9.maija svinÄ«bas MaskavÄ kÄ lÄ«dzeklis Kremļa noziegumu leÄ£itimÄcijai
Pietiek lasÄ«tÄjs · 17.02.2020. · Komentāri (0)IesÄkumÄ precizÄ“šu, ka runa šeit bÅ«s ne tik daudz par konkrÄ“tiem vÄ“sturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozÄ«tÄ veidÄ no Krievijas varas puses ar mÄ“rÄ·i sasniegt savus Ärpolitiskos un iekšpolitiskos mÄ“rÄ·us tuvÄkajÄ un tÄlÄkajÄ nÄkotnÄ“.
TÄpat vÄ“los paskaidrot, ka raksta virsrakstÄ esošais vÄrds “svinÄ«bas” nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ to, ka raksta autors uzskata 9.maiju par svinamu dienu, jo, kÄ zinÄms, tad 8.maijs, diena, kad 1945.gadÄ VÄcija parakstÄ«ja kapitulÄcijas aktu, visÄ civilizÄ“tÄ pasaulÄ“ tiek atzÄ«mÄ“ta kÄ nacisma sagrÄves un OtrÄ pasaules kara upuru piemiņas diena, kur balagÄnam ar dziesmÄm, dejÄm un šÅ†abja dzeršanu nav vietas.
Ka jau tas ierasts, tad arÄ« šogad 9.maijÄ Krievijas pilsÄ“tu ielÄs paradÄ«sies debila paskata tipi sagrabÄ“jušos BMV ar uzrakstiem “Можем повторить” (Varam atkÄrtot) un, lai nerastos šaubas pa to, ko tad ir vÄ“lme atkÄrtot, uzraksts bÅ«s papildinÄts ar stilizÄ“tu zÄ«mÄ“jumu, kur, kÄ to var noprast, “atbrÄ«votÄjs” izvaro vÄcu sievieti vai vÄcu vÄ«rieti - tas nu kÄ kuram tÄ«k. JÄpiebilst, ka šÄdas uzlÄ«mes KrievijÄ ir brÄ«vÄ pÄrdošanÄ un lielÄ daudzumÄ.
Droši vien bÅ«s sastopamas arÄ« jaunas mÄmiņas-plintnieces ar krÄmu tirgÅ« iegÄdÄtiem SarkanÄ karoga ordeņiem pie krÅ«tÄ«m, stumjot zÄ«daiņu ratiņus, kas pÄrveidoti par mini T-34 ar uzrakstu “Ðа Берлин” (Uz BerlÄ«ni). Lumpeņiem tak vismaz reizi gadÄ ir jÄļauj justies svarÄ«giem un draudÄ«giem, ja jau vairÄk nav, ar ko lepoties.
Bet galvenie notikumi, protams, norisinÄsies SarkanajÄ laukumÄ ar žvadzošu kara tehniku ( ja paveiksies, tad tauvÄ vilkšana izpaliks), ordeņotiem un nemirstÄ«giem “kara veterÄniem” un, protams, pašu Kremļa saimnieku, kurš nu varÄ“s izbaudÄ«t savu nozÄ«mÄ«gumu augsto Ärvalstu viesu ielenkumÄ. KÄ pasÄkuma odziņa varÄ“tu bÅ«t izrÄde ar finiera ReihstÄga “šturmÄ“šanu”.
TÄ bija tÄda liriski nostalÄ£iska atkÄpe, bet tagad par nopietnÄm lietÄm.
Ja kÄds seko notikumiem, tad bÅ«s pamanÄ«jis pÄ“dÄ“jÄ laika Kremļa aktivitÄtes ar WWII saistÄ«to vÄ“sturisko jautÄjumu cilÄšanÄ, turklÄt “pÄ“tniecÄ«ba” tiek veikta augstÄkajÄ lÄ«menÄ«. Pieminot augsto lÄ«meni, domÄju nevis šo “pÄ“tÄ«jumu” kvalitÄti, bet gan procesÄ iesaistÄ«tÄs amatpersonas un, pirmkÄrt, jau pašu Krievijas prezidentu, ja atceramies V.Putina vizÄ«ti JeruzalemÄ“ pÄ“rnÄ gada nogalÄ“ un viņa runu tajÄ forumÄ, kur, kÄ jau tas ierasts, vÄ“sturiskie notikumi tika atspoguļoti vienpusÄ“ji un sev izdevÄ«gÄ gaismÄ.
