Iesaki rakstu:

Ä¢eopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozÄ«mÄ«gi un tās atšÄ·iras gan pÄ“c vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām lÄ«dz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciÄ“tajā “valstu savienÄ«bā”. TomÄ“r vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās bÅ«t notikumiem bagāts.

Runājot par politikas apskatniekiem, galvenokārt domāju tos krievu politologus un blogerus, kuri bija spiesti emigrÄ“t, lai izvairÄ«tos no represijām, labi pārzina Krievijas apstākļus un spÄ“j saglabāt objektÄ«vu spriešanu. Šeit var pieminÄ“t šÄdus -

A.Piontkovskis (Андрей Пионтковсий) - krievu matemātiÄ·is un žurnālists, izvairoties no represijām, 2016.gadā emigrÄ“ja uz ASV. Pašreiz skaitās viens no ievÄ“rojamākajiem ekspertiem ASV un Krievijas attiecÄ«bās. Prezidenta Trampa kritiÄ·is;

A.Sotņiks (Александр Сотник) - žurnālists un blogeris, nesamierināms Putina režīma kritiķis;

A.Kušnars (Александр Кушнарь).

Šo personu blogus un intervijas var atrast vietnÄ“ YouTube, ievadot vārdu un uzvārdu krievu valodā.

Šoreiz vÄ“los pievÄ“rst portāla lasÄ«tāju uzmanÄ«bu pÄ“dÄ“jo laiku populārā politiskā analÄ«tiÄ·a ValÄ“rija Soloveja (Соловей, Валерий Дмитриевич) šÄ« gada 10. janvāra intervijai vienā no blogiem (https://www.youtube.com/watch?v=2uYdH2NLCFs). VÄ“sturisko zinātņu doktors, bijušais Maskavas starptautisko attiecÄ«bu institÅ«ta pasniedzÄ“js un vÄ«rs, kas tiek uzskatÄ«ts par tā saucamo “insaideru” jeb personu ar sakariem Krievijas valdošajā elitÄ“, kura laiku pa laikam vien sev zināmos nolÅ«kos nopludina informāciju.

Pieņemu, ka kādam no portāla lasÄ«tajiem var bÅ«t grÅ«tÄ«bas ar krievu valodu vai arÄ« kādam var bÅ«t apgrÅ«tinoši noskatÄ«ties stundu garo interviju, tāpÄ“c pieskaršos galvenajiem momentiem, vienlaicÄ«gi dodot arÄ« savu vÄ“rtÄ“jumu.

Intervijā tiek apskatÄ«ta Krievija un tās tuvākie Ä£eopolitiskie mÄ“rÄ·i ASV un Irānas konflikta kontekstā ar galveno domu par to, ka Krievijas ārpolitikas galvenais vektors tuvākajā laikā bÅ«s nevis Tuvie Austrumi, bet gan tā saucamā postpadomju telpa, tai skaitā Baltkrievija, Ukraina un trÄ«s Baltijas valstis kā NATO dalÄ«bvalstis, bet Tuvo Austrumu konflikts tiks izmantots kā lÄ«dzeklis galvenā mÄ“rÄ·a sasniegšanai Eiropā. Pieminot Baltijas valstis, uzsvaru lieku uz NATO, jo, kā tas bÅ«s redzams no turpmākā, tam šeit ir noteicoša nozÄ«me.

Kādi tad ir Kremļa ieguvumi no ASV un Irānas konflikta? SākotnÄ“ji tika cerÄ“ts uz to, ka konflikts starp ASV un Irānu attÄ«stÄ«sies un ASV tur nopietni “iestrÄ“gs”, tādejādi zināmā mÄ“ra atraisot Krievijai rokas Austrumeiropā. Tā kā šÄ«s cerÄ«bas neattaisnojās, jo Irānas vadÄ«ba saprot, ka, iesaistoties atklātā konfliktā, pasākums var beigties ar konkrÄ“tu personu fizisku iznÄ«cināšanu un nekādi bunkuri nepasargās, tad aktualizÄ“ts tika plāns “B” - uzņemties starpnieka lomu, un perpektÄ«vā varbÅ«t pat izdotos pierunāt Irānu atteikties no kodolieroču programmas.

