Iesaki rakstu:

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas vÄ“l bija priekšÄ, kad piektdien, 5.oktobrÄ«, dienas beigās šÄ«s publikācijas autori kā triju biedrÄ«bu - Latvijas Nekustamā Ä«pašuma mākleru un aÄ£entu biedrÄ«ba (turpmāk – NĪMA), NĪSA, Nekustamā Ä«pašuma speciālistu apvienÄ«ba (turpmāk – NĪSA) un NĪLA, Nekustamā Ä«pašuma lietotāju apvienÄ«ba (turpmāk NĪLA) - valdes locekļi saņēma Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par to, ka š. g. 10.oktobra sÄ“dÄ“ Komisija izskatÄ«s likumprojektus "Nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumu starpnieku darbÄ«bas likums" un "GrozÄ«jumi NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas likumā" (pirms iesniegšanas Saeimā).

Par likumprojekta "Nekustamā Ä«pašuma (NĪ) aÄ£entu darbÄ«bas likums" (turpmāk – Likumprojekts) neatbilstÄ«bu LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bu 2. pantā minÄ“tām vÄ“rtÄ«bām un pamatprincipiem, LÄ«gumam par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu, ES un arÄ« Latvijā akceptÄ“tā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā Ä«pašuma aÄ£enti – prasÄ«bas nekustamā Ä«pašuma aÄ£entu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts) prasÄ«bām un par nepieciešamÄ«bu apturÄ“t Likumprojekta virzÄ«bu Saeimas 1. lasÄ«jumam visu triju biedrÄ«bu valde jau informÄ“ja sabiedrÄ«bu: skat. publikāciju Vai Latvijas nekustamā Ä«pašuma tirgÅ« ar likumu tiek iedibināts monopols?

http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols.

Divu iepriekš minÄ“to Likumprojekta variantu virzÄ«bu 12.Saeimā izdevās apturÄ“t, jo Likumprojekts atklāti iedibinātu privātās organizācijas – Latvijas Nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumu asociācijas (turpmāk – LANĪDA) – monopolu Latvijas nekustamā Ä«pašuma tirgÅ«. Likumprojekta autori 13. Saeimas priekšvÄ“lÄ“šanas periodā tādus Likumprojekta variantus neuzdrošinājās virzÄ«t un tos secÄ«gi bija spiesti atzÄ«t par nederÄ«giem Saeimas komisiju un deputātu pārliecinošs vairākums, tajā skaitā – Likumprojekta virzÄ«tāju naudÄ«gās privātās organizācijas LANĪDA labā. Komisija, Ekonomikas un Tieslietu ministrija visas norobežojās no goda saukties par Likumprojekta izstrādātājiem, kaut gan visas minÄ“tās valsts un likumdevÄ“ja institÅ«cijas aktÄ«vi piedalÄ«jās gan Likumprojekta izstrādÄ“, gan arÄ« tā virzÄ«bā, bet to iespÄ“jamo korumpÄ“tÄ«bu, kā jau vienmÄ“r, pierādÄ«t gandrÄ«z nav iespÄ“jams.

Jāteic, ka 3. Likumprojekta variants, kas šobrÄ«d tiek virzÄ«ts zem NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma karoga (turpmāk – NILLTFNL), ir daudz sliktāks nekā divi iepriekš noraidÄ«tie, jo vispār neparedz nekādu sertificÄ“to nekustamā Ä«pašuma starpnieku – aÄ£entu un mākleru (turpmāk – NĪ aÄ£enti) – izglÄ«tÄ«bas pakāpi. Proti, par sertificÄ“to “speciālistu” var kļūt jebkura iepriekš krimināli nesodÄ«ta persona, kura:

a) reÄ£istrÄ“ savu darbÄ«bu sertificÄ“jošÄs institÅ«cijas (uz doto brÄ«di tā ir tikai un vienÄ«gi privātā naudÄ«go nekustamo Ä«pašumu firmu – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. - apvienÄ«ba LANĪDA) reÄ£istrā, iepriekš veicot Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas un arÄ« citas sertificÄ“jošÄs institÅ«cijas (LANĪDA) brÄ«vi (!) noteiktās iemaksas, kā arÄ« ievÄ“ro sertificÄ“jošÄs institÅ«cijas (LANĪDA) izstrādāto Ä“tikas kodeksu;

b) apdrošina savas profesionālās darbÄ«bas civiltiesisku atbildÄ«bu (turpmāk - CTA);

c) ievÄ“ro NILLTFNL prasÄ«bas un atskaitās par to ievÄ“rošanu un saviem ieņēmumiem (uzmanÄ«bu!) nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet gan – pirmkārt sertificÄ“jošai institÅ«cijai (LANĪDA), kurai atbilstoši Likumprojektam bÅ«s arÄ« tiesÄ«bas, kas parasti tiek piešÄ·irtas tikai valsts un pašvaldÄ«bas iestādÄ“m - gan administratÄ«vi sodÄ«t, gan pieprasÄ«t ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju – gan no personām, gan arÄ« no iestādÄ“m.

Par LANĪDA Ä“tikas vÄ“rtÄ«bu izpratni, kas šajā gadÄ«jumā ir svarÄ«gi, jo noteic topošo sertificÄ“to “speciālistu” bez likuma noteiktās izglÄ«tÄ«bas, tikumÄ«bas un Ä“tikas principu izpratni, autori jau rakstÄ«ja iepriekš – skat.http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arÄ« https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.

