Iesaki rakstu:

Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas Ināras MÅ«rnieces uzruna Latvijas Republikas proklamÄ“šanas 97.gadadienai veltÄ«tajā Saeimas svinÄ«gajā sÄ“dÄ“.

I

Latvijas valstiskumā katrs nākamais gads iesākas 18. novembra vakarā.

Pirms 97 gadiem sirdis bija satrauktas gaidās, un prāti nodarbināti ar pasaules kara laika rūpēm. 18. novembra diena Rīgā bija auksta un smidzināja lietus. Rīga bija slikti apgādāta un dzīvoja juku laiku pusparalizēto saimniecisko dzīvi.

Neraugoties uz to, tautā valdÄ«ja iekšÄ“js pacÄ“lums. Gaisā virmoja pārmaiņu tuvums. LÄ“mums bija nobriedis. Sapnis varÄ“ja kļūt par Ä«stenÄ«bu.

Latvieši – karojuši un cietuši no kara – dzÄ«voja ar liktenÄ«gā risinājuma sajÅ«tu. CerÄ«ba un glābiņš bija viens – sava Latvijas valsts.

1918. gada 18. novembrī tagadējā Nacionālajā teātrī tika proklamēta Latvijas valsts. Teātra nams bija bagātīgi rotāts zaļumiem un ziediem.

MirdzÄ“ja sarkanbaltsarkanās karoga krāsas, zāle bija ļaužu pārpildÄ«ta. SirdÄ«m tuvā tautas lÅ«gšana “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju” – pirmo reizi izskanÄ“ja kā valsts himna.

1918. gada 18. novembris nebija holivudisks “laimÄ«go beigu” scenārijs. BÅ«s izšÄ·irošais 1919. gads un Latvijas karavÄ«ru varonÄ«gās cīņas. BÅ«s Latvijas Pagaidu valdÄ«bas darbÄ«ba no karakuÄ£a “Saratov”.  Tikai tad nāks 1920. gada pavasaris, kas beidzot atnesÄ«s mieru.

Paaudžu sapnis par neatkarÄ«go Latvijas valsti bija piepildÄ«ts. Bet Latvijas dÄ“li un meitas bija atdevuši dzÄ«vÄ«bas par Latviju. Tauta bija apliecinājusi, ka ir gatava maksāt augstāko cenu par brÄ«vÄ«bu.

II

MÄ“s esam saņēmuši dārgu mantojumu – savu valsti. Ko esam paveikuši šogad? Kāda ir situācija pasaulÄ“?

LÄ«dzjÅ«tÄ«ba un solidaritāte ar 13. novembra melnās piektdienas ParÄ«zÄ“ upuriem skaidri liecina: Eiropa nepakļausies teroram un iebiedÄ“šanai, bet paliks uzticÄ«ga savām vÄ“rtÄ«bām. Teroristu mÄ“rÄ·is ir sÄ“t apjukumu. Terors un varmācÄ«ba nedrÄ«kst palikt nesodÄ«ti, un tas ir Eiropas kopÄ“jais uzdevums.

Šis ir bijis dramatisku notikumu gads.

Kremļa agresija Ukrainā parādÄ«ja labticÄ«gās starptautiskās sabiedrÄ«bas Ä£eopolitiskos maldus. Tā bija skarba mācÄ«ba bezrÅ«pÄ«bā slÄ«gstošajai Eiropai, aizņemtai ar savu “biznesu kā parasti”.

“Krievija ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu mÄ“s to agrāk iedomājāmies,” – nesen teica Igaunijas prezidents Ilvess. MaldÄ«ga izrādÄ«jās iedoma, ka agresÄ«vu impÄ“risku revanšismu var novÄ“rst, izdarot tam tÄ«kamus pakalpojumus.

Rietumu starptautiskā politika ir veidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka starptautiskās vienošanās a priori tiek ievÄ“rotas. Izrādās, tā nav, un nav skaidrs, kā Kremļa agresijā cietušu valsti atgriezt iepriekšÄ“jās robežās. Ukraina bija Rietumu pasaules modinātājzvans.