Kā apgalvo, Solovejs, tad ideja par Irānas butaforisko raÄ·ešu triecienu pa ASV bāzÄ“m kā “šausminošu atriebÄ«bu” par Kasema Soleimani likvidÄ“šanu pieder Kremlim. Tā teikt, vilks paÄ“dis, un aita dzÄ«va. Doma par Irānas kodolieroču programmas apturÄ“šanu nemaz nav tik nereāla, ņemot vÄ“rā to, ka IzraÄ“la jebkurā gadÄ«jumā nepieļaus šÄdu ieroču rašanos valstÄ«, kas pasludinājusi par savu primāro mÄ“rÄ·i IzraÄ“las iznÄ«cināšanu, un gan jau lÄ«dzekļi atradÄ«sies, lai to apturÄ“tu. Domājams, ka agri vai vÄ“lu Irānas ajatollas to sapratÄ«s, kad sankcijas kļūs vÄ“l nopietnākas un pastiprināsies iekšÄ“jie nemieri.

Otrkārt, pastāv aizdomas, ka Krievija lÄ«dz šim ir veicinājusi Irānas kodolprogrammu, piemÄ“ram, nepieprasot atdot atstrādāto kodoldegvielu, kas tika piegādāta no Krievijas Bušeras atomelektrostacijas vajadzÄ«bām, kā to paredz starptautiskie noteikumi (centrifÅ«gās bagātinātu kodoldegvielu var izmantot kodolieroču radÄ«šanā).

KāpÄ“c Krievijai ir nepieciešama starpnieka loma? Ka paskaidro Solovejs, - lai nodrošinātu trumpi plānotajā veikalā ar Trampu, cerot pretÄ« dabÅ«t brÄ«vas rokas Austrumeiropā. Šeit piebildÄ«šu no savas puses, ka, ja tas atbilst patiesÄ«bai, tad tā ir Kremļa kāpšana uz viena un tā paša grābekļa, kas izriet no tur valdošÄs kliÄ·es mentalitātes - valstÄ« visu nosaka viens cilvÄ“ks vai dažu grupa, kam nospļauties uz pārÄ“jiem.

Atceros, kā pÄ“c Trampa ievelÄ“šanas Maskavā priecÄ«gi dzÄ“ra šampanieti, bet pretÄ« dabÅ«ja papildu sankcijas, krievu algotņu apšaušanu SÄ«rijā, saglabājot ASV kontroli pār tur esošajām naftas atradnÄ“m, un beidzot Nord Stream 2 nobremzÄ“šanu. Arvien vel nepielec, ka Trampu var nepārvÄ“lÄ“t un ASV konstitÅ«ciju arÄ« sagrozÄ«t nevar, kā vajag konkrÄ“tajā brÄ«dÄ«. Turklāt jebkurā brÄ«dÄ« ASV kongress var atstādināt prezidentu, ja tas uzskatÄ«s, ka viņa darbÄ«ba apdraud nacionālo drošÄ«bu. Var dažādi attiekties pret Trampu, tomÄ“r jāpiekrÄ«t, ka lÄ«dz šim viņš konsekventi ir pildÄ«jis vÄ“lÄ“tajiem doto solÄ«jumu – „America first”.

