo vērtību, kas tobrīd būs 15-20% no sākotnējās, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko uzņēmums publiski nav komentējis. Lai gan šo lēmumu var uzskatīt par negaidītu pavērsienu skandāliem apvītajā vilcienu iepirkumā, ne mazāk negaidīti ir tas, ka Pasažieru vilciena valde izlēma tomēr neatteikties arī no 5 gadu nomas varianta.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, to varētu būt ietekmējis SM valsts sekretāra, ar "olšteiniešiem" saistītā Kaspara Ozoliņa zvans valdes sēdes laikā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim, aizstāvot 5 gadu nomu. Politisko atbildību par SM saskaņā ar Valda Dombrovska valdības koalīcijas līgumu nes Vienotība un tā dēvētais "Olšteina sešinieks", pateicoties kuram Ozoliņš pirms pāris gadiem nonāca SM. Ozoliņš pirmdien sarunā ar Pietiek nenoliedza zvanu Birkmanim, bet tas, ka saruna notikusi tieši Pasažieru vilciena valdes sēdes laikā, esot tikai sagadīšanās. "Es nevienu valdes locekli neesmu ietekmējis," apgalvo SM valsts sekretārs. Birkmanis uz Pietiek jautājumu, vai izjūt spiedienu no Ozoliņa jaunā vilcienu iepirkuma sakarā, atbildēja: "Protams, nē."
SM valsts sekretārs apstiprina, ka aizstāv vilcienu nomu uz 5 gadu termiņu, bet - tikai tādēļ, ka tā esot vienīgā juridiskā iespēja, jo uz Pasažieru vilcienu attiecoties nevis Publisko iepirkumu likums, bet Sabiedriskio pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, kas pakalpojumu līgumu un piegādes līgumu ļauj slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Viņš piekrīt vērtējumam, ka "jebkura īstermiņa noma ir ekonomiski neizdevīgāka", tostarp arī tādēļ, ka piegādātājs, nesaņēmis garantijas par to, ka termiņam beidzoties līgums tiks pagarināts, vēlēsies sadārdzināt piedāvājumu, bet šajā gadījumā valstij rokas sasienot likuma norma.
Izskaidrojumu vēlmei nomas līgumu pagarināt uz 15 gadiem, pēc tam piegādātājam garantējot vilcienu izpirkšanu, var skaidrot ne tikai ar rūpēm par iepirkuma saimniecisko izdevīgumu, bet arī pretimnākšanu potenciālajam piegādātājam. Jau jūlija vidū Pietiek sarunā ar kāda iespējamā vilcienu piegādātāja oficiālu pārstāvi dzirdēja pretenzijas, ka pēc piecu gadu nomas, ja Pasažieru vilciens nolemtu līgumu nepagarināt, tuvējā reģionā šiem vilcieniem ar augstu atlikušo vērtību būtu gandrīz neiespējami atrast pircēju - Igaunija nesen iepirkusi jaunus vilcienus, ieinteresēta nebūtu arī Lietuva, bet Krievijā un citās bijušās PSRS valstīs ir neatbilstošs peronu augstums.
Cīņa par jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumu maiņu arī atspoguļo ietekmes sviru svārstības SM un ar to saistītajos uzņēmumos pēc tam, kad pēc tiesībsargājošo iestāžu veiktajām kratīšanām cietusi tādu uzņēmēju kā Māris Martinsons un Mārtiņš Tenbergs reputācija. Viņu ietekme SM pieauga līdz ar "olšteiniešu" ienākšanu. Aiz vēlmes pagarināt jauno vilcienu nomas termiņu, garantējot piegādātājam to izpirkšanu, jūtams Vienotības politiskais atbalsts. Pasažieru vilciens valdē šis politisko ietekmju līdzsvars ir neskaidrs - Birkmani un vēl vienu valdes locekli Silviju Dreimani šim darbam uzaicināja iepriekšējais ministrs Aivis Ronis nesaistīti ar Vienotības vai "olšteiniešu" interesēm. Aigara Štokenberga iecelšanu panāca Vienotība, bet Anrija Brencāna un Egila Zariņa korporatīvās saiknes līdzīgi kā "olšteiniešiem" atrodamas uzņēmēju un politiķu vidū, kas saistīti ar Edgara Jaunupa ietekmi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.