VirknÄ“ starptautisku formātu Latvija kopā ar abām pārÄ“jām Baltijas valstÄ«m kļuva par Ukrainas advokāti. MÅ«s aizvien labāk sadzirdÄ“ja Ziemeļvalstis, kopā ar Poliju iekļāvāmies Eiropas Austrumu reÄ£iona stiprināšanā. Krimas aneksija starptautiski netika atzÄ«ta un, tāpat kā Krievijas agresija Ukrainas austrumos, plaši nosodÄ«ta.

Mēs atceramies, cik svarīgi bija tas, ka Rietumu pasaule neatzina Baltijas valstu okupāciju un aneksiju Padomju Savienības sastāvā. Mēs pateicām vēlreiz: suverēnu valstu robežu neaizskaramības princips ir svēts.

Dāmas un kungi!

Esam nostiprinājušies pārliecÄ«bā, ka piederÄ«ba NATO un dalÄ«ba Eiropas SavienÄ«bā bija un ir pareizā izvÄ“le. Ir jāiet tālāk un jāpanāk NATO spÄ“ku ilgtermiņa klātbÅ«tne Baltijā.

Ir par ko pateikt paldies sabiedrotajiem, esam uzklausÄ«ti un saprasti. Kopš pÄ“rnā gada NATO ir bÅ«tiski palielinājusi Baltijas valstu gaisa telpā patrulÄ“jošo iznÄ«cinātāju skaitu, bÅ«tiski uzlabojot reaģēšanas spÄ“jas. Ar jaunu spÄ“ku Ä«stenojas partnerÄ«ba ar ASV, kas izpaužas arÄ« ASV bruņoto spÄ“ku klātbÅ«tnÄ“. ASV un citi sabiedrotie mums palÄ«dz justies drošÄk.

Auga arÄ« izpratne, ka ārÄ“jie un iekšÄ“jie draudi jaunās paaudzes kara apstākļos ir vienlÄ«dz svarÄ«gi. Ar NATO izcilÄ«bas centra Stratcom projektu Latvija sniedz drošÄ«bas politikas ekspertÄ«zi NATO.

Miera laikā valsts bÅ«vÄ“ savu drošÄ«bas Ä“ku. Tā vispirms tiek bÅ«vÄ“ta cilvÄ“ku prātos.

Tauta aizstāvēs to, ko uzskata par vērtību. Ir jādara viss, lai valsts cilvēku sirdīs būtu vērtība.

Latvija dzīvo patriotisma uzplūdu laikā.

Arvien vairāk Latvijas dÄ“lu un meitu iestājas ZemessardzÄ“ un skolas bÄ“rnu - JaunsardzÄ“. Ir jānodrošina, lai strauji augošÄ Zemessardze saņemtu nepieciešamo aprÄ«kojumu un bruņojumu un Jaunsardze — ekipÄ“jumu. Pieaugošais aizsardzÄ«bas finansÄ“jums uz viņiem jāattiecina tāpat kā uz visu aizsardzÄ«bas nozari.

Potenciālie draudi ir pārbaude: politiÄ·iem, valsts pārvaldei, spÄ“ka struktÅ«rām, viedokļu lÄ«deriem, ikvienam no mums. Varam pateikties liktenim, ka izaicinājumi patlaban ir nelieli. Redzot kļūdas, ir iespÄ“ja mācÄ«ties no tām. Ja draudi ir lielāki, mācÄ«ties nav laika, ir jāprot reaģēt uz izaicinājumiem ar iepriekš izdarÄ«tu mājasdarbu. HibrÄ«dkara tehnoloÄ£ijas ir mÄ“rÄ·Ä“tas uz valsts vājākajām vietām.

Šis gads ir uzdevis nopietnus mājasdarbus, ko esam pildÄ«juši. Bet ir jautājumi, uz kuriem neesam saņēmuši atbildi.

