Iesaki rakstu:

Daudz vairāk nekā tÅ«kstoš vārdu var izteikt viens attÄ“ls. Vai glezna. Vai monuments. Vai kinofotodokumentu arhÄ«va fragments. Islamisko bÄ“gļu pārvietošanās dokumentÄ“ta un izplatÄ«ta ļoti plaši, un attÄ“li uzdod daudz jautājumu. Lai arÄ« šis brÄ«dis ir ar dramatiskiem notikumiem pārbagāts, Vācija slÄ“dz robežas, Eiropas SavienÄ«ba izirst acu priekšÄ, tomÄ“r vajadzÄ«gs skats arÄ« uz bÅ«tiskākiem cÄ“loņiem un procesiem, kuri nepametÄ«s nelaimes kontinentu lÄ«dz ar robežu slÄ“gšanu.

Lai nu ko, bet literāro jaunradi bÄ“gļu invāzija ir sekmÄ“jusi, Latvijas kontemporārā literārā garlaicÄ«ba apkarota. Eiroparlamentārietis ZÄ«le tikko publicÄ“jis savu pravietisko sapni http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-zile-obligata-solidaritate-plaksteris-beglu-krizei.d?id=46449747 Ja bÄ“gļu krÄ«zes un nacionālās apvienÄ«bas blāvās atbildes dēļ NA vairs neievÄ“lÄ“s orgānos, un muitas pakalpojumu sniegšanu bÅ«s pārņēmuši islamiskie kaukāzieši, ZÄ«les kungs varÄ“s atvÄ“rt zÄ«lÄ“šanas salonu. ZÄ«lÄ“šanas salons "ZÄ«le".

Kinofotodokumentu jomā arÄ« liela pārbagātÄ«ba. Daudz par bÄ“gļu tÄ“mu. MelnÄ«gsnÄ“ji smaidoši islamiski bÄ“rni priecÄ«gi māj pa vilciena logu, it kā dotos atpÅ«sties uz pionieru nometni "Arteks". Vagonā jaunietes ar pusmetra akrila nagiem bÄ“g - no kā? Fitnesa treneri no Bagdādes, frizieres no Alepo, visi dodas uz apsolÄ«to Vāczemi. Muskuļoti tÄ“viņi drasÄ“ pa peroniem, izvÄ“las labākās kupejas braucienam uz Vāciju. Dāmas parandžās gan redzamas ļoti reti. Tās karo un aizstāv savu valsti pret ISIS, kamÄ“r vÄ«rieši devušies uz Eiropu pamasÄ“t vecākas kundzÄ«tes.

LÄ«dz ar to apzÄ«mÄ“jums "sÄ«riešu bÄ“gļi" jāraksta kā "sÄ«riešu" "bÄ“gļi". Jo absolÅ«ts to vairākums nav nedz sÄ«rieši, nedz bÄ“gļi. Tie ir visparastākie ekonomiskie migranti no pilnÄ«gi normālām pārapdzÄ«votām valstÄ«m.

Un neceriet ieraudzÄ«t šajos manipulÄ“tajos "sÄ«riešu" "bÄ“gļu" skatos jebko lÄ«dzÄ«gu Grosvalda vai Kazāka 1916.-1917. gada monumentālajām gleznām par bÄ“gļu tÄ“mu. Ar izmisumu sejās, ar melnu skatu, ar sažņaugtam rokām. Ar bezcerÄ«bu visā. Ar neziņu par rÄ«tdienu. Ar šausmÄ«gām sāpÄ“m, kas izstaro no audekla. Ar ciešanu simboliku it visā.

Un nebÅ«s tur neviena skata kā 1956. gadā, kad 200.000 ungāru pameta savu valsti dažu stundu laikā. Iet Ä£imenes ar dažiem steigā lÄ«dzi paņemtiem groziem. VÄ“l pÄ“dÄ“jais skats uz Panonijas laukiem, jo tos vairs neredzÄ“s - un lielākā daļa arÄ« tos nekad vairs neredzÄ“ja. CilvÄ“ki ar maziem sainÄ«šiem pameta savus piecistabu Budapeštas dzÄ«vokļus, lai steigtos prom. Sievietes ar lakatiņiem, vÄ«ri ar cepurÄ“m. Novembris. BÄ“rni ar izbÄ«li sejā steidzas lÄ«dzi. Sievietes daudzas vienas - pÄ“ckara laiks.

