Iesaki rakstu:

CienÄ«jamais lasÄ«tāj, uzreiz atvainojamies par neaicinātu vÄ“ršanos tieši pie Jums. Diemžēl apstākļi prasa neievÄ“rot dažas uzvedÄ«bas normas. Jā, JÅ«s nepārlasÄ«jāties - Latvijā tiek plānots valsts apvÄ“rsums ar Krimināllikuma izmaiņu palÄ«dzÄ«bu. Un tas nozÄ«mÄ“, ka JÅ«s tas var skart visai tieši un nepatÄ«kami.

SekmÄ«gi apvÄ“rsumi notiek klusu un nemanāmi un avÄ«zÄ“s izziņoti netiek. Parasti apvÄ“rsumu Ä«steno ar izmaiņām valsts pamatlikumos, pÄ“c kurām atsevišÄ·as amatpersonas kļūst nenomaināmas un neaizskaramas. Bruņots apvÄ“rsums ir pārāk uzkrÄ«tošs.

Caur likumdošanu realizÄ“ts apvÄ“rsums ir kā indÄ“šana - upuris pamana tikai sekas. PiemÄ“ram, prezidents kļūst ievÄ“lams uz neierobežotu termiņu skaitu, izmaiņas konstitÅ«cijā, likumi par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpšanu terorisma apkarošanai. Bieži vien šÄda varas pārņemšana notiek vairākos, šÄ·ietami nesaistÄ«tos un nevainÄ«gos etapos. CilvÄ“ki apjÄ“dz tikai tad, kad viss ir jau noticis.

Nevienam nav noslÄ“pums, ka vietÄ“jā elite balstās uz korupciju tiesās, kas piever acis uz dažādu ietekmÄ«gu personu acÄ«mredzamiem pārkāpumiem, taču cÄ«tÄ«gi soda "mazos cilvÄ“kus". Šai metodei ir daži trÅ«kumi - tiesas spriedums ir dokuments, kas ir publiski pieejams un analizÄ“jams, tāpÄ“c atšÄ·irÄ«ga likumu piemÄ“rošana ir jāpamato tā, lai vairums lasÄ«tāju uzreiz nesaprastu, ka viņu muļķo. Process ilgs un piņķerÄ«gs, taču nodrošina lÄ«dzsvaru starp ekonomiskajiem grupÄ“jumiem.

7. (vai, ja izlemšanu tiešÄm pārcels, 21.) aprīļa valsts apvÄ“rsums tiks Ä«stenots ar Krimināllikuma izmaiņu palÄ«dzÄ«bu. BÅ«s daudz plašÄkas iespÄ“jas krimināllietu ierosināšanai par spiegošanu un pretvalstisku darbÄ«bu, pret konkrÄ“tām personām nebÅ«s grÅ«ti ierosināt lietas un pārņemt viņu Ä«pašumus, jo jaunie likuma grozÄ«jumi pārkāpumus definÄ“ ļoti plaši un vispārÄ«gi. Gluži kā Staļina konstitÅ«cijas 58. pantā, pamatojoties ar kuru Ä«stenoja masu represijas.

Bet pats labākais - nu tiesas spriedumus un materiālus varÄ“s pasludināt par slepeniem, aizbildinoties ar valsts noslÄ“pumu, lai visādi žurnālisti nebāztu degunu, kur nevajag. BÅ«s grÅ«ti pierādÄ«t, ka personas X uzņēmumu pārņēma ar ietekmÄ«gu personu P saistÄ«ti cilvÄ“ki, safabricÄ“jot lietu par spiegošanu, jo lietas materiāli bÅ«s sabiedrÄ«bai nepieejami. Pilnam komplektam vÄ“l trÅ«kst slepeno likumu, kā tas tagad ir ASV. Par Krieviju nerunāsim, tur pat likumu nevajag.

Ar plānotajām Krimināllikuma izmaiņām var iepazīties Saeimas mājaslapā:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument. Noteikti izlasiet anotāciju. Visa sāls ir tur. Neprasti daudz teikumu par valsts noslÄ“puma sargāšanu, par valstiski neizpaužamām ziņām, par informācijas ierobežošanu. Lai neizplÅ«stu pārāk garās detaļās, uzskaitÄ«sim tikai bÅ«tiskākos punktus, kas rada nopietnas bažas:

1. Likumprojekta grozÄ«jumi tiek virzÄ«ti steidzamÄ«bas kārtā, tādÄ“jādi šai procedÅ«rā nenotiek pietiekami rÅ«pÄ«gas diskusijas, apsverot visus "par" un "pret". SteidzamÄ«bu motivÄ“ ar hibrÄ«dkara draudiem, un ar šiem draudiem noteikti ir jārÄ“Ä·inās, taču bÅ«tu nožēlojami pa ceļam Latviju pārvÄ“rst par mazo Krieviju ar lÄ«dzÄ«giem viedokļu ierobežošanas paņēmieniem un represijām.

