4. maija ideÄlus daudzi ir nodevuÅ¡i gluži nemanot
Elita Veidemane · 03.05.2022. · Komentāri (0)Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. AcÄ«mredzot vÄ“l nav pienÄcis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas mums rokÄs kopš ziemas, kas sÄkÄs 24. februÄrÄ«. ŠÄ gada NeatkarÄ«bas diena brÄ«dina par briesmÄm, kÄdas neesam pazinuši pÄ“dÄ“jo 32 gadu laikÄ. 1990. gada 4. maijÄ mums baiļu nebija. Tikai pÄrdrošs prieks, uzvaras kaisme un negaistošas cerÄ«bas.
1990. gada 4. maijÄ 138 Latvijas AugstÄkÄs padomes deputÄti nobalsoja par Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanu. LÄ«dz pÄ“dÄ“jam brÄ«dim nebija pÄrliecÄ«bas, vai pietiks balsu, respektÄ«vi - vai par neatkarÄ«bas atjaunošanu nobalsos divas trešdaļas deputÄtu. „Tas bija nogurums kÄ pÄ“c smaga fiziska darba,” atceras akadÄ“miÄ·is TÄlavs Jundzis. Un toreiz neviens nedomÄja par „SibÄ«riju un padomju tankiem”, kas vismaz teorÄ“tiski varÄ“tu nobiedÄ“t tos deputÄtus, kuri uzdrošinÄjÄs balsot par Latvijas neatkarÄ«bu.
Daudzi atceras, ka pÄ“c balsojuma iestÄjÄs klusums: tik liels bija sagurums un izdarÄ«tÄ darba smagums. SvÄ“tku sajÅ«ta uzplauka tikai tad, kad deputÄti nÄca ÄrÄ no AugstÄkÄs padomes Ä“kas, bet laukums iepretim izejai bija gavilÄ“jošu cilvÄ“ku pilns. Tie 57 deputÄti, kuri atteicÄs balsot par DeklarÄciju par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu, izlÄ«da pa sÄndurvÄ«m... Viņus te neviens negaidÄ«ja.
ArÄ« pÄ“c tam, 1991. gada barikÄdÄ“s baiļu nebija. Tikai apņēmÄ«ba nosargÄt to, ko esam izcÄ«nÄ«juši. Šo neilgo laiku - no 1988. gada lÄ«dz 1991. gada 21. augustam, lÄ«dz LR neatkarÄ«bas atjaunošanai „de facto” – latviešu tauta bija vienota un spÄ“cÄ«ga. Kaut arÄ« 1991. gadÄ LatvijÄ joprojÄm atradÄs padomju karaspÄ“ks, drosmes mÅ«su cilvÄ“kos bija vairÄk nekÄ drošÄ«bas LatvijÄ un pÄrÄ“jÄs Baltijas valstÄ«s.
Tagad... Tagad objektÄ«vi ir grÅ«ti izvÄ“rtÄ“t drošÄ«bu vai nosvÄ“rt drosmi. TeorÄ“tiski mÅ«s sargÄ NATO 5. pants, tomÄ“r nav tÄ, lai, uzliekot roku uz sirds, mÄ“s visi korÄ«tÄ« nodziedÄtu: jÄ, mÄ“s esam pÄrliecinÄti par drošÄ«bu! Ik rÄ«tu pÄ“c pamošanÄs tveru pÄ“c telefona un skatos: kas ir atkal noticis? Ko atkal ir sabombardÄ“jusi fašistiskÄ Krievija? KÄdas nelietÄ«bas tÄ ir atkal pastrÄdÄjusi? Un kas notiks ar mums?
DomÄju, šie jautÄjumi ir aktuÄli daudziem cilvÄ“kiem, jo atrašanÄs blakus agresÄ«vu deÄ£enerÄtu valstij subjektÄ«vo drošÄ«bas izjÅ«tu nestiprina. Bet par objektÄ«vo drošÄ«bu mÅ«su varasvÄ«ri runÄt izvairÄs.