Kādi vÄ“l ieguvumi Krievijai no tās klātbÅ«tnes reÄ£ionā? PÄ“c Soloveja domām, tā ir iespÄ“ja kontrolÄ“t procesus, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā eskalÄ“jot konfliktus, kas viennozÄ«mÄ«gi palielinās bÄ“gļu plÅ«smu uz Eiropu, radot tur tādas problÄ“mas, kas liks aizmirst par NATO lÄ«guma 5. pantu. Solovejs to sauc par demogrāfiskā faktora izmantošanu kā hibrÄ«dkara elementu. Runājot par Franciju, tad tur pat tas nav nepieciešams, ņemot vÄ“rā Makrona izteikumus par NATO “atmirstošajām smadzenÄ“m”. Ir dzirdÄ“ts, ka ParÄ«zes ielās melnÄ«gsnÄ“ji ļaudis ir biežāk sastopami par eiropiešiem un pilsÄ“tā ir rajoni, kur policija baidās parādÄ«ties.

Savukārt Merkele, pakļaujoties rÅ«pnieku lobija spiedienam, ir gatava turpināt sÄ“dÄ“t uz Kremļa gāzes adatas, sedzot 30% un vÄ“l vairāk no valsts gāzes patÄ“riņa ar piegādÄ“m no Krievijas, neskatoties uz to, ka NATO, kuras dalÄ«bniece ir arÄ« Vācija, ir pasludinājusi Krieviju par stratÄ“Ä£isko pretinieku Nr.1, bet Putins kaļ plānus, ka sagraut aliansi no iekšienes bez neviena šÄviena, turklāt Ä«paši to neslÄ“pjot. JāatzÄ«mÄ“, ka Polija plāno pilnÄ«bā pārtraukt gāzes piegādi no Krievijas, sākot no 2023.gada. Vai tad poļi ir izrādÄ«jušies tālredzÄ«gāki par vāciešiem?

PiebildÄ«šu, ka kontrole pār procesiem reÄ£ionā Kremlim dod iespÄ“ju ietekmÄ“t naftas cenas pasaules tirgÅ«. Kā zināms, tad konfliktu saasināšanās gadÄ«jumā naftas cenas biržās automātiski pieaug.

Ja runā par bÄ“gļu invāziju Eiropā, prātā nāk kāds Pietiek lasÄ«tāja raksts par šo tÄ“mu, kas tika publicÄ“ts šajā portālā tagad jau tālajā 2015. gadā, laikā, kad Krievijas aktivitātes SÄ«rijā bija vel tikai sākuma stadijā. Raksts man bija iepaticies, tāpÄ“c nolÄ“mu to saglabāt, un šeit to var atrast - https://www.pietiek.com/raksti/begli_eiropa_ieguveji_un_zaudetaji.

Nedomāju, ka Solovejs regulāri apmeklÄ“ latviešu portālus, tomÄ“r tur rakstÄ«tais mats matā sakrÄ«t ar krievu analÄ«tiÄ·a teikto attiecÄ«bā uz ES un NATO šÄ·elšanu.

Runājot par Kremļa plāniem postpadomju telpā, Solovejs uzsver, ka Krievijas klātbÅ«tne Baltijā, visticamākais, neatgādinās 1940. gada scenāriju ar okupāciju vai aneksiju, vienlaicÄ«gi gan neprecizÄ“jot iespÄ“jamo notikumu attÄ«stÄ«bu, vienÄ«gi pasaka, ka Kremļa plānos ir nevis fiziska klātbÅ«tne reÄ£ionā, bet gan uzticÄ«bas zuduma panākšana NATO lÄ«guma 5.pantam, kas nozÄ«mÄ“s alianses nevardarbÄ«gu galu.

Bet tas, kādi varÄ“tu bÅ«t scenāriji attiecÄ«bā uz Baltijas valstÄ«m, ir tÄ“ma atsevišÄ·am rakstam. No savas puses piebildÄ«šu, ka hibrÄ«dkara elementi var bÅ«t ļoti daudzšÄ·autnaini un viens no tā efektÄ«viem veidiem ir informatÄ«vais karš. Panākt iedzÄ«votāju ticÄ«bas zudumu savai valstij, vienu daļu noskaņojot pret to, bet otru padarot apātisku, - informatÄ«vā kara primārais uzdevums.