Proti, par sertificÄ“to “speciālistu” var kļūt jebkurš sÄ“tnieks un/vai jebkura mājsaimniece. NĪSA/NĪMA/NĪLA lÅ«dz piedošanu sÄ“tniekiem un mājsaimniecÄ“m, tomÄ“r starpniecÄ«bas darbÄ«bai NĪ nozarÄ“ ir nepieciešamas labas speciālās zināšanas, kuru minimāli (!) nepieciešamais lÄ«menis attiecÄ«bā uz NĪ aÄ£entiem ir precÄ«zi aprakstÄ«ts Eiropas SavienÄ«bā un arÄ« Latvijā 2010.gadā, tas ir 8 (astoņus gadus) atpakaļ akceptÄ“tajā NĪ aÄ£entu darbÄ«bas profesijas Standartā, kas prasa 1.lÄ«meņa augstākās izglÄ«tÄ«bas apliecinošu dokumentu no katra, kurš vÄ“las sniegt NĪ aÄ£entu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arÄ« Latvijas teritorijā.

Likumprojekts iepriekš minÄ“tās ES Standarta prasÄ«bas ignorÄ“, prasot no sertificÄ“tiem “speciālistiem” tikai un vienÄ«gi naudas iemaksas, kas, ņemot vÄ“rā CTA prÄ“miju apmÄ“ru (300-600 EUR, kā rakstÄ«ts Likumprojekta anotācijā), valsts nodevas, iemaksas reÄ£istrā, profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumu cenas (kuru skaits, kvalitāte un izcenojumi tiks noteikti pÄ“c sertificÄ“jošÄs institÅ«cijas LANĪDA ieskatiem, piemÄ“ram viena starptautiskās federācijas FIABCI pasākuma apmeklÄ“jums varÄ“tu maksāt 200-300 EUR, Krievijas Rieltoru Ä£ildes locekļu lekcijas u.c. konferences varÄ“tu maksāt nedaudz mazāk) gadā katram NĪ aÄ£entam varÄ“tu pārsniegt 1000 EUR. Turklāt neapmeklÄ“t minÄ“tos pasākumus nozÄ«mÄ“s pakļaut sevi izslÄ“gšanai no NĪ aÄ£entu reÄ£istra.

Likumprojekts ignorÄ“ arÄ« Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktÄ«vas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzÄ«šanu normas, kas noteic profesionālās kvalifikācijas atzÄ«šanu reglamentÄ“tajās profesijās, kā arÄ« ignorÄ“ Profesionālās izglÄ«tÄ«bas likuma 22.panta prasÄ«bas, kas nosaka, ka profesijas standarts ir viens no profesionālās izglÄ«tÄ«bas saturu reglamentÄ“jošiem pamatdokumentiem, kas nemaz nemulsina NĪ aÄ£entu likumprojekta virzÄ«tājus privāto naudÄ«go NĪ formu apvienÄ«bas LANĪDA labā.

NĪSA/NĪMA/NĪLA uzskata, ka Likumprojekta 3. varianta izstrādātāju izvÄ“le virzÄ«t Latvijai kaitÄ«gu Likumprojektu “miglainajā” pārejas perioda laikā, kad Komisijas deputātu daļa vairs nepiedalÄ«sies 13.Saeimas darbÄ«bā, pats par sevi neliecina par Likumprojekta virzÄ«tāju godprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu.

Atgādināsim “gulbja dziesmas” iniciatoru - Komisijas deputātu sastāvu: priekšsÄ“dÄ“tājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs LÄ«daka (ZZS), Anrijs MatÄ«ss, Jānis Upenieks, Dzintars ZaÄ·is (VienotÄ«ba), ArtÅ«rs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa) – sk. http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV.

Ir skaidrs, ka piektdien, 2018.gada 5.oktobrÄ«, izsÅ«tot Ziņojumu, Komisijas deputāti nevarÄ“ja bÅ«t pārliecināti par savu vietu saglabāšanu arÄ« 13.Saeimā, tajā pašÄ laikā iespÄ“jami saņemtā atlÄ«dzÄ«ba no privātās naudÄ«gās organizācijas LANĪDA par Likumprojekta virzÄ«bu ir jāatstrādā. Turklāt grÅ«ti izvÄ“lÄ“ties labāku laiku nekā pārejas “tumšo” periodu, kad 12.Saeimas deputāti jau ir pārvÄ“lÄ“ti, bet jaunie - 13. Saeimas deputāti - vÄ“l nav apstiprināti. LÄ«dz ar to visiem Komisijas un citiem Saeimas deputātiem, ar Ziņojumu pieaicinātai Saeimas juridiskā biroja vadÄ«tājai Dinai Meistarei, kā arÄ« visu pieaicināto valsts iestāžu amatpersonām, kuru sÄ“dÄ“ pieaicināto personu sarakstā ir Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ir dota iespÄ“ja bezatbildÄ«gi nobalsot par Latvijai kaitÄ«gā, nekustamā Ä«pašuma tirgus darÄ«juma starpnieka profesijas diskreditÄ“jošÄ Likumprojekta virzÄ«bu.

Aicinām plašu sabiedrÄ«bu nevis klusi apspriest šo publikāciju virtuvÄ“s, bet gan - iesaistÄ«ties un kopā ar NĪSA/NĪMA/NĪLA apturÄ“t zem modernā NILLTFNL karoga bÄ«dÄ«tā Latvijai kaitÄ«gā Likumprojekta virzÄ«bu iespÄ“jami korumpÄ“to ierÄ“dņu, vecas Saeimas deputātu un privātās NĪ naudÄ«go firmu apvienÄ«bas labā.