SavukÄrt par drosmi... Par to ir vÄ“l dziļÄkas šaubas. Diemžēl pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikÄ valstÄ« nav radÄ«ta visaptveroša ideoloÄ£ija, kas palÄ«dzÄ“tu ikvienam izprast brÄ«vas valsts nepieciešamÄ«bu un bÅ«tÄ«bu, kas audzinÄtu patriotismu un dzimtenes mÄ«lestÄ«bu un kas veicinÄtu nacionÄlismu kÄ instrumentu pūļa pÄrvÄ“ršanai par tautu. Lieki teikt, ka Latvijas valsts galvgalis nav pat mÄ“Ä£inÄjis radÄ«t šÄdu ideoloÄ£iju.
Kad 1990. gada 4. maijÄ tika pieņemta deklarÄcija, nevienam, protams, neienÄca prÄtÄ, ka atjaunotajÄ valstÄ« jÄveido arÄ« atbilstoša ideoloÄ£iskÄ bÄze. Tagad tas atspÄ“lÄ“jas: 5. kolonnas „cÄ«nÄ«tÄji” atrodami ne tikai krieviski runÄjošo rindÄs, bet arÄ« latviešu vidÅ«. Kad TV ielu aptaujÄ tiek uzdots jautÄjums - vai par okupÄcijas pieminekļa nojaukšanu jÄrÄ«ko referendums? - atbildes ir atbaidoši paredzamas: „nezinu, tas ir politisks jautÄjums”, „nav atbildes, nezinu”, „tÄ tomÄ“r ir mÄksla”, „lai viņi iet pie tÄ pieminekļa un dara to, kas viņiem patÄ«k”. Nožēlojami, ko tur vÄ“l teikt...
Ar tÄdu uzskatu nesÄ“jiem nekÄda Latvijas aizstÄvÄ“šana nesanÄks. It sevišÄ·i tagad, kad mÅ«su vietÄ, aizstÄvot brÄ«vas valsts tiesÄ«bas dzÄ«vot un plaukt, kopš 24. februÄra ar Krieviju karo ukraiņi. Ja vajadzÄ“s aizstÄvÄ“t Latviju, liela daļa jaunekļu veikli izvairÄ«sies, teikdami, ka „tas ir politisks jautÄjums”.
Runa jau ir ne tikai par okupÄcijas pieminekļa nograušanu, bet par attieksmi pret savu valsti, kas mums ir viena. Protams, daudz vieglÄk ir gudri muldÄ“t par „4. maija režīmu”, un tas iespÄ“jams, pateicoties ņuņņÄm, kuri varonÄ«gi vadÄ«juši valsti pÄ“dÄ“jos 30 gadus. Ja vÄ“l bÅ«tu „režīms”, tad varÄ“tu teikt - redz, kÄ mÄ“s gribÄ“jÄm cÄ«nÄ«ties pret režīmu! Bet ir tikai Ä·Ä«selis... Un tieši tÄdu pašu Ä·Ä«seli šie valdÄ«kļi ir savÄrÄ«juši sev apkÄrt - ar nolÅ«ku: lai paši neizceltos uz esošÄ fona. Jo tÄ ir vieglÄk izmantot sava amata iespÄ“jas.
Ir skumji par to domÄt, taÄu 4. maija ideÄli - brÄ«vÄ«ba un neatkarÄ«ba - ir nodoti gluži nemanot. BrÄ«vÄ«ba bija ideÄls, uz ko tiekties. Bet valsts nevar bÅ«t brÄ«va, ja tÄs pilsoņi nav un nejÅ«tas brÄ«vi. VÄ“l vairÄk - ja nevÄ“las bÅ«t brÄ«vi. TÄpÄ“c 4. maija aukstuma rekords ir gluži likumsakarÄ«gs tautas temperatÅ«ras rÄdÄ«tÄjs. CerÄ“sim, ka neiestÄsies vÄ“l stindzinošÄka ziema. Bet jÅ«tu pavasaris ir atkarÄ«gs no mÅ«su mÄ«lestÄ«bas uz Latviju.
PÄrpublicÄ“ts no neatkariga.nra.lv