PrÄtÄ nÄk arÄ« “’uzbrauciens” Polijai. Poļi, kÄ tas izriet no “vÄ“sturnieka” Putina atklÄtajiem arhÄ«va dokumentiem, izrÄdÄs, ir lÄ«dzvainÄ«gi ar Hitleru kara izraisÄ«šanÄ. Tas viss, protams, tiek pavadÄ«ts ar Kremļa piebaroto propagandistu rosÄ«šanos.
ZÄ«mÄ«gi ir arÄ« tas, ka Kremļa vÄ“stures jautÄjumu interpretÄcija tiek pielÄgota dotÄ brīža vajadzÄ«bÄm un tÄ var bÅ«t diametrÄli pretÄ“ja. LÅ«k, konkrÄ“ts piemÄ“rs. 2009.gada 1.septembrÄ« V.Putins savÄ runÄ Polijas pilsÄ“tÄ GdaņskÄ, kur viņš bija ieradies uz WWII sÄkumam veltÄ«tiem piemiņas pasÄkumiem, teica: “Visi mÄ“Ä£inÄjumi nomierinÄt nacistus laika posmÄ no 1934 lÄ«dz 1939.gadam, noslÄ“dzot dažÄdas vienošanÄs un paktus, bija amorÄli un politiski bezjÄ“dzÄ«gi, kaitÄ«gi un bÄ«stami. Mums ir jÄatzÄ«st šÄ«s kļūdas. MÅ«su valsts to ir veikusi. Krievijas parlaments ir nosodÄ«jis Molotova-Ribentropa paktu. Mums ir tiesÄ«bas top pašu sagaidÄ«t arÄ« no citÄm valstÄ«m, kas arÄ« slÄ“dza vienošanÄs ar nacistiem.”
SavukÄrt preses konferencÄ“ pÄ“rnÄ gada 19.decembrÄ« jau skan mÄ“Ä£inÄjums attaisnot Molotova-Ribentropa paktu. Putins uzsver, ka PSRS pÄ“dÄ“jÄ no visÄm valstÄ«m parakstÄ«ja neuzbrukšanas lÄ«gumu un, viņaprÄt, dotajÄ situÄcijÄ PSRS valdÄ«bai nebija citas izejas. TÄlÄk, viņa vÄrdiem runÄjot, Staļins bija vienÄ«gais, kas neaptraipÄ«ja sevi, netiekoties ar Hitleru, atšÄ·irÄ«bÄ no Francijas un Anglijas lÄ«deriem (vai dieniņ, cik morÄli kristÄltÄ«rais Staļins bija cimperlÄ«gs).
PievÄ“ršoties jautÄjumam par Polijas sadalÄ«šanu M-B pakta rezultÄtÄ, Putins atgÄdina, ka Polija pati piedalÄ«jÄs ÄŒehoslovÄkijas sadalÄ«šanÄ un tÄtad darÄ«ja to pašu. TÄlÄk viņš atzÄ«mÄ“, ka tad, kad PSRS karaspÄ“ks ieņēma daļu Polijas teritorijas, tÄs valdÄ«ba, viņaprÄt, jau bija zaudÄ“jusi kontroli par valsti un nebija, ar ko vest sarunas.
SÄkot šo rakstu, biju apņēmies pÄrÄk neiedziļinÄties vÄ“stures jautÄjumos, jo par M-B paktu ir jau pietiekoši sarakstÄ«juši citi, tai skaitÄ šajÄ portÄlÄ. TomÄ“r, vÄ“lreiz pÄrlasot Putina kunga “domu graudus”, nevarÄ“ju atturÄ“ties no komentÄriem, tÄpÄ“c Ä«sumÄ. TÄtad citÄm valstÄ«m tiek pÄrmesta neuzbrukšanas lÄ«gumu noslÄ“gšana ar VÄciju, respektÄ«vi, šo valstu vÄ“lme izvairÄ«ties no kara, izrÄdÄs, bija liels ļaunums. Pamatojoties uz šo loÄ£iku, sanÄk, ka neizbrukšanas lÄ«gumi bÅ«tu jÄslÄ“dz, lai iemidzinÄtu otras puses modrÄ«bu un tad, kad “partneris” to vismazÄk gaida, iegrÅ«stu tam dunci ribÄs, ko arÄ« veiksmÄ«gi realizÄ“ja Hitlers, uzbrÅ«kot PSRS, tikai nedaudz apsteidzot Staļinu, kas, no savas puses, bija iecerÄ“jis to pašu izdarÄ«t ar Hitleru. TÄda normÄla bandÄ«tu loÄ£ika.