Latvijas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādes centÄ«gi nodarbojas ar cilvÄ“ku, kas salauzis slotaskātu piketā, kurā tika slavināta Krievijas agresija Ukrainā. Bet tās neredz vairākkārtÄ“ju Maidanam veltÄ«tas izstādes demolÄ“šanu valdÄ«bas Ä“kas durvju priekšÄ. Tiek apsÅ«dzÄ“ts cilvÄ“ks, kas vÄ“rsies pret demonstrāciju agresijas atbalstam, bet tiek pieļauts vairākkārtÄ“js politisks vandālisms galvaspilsÄ“tas sirdÄ«. SabiedrÄ«ba valsts varai jautā: kā tas var bÅ«t?

Valsts drošÄ«ba – tie esam mÄ“s paši. MÅ«su banku sistÄ“mas higiÄ“na, enerģētiskā drošÄ«ba, naudas plÅ«smas. MÅ«su paškritika ir svarÄ«ga. Jautāsim sev: vai atklāti atzÄ«stam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika? To, ka pusmiljons eiro, kuri piepeši parādÄ«jušies valsts kapitālsabiedrÄ«bas vadÄ«tāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespÄ“j pierādÄ«t, ir valsts drošÄ«bas jautājums? Valsts drošÄ«bas jautājums ir arÄ« tāds lidmašÄ«nu iepirkums, kas saistÄ«ts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu.   

Ar vislielākajām bažām vērojam krīzi Sīrijā.

Sīrijas jautājums iekļaujas arī migrācijas krīzes kontekstā. Patvēruma meklētāju skaits Eiropā dramatiski pieauga, radot jautājumus par Eiropas izpratni par migrācijas procesiem.

ŽenÄ“vas bÄ“gļu konvencija skaidri definÄ“, kas ir uzskatāms par bÄ“gli. LÄ«dz ar to vispārinājumi, visus patvÄ“ruma meklÄ“tājus saucot par bÄ“gļiem, ir maldinoša politika. PolitiÄ·iem ir uzmanÄ«gi jāieklausās, ko domā tauta. Graša vÄ“rts ir politiÄ·is, kas runā monologos vai ignorÄ“ tautas spriestspÄ“ju. Īstenojot maldinošu politiku, politiÄ·i zaudÄ“ tautas uzticÄ«bu.

Migrācija Eiropā ir atgādinājusi par Latvijas valsts integrācijas kļūdām un cittautiešu iekļaušanas grÅ«tÄ«bām.

ValstÄ«, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62 procenti pamattautas, ir jāsper izlÄ“mÄ«gāki soļi saliedÄ“tākas nācijas veidošanā. Mums joprojām ir etniski sadalÄ«tas skolas. Politiskā griba uzsākt izglÄ«tÄ«bu valsts valodā ir izrādÄ«jusies nenoturÄ«ga. Latvijā dzÄ«vojošie patvÄ“ruma meklÄ“tāji joprojām bÄ“rnus sÅ«ta skolās, kurās mācÄ«bas notiek krievu valodā.

Integrācija ir valsts drošÄ«bas jautājums. Un integrācija nav iespÄ“jama sabiedrÄ«bā, kurā sašÄ·eltÄ«ba tiek mākslÄ«gi uzturÄ“ta kopš bÄ“rnÄ«bas.

III

Šis laiks ir atgriezis patiesu pilsonisku aktivitāti.

Liepājā harizmātiskais un enerÄ£iskais Māris Ceirulis kopā ar domubiedriem ir izveidojis “DvÄ“seļu dārza” projektu citiem neredzÄ«gajiem.

Lieliska sadarbÄ«ba starp nevalstiskajām organizācijām un aktÄ«vistiem ir izvÄ“rsta sociālo tÄ«klu LabdarÄ«bas lapā. Tur reizÄ“m nepilnu 24 stundu laikā ar aktÄ«vistu palÄ«dzÄ«bu tiek savāktas nepieciešamās mantas un nogādātas nelaimÄ“ nonākušajiem.

