Iesaki rakstu:

SabiedrÄ«bas pārstāvji arvien vairāk uzskata, ka čekas dokumentiem jābÅ«t pieejamiem nekavÄ“joties, turklāt pieaug pilsoņu pārliecÄ«ba, ka spriest par tiem var sabiedrÄ«ba pati bez valsts tÄ“višÄ·as starpniecÄ«bas, kas izpaustos kā ekspertu ieskata prevalÄ“šana pār sabiedrÄ«bas morālu vÄ“rtÄ“jumu.

AnalizÄ“jot tos Latvijas iedzÄ«votājus, kam ir konkrÄ“ts viedoklis par šo jautājumu, nevis nav konkrÄ“ta viedokļa, četras piektdaļas jeb 82% no konkrÄ“ta viedokļa paudÄ“jiem ir par VDK dokumentu publiskošanu, turklāt teju puse jeb 45% no tiem uzskata, ka dokumenti atklājami nekavÄ“joties un bez Ä«pašiem zinātniskiem komentāriem.

Par vairāk nekā piekto daļu palielinājies Latvijas iedzÄ«votāju skaits, kuri uzskata, ka LPSR VDK dokumenti publiskojami nekavÄ“joties. AnalizÄ“jot visus Latvijas iedzÄ«votājus, 2018. gada sākumā uz to uzstāj vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzÄ«votāju, kamÄ“r kopumā par VDK dokumentu publiskošanu iestājas gandrÄ«z divas trešdaļas.

BÅ«tiski - par vairāk nekā par piekto daļu - samazinājusies tā sabiedrÄ«bas grupa, kura uzskata, ka čekas dokumenti jāatklāj tikai kopā ar zinātniskiem komentāriem. Vienlaikus atbalstu dokumentu slÄ“pšanai šogad pauž vien 13%, kas ir par trešdaļu mazāk ne kā 2016. gadā, visu iedzÄ«votāju.

Visvairāk VDK dokumentu atklāšanā ieinteresÄ“ti jauni cilvÄ“ki, turklāt nevis jaunieši studiju gados, bet vecumā no 25 lÄ«dz 34 gadiem, kad jau iegÅ«ta profesija, augstākā izglÄ«tÄ«ba. Šajā grupā divas trešdaļas prasa dokumentu publiskošanu, turklāt teju 40% no visiem aptaujātajiem - nekavÄ“joties.

Uzskats, ka dokumenti publicÄ“jami nekavÄ“joties, bez zinātniskiem komentāriem, populārāks ir to iedzÄ«votāju vidÅ«, kas ir ieguvuši augstāko izglÄ«tÄ«bu: analizÄ“jot iedzÄ«votājus, kam ir izveidojies konkrÄ“ts viedoklis, augstākās izglÄ«tÄ«bas ieguvÄ“ju vidÅ« šÄds uzskats ir visvairāk - pusei, iekams kopumā kopā 87% no izlÄ“mušajiem par šo lietu augstskolu absolvÄ“jušiem ir par dokumentu publicÄ“šanu.

Latviešu vidÅ«, skatot tos, kam ir konkrÄ“ts viedoklis, vairāk nekā puse jeb 53% ir par nekavÄ“jošo VDK dokumentu publicÄ“šanu bez komentāriem, kamÄ“r šÄdi komentāri šÄ·iet nepieciešami 37% izlÄ“mušo latviešu. Kopā 90% latviešu, kuriem ir noformulÄ“ts viedoklis šajā lietā, iestājas par publiskošanu.

No cittautiešiem, kuriem ir konkrÄ“ts viedoklis, 70% ir par publiskošanu. Vairāk par dokumentu publiskošanu iestājas personas ar augstu ienākumu lÄ«meni, analizÄ“jot tos, kam ir konkrÄ“ts viedoklis lietā, par publicÄ“šanu iestājas 90% Latvijas iedzÄ«votāju ar augstiem ienākumiem, turklāt puse - nekavÄ“joties, bez zinātniskiem komentāriem.

Visvairāk par VDK dokumentu publicÄ“šanu nekavÄ“joties, negaidot zinātnisko komentāru pabeigšanu, iestājas vidzemnieki - teju 60% no tiem, kam ir konkrÄ“ts viedoklis, kamÄ“r no izlÄ“mušajiem 90% vidzemnieku uzskata, ka valstij dokumenti jāpublicÄ“ vispār.

Vismazāk VDK dokumentu nodošanu sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ“jumam nevÄ“las personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, no izlÄ“mušajiem 36% ir par slÄ“pšanas turpināšanu.

* Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece, doktorante, Mg. hist.