2. Steiga liecina, ka vai nu draud kompromāta noplÅ«de vai varas zaudÄ“šana, vai varas pārņēmÄ“ju loks ir pietiekoši šaurs, lai vairākums nepieļautu šo grozÄ«jumu spÄ“kā stāšanos. Prezidents šai paātrinātajā kārtÄ«bā nevar izvÄ“lÄ“ties likumu neparakstÄ«t, kaut arÄ« pats ir norādÄ«jis, ka grozÄ«jumi ir pretrunā Satversmei.

Likumprojektu ir parakstÄ«jusi Solvita Ä€boltiņa un Gaidis BÄ“rziņš, kas abi cieši saistÄ«ti ar tiesu sistÄ“mu. VienotÄ«ba politiski grimst, tātad arÄ« Ä€boltiņa, un varbÅ«t tieši viņas dēļ. Eiropā ir skandāls ar Panamas ofšoriem - pagaidām Latvijas politiÄ·us neskar, taču kas zina, kad kaut kas noplÅ«dÄ«s no Kipras un citiem ofšoriem un kad varÄ“tu noplÅ«st vietÄ“jas izcelsmes kompromāts. SpÄ“ja aizbāzt muti noderÄ“s.

3. AizdomÄ«gi bieži tiek pieminÄ“ta probācijas uzraudzÄ«ba, vienlaikus atceļot mantas konfiskāciju. Probācija nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ka gaitas kontrolÄ“, taču cietumā viņš nesēž. AcÄ«mredzot, ir plānotas plašas represijas, kurām nepietiktu ar esošajiem cietumiem. Mantas konfiskācija atcelta, lai neradÄ«tu cilvÄ“ku masas, kurām vairs nav, ko zaudÄ“t. Cietumā tupinās tikai Ä«paši nepakļāvÄ«gos, un tur jau visādi gadās - var arÄ« pa kāpnÄ“m uz galvas nokrist, tupot kopā ar kriminālajiem.

4. Ä»oti plaši un vispārÄ«gi definÄ“ta valstij kaitÄ“jošas un valsts noslÄ“pumu saturošas informācijas izplatÄ«šana. BÅ«tÄ«bā vārda brÄ«vÄ«ba kļūst par pārkāpumu, gluži kā Krievijā, Ķīnā vai Tadžikijā. Sodāma kļūst ne tikai pret valsti vÄ“rsta vardarbÄ«ba, bet arÄ« dažādu pret "valsts vitālajām interesÄ“m" vÄ“rstu ideju paušana un izplatÄ«šana. Faktiski tiek ieviesti vārdu un domu noziegumi, kā arÄ« ierobežota biedrošanās brÄ«vÄ«ba.

5. Par spiegošanu uzskatÄ«s tādu informācijas vākšanu, kas nav valsts noslÄ“pums. CitÄ“jot anotāciju: "Turpmāk par spiegošanu paredzÄ“ts uzskatÄ«t (1) neizpaužamu ziņu[6] (to starp valsts noslÄ“puma[7]) vākšanu[8] vai nodošanu[9] ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu, kā arÄ« (2) jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlÅ«kdienestam tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu."

Anotācijas beigās kā [6] paskaidrots: "Par neizpaužamām ziņām uzskatāmas tādas ziņas, kurām likumos vai noteikumos paredzÄ“ta Ä«paša izmantošanas kārtÄ«ba un izplatÄ«šanas aizlieguma nosacÄ«jums. Tās ir Informācijas atklātÄ«bas likumā paredzÄ“tā informācija dienesta vajadzÄ«bām vai cita ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, tāpat arÄ« citos normatÄ«vajos aktos Ä«paši paredzÄ“ta neizpaužama informācija, piemÄ“ram, kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija par klientu un viņa darÄ«jumiem."

Saliekot kopā, sanāk nepārprotami: "Turpmāk par spiegošanu paredzÄ“ts uzskatÄ«t... ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kredÄ«tiestāžu rÄ«cÄ«bā esošo informāciju par klientu un viņa darÄ«jumiem." Skaties kā gribi, bet kā spiegu var ietupināt jebkuru žurnālistu, kas atklājis aizdomÄ«gus darÄ«jumus politiÄ·u kontos, tai skaitā ofšoros. Vai advokātu, kas aizstāv savu klientu strÄ«dos ar bankām, vai amatpersonu, kas atmasko korupciju militāros iepirkumos.