Latvijas ziedošanas un palÄ«dzÄ«bas kultÅ«ras starptautiska novÄ“rtÄ“juma brÄ«dis bija RÅ«tas Dimantas apbalvošana ar Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu. ŠÄ« medaļa ir gan Ziedot.lv, gan labdarÄ«bas aktÄ«vistu sirdsdarba novÄ“rtÄ“jums.

LÄ«dzās nevalstiskajām organizācijām, kurās strādājošie saņem algu vai projektu honorārus, parādÄ«jušÄs neviena nefinansÄ“tas, tikai pārliecÄ«bā balstÄ«tas pilsoniskas iniciatÄ«vas.

Nenogurstoši darbojas SOS Ukrainai biedrÄ«ba, kas nosÅ«tÄ«jusi uz Ukrainu vairākas kravas ar saziedotajiem apaviem un drÄ“bÄ“m, medicÄ«nisko aprÄ«kojumu un zāles slimnÄ«cām.

Lai novÄ“rstu iespÄ“ju, ka izstāde “Maidana cilvÄ“ki” Jelgavā tiks izdemolÄ“ta, vietÄ“jie aktÄ«visti to apsargāja dienu un nakti.

Aizvien jÅ«tamāk sevi piesaka jaunie diasporas pašorganizācijas tÄ«kli. Tautieši Apvienotajā KaralistÄ“, Īrijā, Vācijā un citur uzmeklÄ“ cits citu un strādā un svin svÄ“tkus kopÄ«gi. Interneta platformas, svÄ“tdienas skolas, gadskārtu pasākumi, deju un teātra kopas – Latvijas ļaudis ir visur!

VÄ“sturiski diasporas pašorganizācija Latvijai ir bijusi svarÄ«ga. Trimdas organizācijas aktÄ«vi iestājās par Latvijas valstiskuma atjaunošanu okupācijas gados.

PašorganizÄ“šanās ir tautas veselÄ«bas pazÄ«me. Tautas vÄ“sturÄ“ ir laiki, kad apziņa par pašas spÄ“ku aug lielāka, un ārÄ“jie un iekšÄ“jie apstākļi modina kopÄ“jai rÄ«cÄ«bai. Paldies visiem Latvijā un tālumā, kas nesavtÄ«gi strādā mÅ«su kopÄ“jo vÄ“rtÄ«bu vārdā!

IV

Godātie deputāti!

Tautas augstākā pašorganizÄ“šanās forma ir valsts. Valsts pastāv tik ilgi, kamÄ“r tauta to vÄ“las. Ä€rÄ“ji uzbrukumi neiznÄ«cina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupÄ“ta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem.

Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. ŠÄ·elšana - politiska, ekonomiska un etniska - novājina. Partiju iekšÄ“jā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpÄ“ja izrÄ“Ä·ināšanās nenes labumu tam, kas jÅ«tas uzvarÄ“tājs. Tautai zÅ«d uzticÄ«ba politiÄ·iem.

Šogad svinam jubileju Rainim un Aspazijai. Abi radošie prāti lÄ«dz pat matu galiņiem bija politikā. Viņiem politika bija ideju Ä«stenošanas iespÄ“ja. Viņu idejas bija lielas – brÄ«va un neatkarÄ«ga Latvija, sociālais taisnÄ«gums, garÄ«gums un lÄ«dztiesÄ«ba. Vara un valsts bija viņu pārdomu lauks.

Rainis noliedza politiku kā veikalniecisku procesu, sakot:

“Ar netÄ«riem lÄ«dzekļiem nevar panākt tÄ«ru mÄ“rÄ·i: mÄ“rÄ·is pats top netÄ«rs. Kad netÄ«ru Å«deni tÄ«rā traukā lej, tad ir trauks top netÄ«rs”.

Raiņa vārdi mums ir atgādinājums. Politiskās varas uzdevums ir strādāt to cilvÄ“ku labā, kuri šo varu uz laiku ir piešÄ·Ä«ruši.