Ungārijai tika uzkrautas 300 miljonu (pÄ“c šodienas kursa tie ir 30 miljardi) reparācijas, bet Vācija un Austrija nekādas reparācijas nemaksāja. Rietumvalstis bloÄ·Ä“tas Ä’Ä£iptes krÄ«zes risināšanā ParÄ«zÄ“. PalÄ«dzÄ«bu nav, no kā gaidÄ«t. Projām, projām. Autobusu rinda Traiskirhas nometnÄ“, cilvÄ“ku rindas. Tik vienveidÄ«gas, tik drÅ«mas. Divu mÄ“nešu laikā vairākums jau atradās ASV, Kanādā un Austrālijā. Un neatgriezās vairs savas dzÄ«ves laikā.

NÄ“, šodienas "sÄ«riešu" "bÄ“gļu" invāzija Eiropā notiek pÄ“c pilnÄ«gi cita scenārija un rada pilnÄ«gi citus attÄ“lus.

Daudz precÄ«zāka "sÄ«riešu" "bÄ“gļu" pārvietošanās analoÄ£ija bÅ«tu Taganrogas rajona komjaunietes, kuras pÄ“cstaļina brÄ«vÄ«bas un padomju industrializācijas sajÅ«smas pilnajā gaisotnÄ“ ar vilcienu dodas uz Maskavu vai kādu no lielajiem industriālajiem centriem vervÄ“ties ("verbovatsja") 50. gadu otrās puses nepiepildāmā pieprasÄ«juma pÄ“c darbaspÄ“ka apstākļos.

Vienā vagonā trÄ«s jautras meitenes piesaista pasažieru uzmanÄ«bu. Komjauniete Ä»uba bija sava vārda Ä«stenojums zemes virsÅ«. VietÄ“jā partorga meita, piens un asinis. Sovhoza traktoristu sarunu objekts. NepakļāvÄ«ga, drosmÄ«ga. Vecāki baidÄ«jās, ka tikai nepasaka kaut ko tādu, kas sabojātu tālāko karjeru. Bet pašai Ä»ubai gan šÄ·ita, ka dzimtajā Kubaņas ciemā nekāda karjera nav iespÄ“jama, jo te jau tie griesti bija gandrÄ«z turpat, kur grÄ«da. Tādēļ Ä»uba devās uz lielo centru, viņa pakļaus sev tos izstÄ«dzÄ“jušos pilsÄ“tniekus, viņi rāpos, lai iegÅ«tu viņas labvÄ“lÄ«bu. Bet viņa smiesies par visiem, un darÄ«s savu. Aidā, uz pilsÄ“tu, uz rÅ«pnÄ«cu. VarbÅ«t viņa kļūs par tekstilrÅ«pnÄ«cas direktori, kur desmitiem tÅ«kstošu mazizglÄ«totu strādnieču pārvÄ“rtÄ«s Fergānas kokvilnu miljonos metru audumu, kurus var atļauties katrs padomju cilvÄ“ks, jo tie taču maksā pārdesmit kapeikas metrā un visskaistākās drÄ“bes sievietes var uzšÅ«t pašas sev. Un virpuļot (kruževatj) un smieties, un zaudÄ“t prātu no mÄ«lestÄ«bas un laimes.

Komjaunietei Zosjai māte iespieda rokās naudas paciņu un nočukstÄ“ja: uzmanies, tur pilsÄ“tās viņi tādi nelabi. Pārbaudi desmit reižu, pirms kādam uzticies. Citādi dabÅ«si bÄ“rnu, vÄ«ra nebÅ«s, visi uz tevi skatÄ«sies. Bet Zosja iekšÄ“ji tik smÄ“jās. Ja pat sanāktu vienai palikt ar bÄ“rnu, kas lielpilsÄ“tā uz to skatÄ«sies? Un ir taču pietiekami daudz jaunu vÄ«riešu, kara bÄ“rni, kurus vairs neiesauca. Galvenais ir labi un rÅ«pÄ«gi strādāt, pārÄ“jais atnāks pats. Bet šeit sovhozā gan viņa jau bija redzÄ“jusi visu, un nekas jauns un interesants šeit nebija iespÄ“jams. Uz pilsÄ“tu, uz Jauno krastu!