TÄlÄk Polijas-ÄŒehoslovakijas teritoriÄlais konflikts, kuram sÄkums ir meklÄ“jams tÅ«lÄ«t pÄ“c WWI beigÄm un kas ne mazÄkÄ mÄ“rÄ neiespaidoja citu Eiropas valstu un tautu likteņus, tiek pielÄ«dzinÄts M-B paktam. Par šo jautÄjumu šajÄ portÄlÄ jau bija raksts, ja nemaldos, tas saucÄs “Pat antisemÄ«tiskÄm cÅ«kÄm” vai kaut kÄ tÄ, tÄpÄ“c neiedziļinÄšos.
NÄkošais, tiek apgalvots, ka Polijas valdÄ«ba bija zaudÄ“jusi kontroli par valsti, tÄpÄ“c nebija, ar ko vienoties. AtgÄdinÄšu, ka vienošanÄs par Polijas sadalÄ«šanu tika nostiprinÄta M-B pakta slepenajÄ protokolÄ, kas tika parakstÄ«ts no VÄcijas un PSRS puses 1939. gada 23.augustÄ, tÄtad nedēļu pirms VÄcijas iebrukuma un trÄ«s nedēļas pirms PSRS iebrukuma.
8. septembrÄ« vÄcieši informÄ“ja krievu pusi, ka Varšava ir kritusi. AizsardzÄ«bas lietu tautas komisÄrs K.Vorošilovs nekavÄ“joties paraksta direktÄ«vu, kas uzdod SarkanÄs armijas daļÄm pÄriet robežu un sagraut pretim stÄvošÄs poļu vienÄ«bas. Tikai Vorošilovs bija pÄrsteidzies, un pavÄ“li nÄcÄs atcelt. AplenktÄ Varšava turpinÄja pretoties un krita 27.septembrÄ«. Polijas valdÄ«ba nekÄdus dokumentus par padošanos vai pamieru neparakstÄ«ja, bet pieņēma lÄ“mumu caur RumÄniju evakuÄ“ties uz Franciju un vÄ“lÄk uz Londonu, no kurienes vadÄ«ja pagrÄ«des cīņu (Armia Krajova) visu okupÄcijas laiku.
ŠÄ« likumÄ«gÄ Polijas valdÄ«ba, ko krievi sauca par buržaÄzisko, pastÄvÄ“ja lÄ«dz pat komunistu režīma krišanai PolijÄ. Vel vairÄk, pats Staļins1941.gada rudenÄ« de facto atzina Polijas valdÄ«bu emigrÄcijÄ, vezdams sarunas ar šis valdÄ«bas vadÄ«tÄju Ä£enerÄli Vladislavu Sikorski par to internÄ“to poļu karavÄ«ru atgriešanu, kurus krievi nebija paspÄ“juši nomušÄ«t un kuri vÄ“lÄk poļu Ä£enerÄļa Andersa vadÄ«bÄ nodrošinaja sev karavÄ«ra slavu kaujÄs pret nacistiem sabiedroto rindÄs (skat. kauja par Monte Cassino).
Nu labi, par vēsturi pietiks, kaut arī tas ne tuvu nebija viss, ko vēlējos pateikt.
Viss iepriekš minÄ“tais liecina par to, cik lielu nozÄ«mi Kremlis piešÄ·ir šogad gaidÄmajam 9.maija pasÄkumam. KÄ uzskata daži eksperti, tam iemesls varÄ“tu bÅ«t centieni leÄ£itimÄ“t uzaicinÄto Ärvalstu lÄ«deru acÄ«s varas transformÄciju KremlÄ«, kas tiek plÄnota konstitucionÄlo izmaiņu rezultÄtÄ, jo, kÄ zinÄms, tad tÄ saucamais tautas balsojums ir paredzÄ“ts aprÄ«lÄ«. TomÄ“r ir vÄ“l viens svarÄ«gÄks mÄ“rÄ·is, proti - pÄrtraukt starptautisko izolÄciju un atcelt sankcijas, kam par iemeslu bija Krievijas avantÅ«ras KrimÄ un DonbasÄ.