Politiķa darbs Saeimā ir nopietns pienākums.

Saeimai ir bÅ«tisks uzdevums – jāatgÅ«st sava vieta kā valsts politikas centram un virziena noteicÄ“jam. Ceru, ka Saeima nākotnÄ“ tiks galā ar šo uzdevumu.

V

Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt.

Savukārt tautas vienprātību uztur sociālā solidaritāte. Valstij, kurā varas nesēji ignorē tautas vajadzības, nav nākotnes.

ŠobrÄ«d notiek masveidÄ«ga latviešu, jo Ä«paši gados jauno, diskriminācija darba tirgÅ« uz valodas pamata. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemÄ“, savā darbavietā, ja tai nav saistÄ«bas ar ārzemÄ“m, bÅ«tu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgÅ« tiek diskriminÄ“ti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacÄ«jums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgÅ«, tad jautājums par varas atbildÄ«bu ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstÄ« ir jāizbeidz!

Solidaritāte ir gan morāls, gan tiesisks pienākums.

Solidaritātes nodoklis ir solis uz priekšu.

Ir taisnīgi, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem būs jāmaksā procentuāli tikpat, cik tiem, kuri saņem mazāk. Netaisnība tiek labota, taču jāraugās progresīvās nodokļu sistēmas virzienā. Ticu, ka drīz tā tiks ieviesta.

Arvien skaidrāk ir redzams, ka Latvija stāv demogrāfiskās krÄ«zes priekšÄ.

Neesam pilnvÄ“rtÄ«gi atrisinājuši uzdevumu - sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvÄ“kiem, kas audzina bÄ“rnus.

Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika. Ticu, ka mēs, līdzīgi kā tas ir kaimiņos Igaunijā, esam spējīgi to sakārtot.

Mums jāpalielina atbalsts arÄ« audžuÄ£imenÄ“m un cilvÄ“kiem, kuri izšÄ·iras par atbildÄ«go adopcijas soli.

VI

Mīļie tautieši!

KopÄ«bā un ar tÄ“vzemes mÄ«lestÄ«bu svinot Latvijas valsts 97. dzimšanas dienu, izjutÄ«sim: Latvija – tas ir ikviens no mums, Latvija¬ - tie esam mÄ“s visi kopā! MÅ«su prieks un sāpes, veiksmes neveiksmes, mÅ«su darbs un atbildÄ«ba – citam par citu un par savu valsti.

Latvijas valsts simtgadÄ“ ieiesim ar Jāņa ÄŒakstes 1919. gadā teikto: “Latviešu tautas attÄ«stÄ«ba, viņas spÄ“jas, viņas kulturālās mantas deva garantiju par to, ka latviešu tauta, reiz kļuvusi par valsti, spÄ“s pilnÄ«gi nostāties pati uz savām kājām. ŠÄ« apziņa … izvÄ“rtās un izauga ar laiku par ciešu apņemšanās gribu … MÄ“s gribam bÅ«t brÄ«vi un bÅ«sim brÄ«vi!”

SagaidÄ«sim Latvijas valsts simtgadi ar lielāku atvÄ“rtÄ«bu, labvÄ“lÄ«bu, sirsnÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu! Tad mÄ“s visi kopā bÅ«sim vÄ“l stiprākā, drošÄkā, sociāli atbildÄ«gākā Latvijā.

Paldies visiem Dzimtenē un tālumā, kuri katrs savā mājā uztur un veido savu mazo Latvijas daļiņu!

Īpašs paldies tiem, kas audzina bÄ“rnus, – par to, ka mācāt mÄ«lÄ“t Latviju, bÅ«t vienotiem un sadarboties Latvijas labā!

Sūtu vissirsnīgākos laba vēlējumus visiem Latvijas patriotiem un visiem Latvijas draugiem gan Latvijā, gan tālās pasaules malās!

Saules mūžu Latvijai!

Gaišus un dvÄ“seles uguns pilnus valsts svÄ“tkus!

Dievs, svētī Latviju!