Mazliet nostatu sēž komjauniete Fruņa. Visa Ä£imene aizgāja bojā 1946. gada bada ziemā. Tikai Fruņu, jau dziestošu, paņēma vecāmāte Varja. Varja bija bagāta Kubaņas zemniece cara laikā, viņa no vietÄ“jā čekista bija nopirkusi neaiztikšanu, atdodot dārglietas, kuras bÅ«tu katras bezgaumÄ«gās Eiropas jaunbagātnieces neaizsniedzams sapnis. Jāsaka gan, ka vietÄ“jais čekists Afanasijs dziļi sirdÄ« neticÄ“ja itin nemaz šÄ«s neproduktÄ«vās padomju varas, kā mÅ«sdienās teiktu, ilgtspÄ“jai. RedzÄ“jis cara laika pārpilnÄ«bu, kad zemnieku pajÅ«gi kā milzÄ«gi putnu pulki vasaras nogalÄ“ veda labÄ«bu, tÅ«kstošiem un miljoniem tonnu, ko bagātā melnzeme katru gadu sÅ«tÄ«ja Krievzemes tautām, lai visi ir paÄ“duši, priecÄ«gi un laimÄ«gi, atcerÄ“jās patieso tautas uzticÄ“šanos valdniekam un baznÄ«cai, tādēļ viņš nekādu perspektÄ«vu modernajā verdzÄ«bā nesaskatÄ«ja, bet amata dēļ mehāniski reproducÄ“ja no Maskavas saņemtās klišejas.

Fruņai pusaudzes vecumā pārdzÄ«votā bada ietekmÄ“ bija palikušas neattÄ«stÄ«tas visas tās sieviešu lietas, kas prasa tik daudz piena un medus, lai izveidotos. Bet Fruņa nebija dumja, galva strādāja kā pulkstenis. Viņa bija priecÄ«ga par iespÄ“ju doties kopā ar savām kareivÄ«gākajām draudzenÄ“m. Tālais un nezināmais ļāva aizmirst visas pārestÄ«bas un neveiksmes, lai arÄ« nedaudz biedÄ“ja. Un galu galā kam sovhozā bÅ«tu vajadzÄ«ga viņas spÄ“ja rÄ“Ä·ināt sinusus un kosinusus tā, ka roka nespÄ“ja lÄ«dzi pierakstÄ«t šos mÄ«klainos pārveidojumus, kuri Fruņas draudzenÄ“m asociÄ“jās ar krÅ«šu formām. Nu ja, bet Fruņai jau tas skaistums nav dots. Un Fruņai nebija, ko zaudÄ“t, viņai pat nebija, kam pateikt ardievas.

Lai arÄ« brauciens ilga vairākas dienas, trÄ«s draudzenes bija laimes pārpilnas. Lai ir kurpes nomÄ«tas un katÅ«na kleitām atirusi mala, bet tam nav nekādas nozÄ«mes. Jo viņām ir tas, ko nevar nopirkt par naudu - JAUNĪBA! JaunÄ«ba, jaunÄ«ba, sārtais vÄ«na trauks! Draudzenes dziedāja skumjas kara laika dziesmas un jautras častuškas. Dejoja bariņju. Fruņa nekāda liela dejotāja nebija, vairāk skatÄ«jās Ä»ubas un Zosjas trakulÄ«go virpuļošanu vagona šaurÄ«bā. Vienkārši sÄ“dÄ“ja un ar papÄ“di sita taktÄ« lÄ«dzi vilciena radÄ«tajiem klaudzieniem. Brīžiem viņas visas jutās kā milzÄ«gā tačankā, kas dodas cīņā par Jauno pasauli. Jo tikai Jaunā pasaule ir tā vÄ“rta, lai par to cÄ«nÄ«tos. Meiteņu-komjauniešu sajÅ«sma piepildÄ«ja visu vagonu, visu vilcienu, likās, ka pat visas pilsÄ“tas, kur vilciens pieturÄ“ja, pildÄ«jās ar smaidiem un prieku. Vecākiem cilvÄ“kiem lika atcerÄ“ties savas vieglās un skaistas dienas. Ganu dienas, rudzu laukus kā Siškina gleznās, laikus, kad bija Cars un viss vÄ“l bija kārtÄ«bā. Un cilvÄ“ki smaidÄ«ja, atceroties šÄ«s dziļās ainavas. Lai daža veca baba norÅ«ca, bet visi taču bija gājuši cauri karam un zaudÄ“juši savus tuvos, bet šodien ir jādzÄ«vo, ir jātver viss, ir jāņem pretÄ« tas, ko dod Saule, Zeme, Gaiss un Padomju valsts!