6. Jau minÄ“ts, ka par spiegošanu tiks uzskatÄ«ta ziņu vākšana un nodošana "ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu". Ne tikai Krievijai ir savas organizācijas. Tādas ir arÄ« dažādas cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizācijas, Interpols, OECD, NATO, Eiropas Padome un ANO. Ja kāds gribÄ“s ziņot par pašmāju korumpantiem vai citiem noziedzniekiem varas aprindās, tas riskÄ“ iesÄ“sties ilgi un pamatÄ«gi.

Nobeigumā daži vārdi par to, kāpÄ“c tas skar JÅ«s tieši. PÄ“c varas netiecas tāpat vien, parasti tas ir lÄ«dzeklis citu, pārsvarā mantisku labumu, iegÅ«šanai vai nosargāšanai. Varas maiņai parasti seko Ä«pašumu pārdale. Jo lielākas izmaiņas varā, jo lielāka Ä«pašumu pārdale. Esiet droši, arÄ« šoreiz nebÅ«s citādi. Īpaši jābaidās ir tiem, kam ir ievÄ“rojami Ä«pašumi un kas nepieder pie šÄ« likuma bÄ«dÄ«tāju grupas. Jābaidās arÄ« tiem, kas pārāk daudz zina. VÄ“sturÄ“ ne vienu reizi vien ir pieredzÄ“ts, ka pÄ“c nākšanas pie varas tā tiek nostiprināta, novācot nevajadzÄ«gos lÄ«dzzinātājus un visus tos, kas pat tikai teorÄ“tiski varÄ“tu veidot opozÄ«ciju. Garo nažu nakts ir neizbÄ“gama.

Krimināllikuma izmaiņas ir beigas varas konsolidācijas procesam, kura sastāvdaļas bija daudzas, uzskaitīsim tikai dažas. Ir vēl daudz citu.

1) LÄ«dz 2010. gada 31.augustam zemessargi zvÄ“rÄ“ja "aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarÄ«bu" (Par Latvijas Republikas Zemessardzi, 6. pants). No nākamās dienas spÄ“kā stājās "Latvijas Republikas Zemessardzes likums", kur 5. pantā zvÄ“resta teksts ir nedaudz citādāks, iestarpinot "zvÄ“ru bÅ«t uzticÄ«gs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumÄ«gajai valdÄ«bai". SÄ«kums, bet nodrošina pret sacelšanos zemessardzÄ“.

2) 2012.gada 8.novembra likums "GrozÄ«jumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatÄ«vu"", kas no ši datuma ievÄ“rojami apgrÅ«tina balsu vākšanu, jo aÄ£itācija ir jāfinansÄ“ pašiem. Tika pieņemts kā atbilde uz valsts valodas referendumu, kurā tauta pateica "nÄ“" krievu valodai kā valsts valodai. Laikam vara saprata, ka tauta var sasparoties. Starp citu, par šÄ« likuma atcelšanu joprojām notiek parakstu vākšana (cvk.lv/pub/public/31156.html).

3) Paātrinātā procesa izskatÄ«šana kā ASV. Ak negribi sÄ“dÄ“t pusgadu? ProkuratÅ«ra var pieprasÄ«t arÄ« desmit gadus, un tad paskatÄ«simies, kas vinnÄ“s korumpÄ“tā tiesā...Visām varām patÄ«k ātri un lÄ“ti neitralizÄ“t jebkādu nepakļaušanos.

Ko darīt lietas labā?

Neticiet šeit rakstÄ«tajam, pārbaudiet paši. Nododiet šo ziņu saviem paziņām, kas darbojas partijās, pašvaldÄ«bās, valsts un privātuzņēmumu ietekmÄ«gos amatos vai ir vienkārši turÄ«gi, jo tieši viņiem ir visvairāk, ko zaudÄ“t, ja sāksies kārtÄ“jie juku laiki.

Pieprasiet pazÄ«stamos deputātus (tikties personiski, zvanÄ«t viņiem, rakstÄ«t vÄ“stules) noņemt steidzamÄ«bu likumam, nebalsot par šo tekstu, bet ar vÄ“su prātu izstrādāt citu tekstu. Uzrunājiet visus pazÄ«stamos cilvÄ“kus, kam Latvija nav vienaldzÄ«ga. Izplatiet sociālajos tÄ«klos un pārsÅ«tiet e-pastā.

Mēs negribam kļūt par mazo Krieviju.