Faktiski šÄ« izolÄcija ir jau tÄ jÅ«tami atslÄbusi. KÄ zinÄms, tad VÄcijas kanclere un Francijas prezidents jau izteikuši gatavÄ«bu ierasties MaskavÄ uz svinÄ«bÄm. ArÄ« Donaldam Trampam nebÅ«tu iebildumu apciemot Putinu, ja vien to ļaus ASV iekšpolitiskÄ situÄcija.
Ja atmet rietumvalstu lÄ«deru politkorekto muldÄ“šanu un balstÄs uz veselo saprÄtu, tad kÄds tam visam bÅ«s sausais atlikums? Tas var bÅ«t tikai viens - Kremļa pastrÄdÄto noziegumu attaisnojums de facto no šo lÄ«deru puses. Vai kÄds var iedomÄties situÄciju, kad A.Merkele ar E.Makronu ierastos pie IslÄma valsts lÄ«dera svinÄ“t pravieša Muhameda uzņemšanas debesÄ«s gadadienu? “Nu gan salÄ«dzinÄja”, kÄds pateiks. “IslÄmisti grieza rÄ«kles un uzfilmÄ“to izplatÄ«ja tÄ«meklÄ«.” Pareizi, tikai Kremlis dara bÄ«stamÄkas lietas, ņemot vÄ“rÄ spÄ“ku samÄ“ru, turklÄt cenšas sastrÄdÄto slÄ“pt vai to noliedz pat tad, ja noliegt vairs nav jÄ“gas, jo viss ir sen pierÄdÄ«ts.
LÅ«dzu, piemÄ“ri: Krimas okupÄcija (reÄli) un iedzÄ«votÄju pašaizsardzÄ«ba ar veikalÄ iegÄdÄtam bruņu mašÄ«nÄm (Kremļa versija); karš DonbasÄ ar Krievijas BS dalÄ«bu (reÄli) un ar nÅ«jÄm bruņoti ogļraÄi, kas cÄ«nÄs pret Kijevas fašistisko huntu (Kremļa versija); MH17 notriekšana ar no Krievijas iesÅ«tÄ«tu BUK raÄ·ešu kompleksu kopÄ ar apkalpi (reÄli) un Kijevas provokÄcija (Kremļa versija); terora akts SolsberijÄ ar bioloÄ£isko ieroÄu pielietošanu (reÄli) un britu rusofobiskas aktivitÄtes (Kremļa versija); iejaukšanÄs ASV vÄ“lÄ“šanu procesÄ (reÄli) un kÄrtÄ“jÄ rusofobija (Kremļa versija). DomÄjams, ka sarakstu drÄ«zumÄ varÄ“s turpinÄt. VienÄ«gais, ko Kremlis dara atklÄti, ir kodolrungas vicinÄšana ar stÄstiem par “radioaktÄ«viem pelniem” un multenÄ“m, kur ASV teritorija tiek apšaudÄ«ta ar hiperskaņas raÄ·etÄ“m (skaidrs, ka slÄ“pti veikt kodolšantÄžu nav jÄ“gas). PatÄ«k tas kÄdam vai ne, bet tas ir reÄls Trešais pasaules karš, jo hibrÄ«dkarš arÄ« ir karš, jeb, kÄ tas ir formulÄ“ts Krievijas militÄrajÄ doktrÄ«na, - asimetriskÄ atbilde.
SakarÄ ar augstÄk minÄ“to nÄk prÄtÄ jautÄjums - vai Latvijas prezidents un Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄja, lemjot par to, braukt vai ne, izrÄdÄ«s stÄju vai arÄ«, kÄ tas ierasts, skatÄ«sies “lielajiem onkuļiem” mutÄ“. Å…emot vÄ“rÄ MÅ«rnieces kundzes šeit jau iepriekš pieminÄ“tÄ Jeruzalemes foruma apmeklÄ“jumu, kurÄ, starp citu, piedalÄ«ties atteicÄs ne vien Polijas prezidents, bet arÄ« Igaunijas un Lietuvas prezidenti, laikam tomÄ“r sagaidÄms otrais variants. Nu ja, tÄ kÄ neÄ“rti aizvainot Austrumu kaimiņu, tikai bÅ«tu jÄatceras, ka šim braucienam vai kÄdam citam reveransam nav nekÄdas nozÄ«mes, jo, ja Austrumu kaimiņš bÅ«s ieplÄnojis iedabÅ«t Baltijas valstis savÄ ietekmes zonÄ, viņš to centÄ«sies izdarÄ«t tik un tÄ. Tad jau labÄk stÄja. Vismaz cieņa bÅ«s.