VÄ“l islamisko imigrāciju varÄ“tu mÄ“Ä£ināt salÄ«dzināt ar neskarto zemju apgÅ«šanu. Par to Brežiks uzrakstÄ«jis grāmatu "Ceļina". Komjauniešu Ä£imenes no pilsÄ“tām dodas pretÄ« aicinājumam, auglÄ«gās atmatas uzaršanai. StepÄ“ taps nākotnes Saules pilsÄ“tas. Fantastiski transportlÄ«dzekļi, izcila Ä“damviela no uzartās stepes. Kā strādnieks un kolhozniece, sirpis un āmurs. Apgarotas sejas, priecÄ«gi cilvÄ“ki. Lai ir grÅ«tÄ«bas, bet notiks brÄ«nums. Tikai jātic, jāstrādā! VienÄ«gā problÄ“ma ar salÄ«dzinājumu ir tāda, ka islamistiem nemÄ“dz bÅ«t apgarotas sejas, tā esot tikai balto cilvÄ“ku unikāla Ä«pašÄ«ba. LÄ«dz ar to atstājam šo analoÄ£iju nākamajam imigrācijas vilnim, kas taču noteikti bÅ«s vÄ“l daudz priecÄ«gāks un laimÄ«gāks.

Bet dzÄ«ves realitāte Eiropas SavienÄ«bā ir drÅ«ma. Nu ir skaidrs, ka šie "sÄ«riešu" "bÄ“gļi" izmaksās miljardu miljardus. BÅ«s jāsamazina budžeti izglÄ«tÄ«bai un veselÄ«bai, jācÄ“rt nost zinātne un māksla. Jo Latvijā nevar uzņemt bÄ“gļus lÄ“tas vieglās koka bÅ«diņās. BÅ«s jāceļ vai jāremontÄ“ pamatÄ«gas mÅ«ra mājas. Pat ja šiem islamistiem atdotu Skrundas ciematiņu, bÅ«s tur par valsts naudu jāuzstāda veļas mašÄ«nas, vannas, jāiepÄ“rk gultas un skapji. Un paklājiņi. Muļķa latvieši ņēma kredÄ«tus, lai nopirktu dzÄ«voklÄ«šus vai izremontÄ“tu esošos, bet te tÅ«kstošiem "salašÅ†u" dos visu par brÄ«vu! Komunisms darbÄ«bā!

Masveidā nelegāli ieplÅ«stošie krieviski protošie, ar viltotiem dokumentiem aprÄ«kotie Tuvo Austrumu iedzÄ«votāji jau pamatÄ«gi spiež uz augšu Ä«res cenas Latvijā. Bankām noteikti nebÅ«s intereses par kreditÄ“šanu pulvera mucas apstākļos.

Pārsteidzoši ir tas, ka islamisti, kas izdiedelÄ“juši uzņemošÄs valsts pilsonÄ«bu, labprāt ar savām ES pasÄ“m brauc ar lielu pārākuma sajÅ«tu tÅ«risma ekskursijās uz valstÄ«m, no kuram it kā aizbÄ“guši. Somijā tÅ«risma aÄ£entÅ«rām ceļojumi uz Irāku ir topā, brauc islamisti, kas ieguvuši Somijas pilsonÄ«bu. Nekādu problÄ“mu ar briesmÄ«gajiem kara draudiem, ja var lÄ“ti iepirkties.

ŠausmÄ«ga patiesÄ«ba atklājusies par izskalotā sÄ«riešu zÄ“na gadÄ«jumu. http://www.breitbart.com/london/2015/09/11/drowned-aylan-kurdis-father-accused-of-being-people-smuggler-at-helm-of-capsized-boat/

Taču jāsaprot, ka citās reliÄ£ijas ir citi principi. Tikko meli atmaskoti un rodas reāli izraidÄ«šanas draudi, pÄ“kšÅ†i šie ieceļotāji vÄ«rieši ir geji, kuriem LevantÄ“ draud nāves sods. AttiecÄ«bas ar citas reliÄ£ijas pārstāvjiem bieži nepakļaujas nekādiem principiem un nekādam rakstÄ«tam kodam, ja tas ir izdevÄ«gi.

Paskatieties hashtagu #NoRefugees. Mati celsies stāvus! ISIS sūta 500 000 bēgļus uz Eiropu, lai iznīcinātu Eiropas kultūru. http://www.dailymail.co.uk/news/article-2958517/The-Mediterranean-sea-chaos-Gaddafi-s-chilling-prophecy-interview-ISIS-threatens-send-500-000-migrants-Europe-psychological-weapon-bombed.html

PalÄ«dzÄ«bas konteineros bÄ“gļiem atrasti tÅ«kstošiem gabalu ieroči. http://girlsjustwannahaveguns.com/thousands-of-guns-ammo-discovered-in-aid-container-headed-to-refugees/

Tonnām tiek sÅ«tÄ«tas viltotas sÄ«riešu pases.

Eiropas ar savu politkorektumu maršÄ“ pretÄ« savai bojāejai. Tiesa gan, jau sāk iezÄ«mÄ“ties analoÄ£ija ar banku krÄ«zi - katra ES valsts cenšas problÄ“mas nogrÅ«st uz citām valstÄ«m. Latvija atkal var izrādÄ«ties muļķības čempione, kas jau pierādÄ«jās ar Parex afÄ“ru.

Visā šajā šÄ¼urā, kas lÄ«st no televizora un avÄ«zÄ“m, grÅ«ti atpazÄ«t, cik dramatiskas pārmaiņas jau notikušas Eiropas SavienÄ«bā, kurā Latvija iestājās ar pilnÄ«gi citiem noteikumiem.

Tas, ka nule ir atcelta brÄ«va pārvietošanās, ir skaidrs. Šengenas vairs nav. Vai to atjaunos? Ja katram Mazāzijas pilsonim iedos māju, mašÄ«nu un harÄ“mu, tad varbÅ«t atjaunos. Citādi ne. Liela problÄ“ma ir Vācijas šizofrÄ“nija - vispirms tiek samazināts un likvidÄ“ts GrieÄ·ijas publiskais sektors, tai skaitā bÅ«tiski samazināta robežsardze, bet tad, kad ir sekas, Vācija ir neapmierināta ar GrieÄ·ijas nespÄ“ju nosargāt robežu. Vai nu austeritāte GrieÄ·ijā un caura robeža, vai austeritāte tiek atcelta un GrieÄ·ija sargā savas robežas. Zelta RÄ«tausmas lÄ«deri jau paša sākumā teica, ka tādas bÅ«s sekas. Un nu ir sekas. Un tik viegli to mainÄ«t nevarÄ“s.

Merkele ir anulÄ“jusi arÄ« otru Eiropas SavienÄ«bas pamatprincipu - darba iespÄ“jas jebkurā ES valstÄ«, jo tas balstās uz ES pilsoņu prioritāro pieeju citu dalÄ«bvalstu darba tirgiem. Atļaujot islamiskajiem imigrantiem strādāt jau vienu mÄ“nesi pÄ“c ierašanās Vācijā bez nekādam papildu prasÄ«bām, Merkele vienpersoniski ir atcÄ“lusi ES likumdošanā ierakstÄ«to priekšroku strādāšanai Eiropas Komisijas pilsoņiem (Vorrangspruefung). Ja šÄda prioritāte ES pilsoņiem vairs netiek piešÄ·irta, tad nekāda ES kopÄ“jā darba tirgus vairs nav. Jo gluži vienkārši nevar izveidoties nekādas vakances, uz kurām varÄ“tu pieteikties un iziet atlases procedÅ«ras citu EK valstu pilsoņi, kam tas jebkurā gadÄ«jumā saistÄ«ts ar papildus izdevumiem. Vācijas pašas interesÄ“s ir, lai katru vakanci momentā aizpildÄ«tu islamiskie imigranti, jo tas samazinās sociālo pabalstu apjomu. Ar to pašu ES kopÄ“jais darba tirgus beidz pastāvÄ“t.

Atlikušais ES brÄ«vas kapitāla un preču plÅ«smas princips saskaņā ar jebkuru starptautiskās tirdzniecÄ«bas teoriju nekad nebÅ«s izdevÄ«gs mazāk attÄ«stÄ«tām valstÄ«m. Latvijai tas nav izdevÄ«gs, Latvijai daudz izdevÄ«gāka bÅ«tu ievedmuitu ieviešana, kas ir bÅ«tisks budžeta papildināšanas avots. Visa 90. gadu pāreja no sociālisma uz kapitālismu tika finansÄ“ta no ievedmuitām.

Visai drÄ«z notikumi liks uz altāra visu Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«ru. Latvijas intereses nav piedalÄ«ties bezgalÄ«gā agonijā, kur Latvijas intereses tiek mÄ«dÄ«tas ar kājām, bet Latvijai jāievÄ“ro citu valstu intereses. ŠÄdā ārprātā esoša Eiropas SavienÄ«ba arÄ« nav Latvijas drošÄ«bas garants. Latvijas drošÄ«ba ir atkarÄ«ga no ASV vairoga.

Daži pamatoti saka, ka bÅ«tu labi, ja ES integrācijai tiktu ieslÄ“gta atpakaļgaita. Tas ir loÄ£isks arguments. Taču atgriešanās funkcionÄ“t spÄ“jÄ«gajā 90. gadu Eiropas Kopienā nav iespÄ“jama, jo ir eiro monstrs. Te gan uzreiz jāsaka, ka šÄda nestabila ES nespÄ“s stutÄ“t arÄ« eiro. VarbÅ«t šeit tomÄ“r ir iespÄ“ja atmest nefunkcionÄ“jošo eiro un atgriezties pie funkcionÄ“t spÄ“jošas tautu savienÄ«bas.