"Atbalsta" dalÄ«Å¡ana medijiem: KNAB konstatÄ“, ka iepriekÅ¡Ä“ja naudas pieņemÅ¡ana no pretendentiem „nebija darÄ«jumu attiecÄ«basâ€
PIETIEK · 29.08.2017. · Komentāri (13)Kaut gan vismaz divi no šopavasar skaļu skandÄlu sacÄ“lušÄs 490 000 eiro lielÄ medijiem domÄtÄ „valsts atbalsta” dalÄ«šanas ekspertiem ir saņēmuši naudu no pretendentiem, par kuru projektiem balsojuši, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) likumpÄrkÄpumu šajÄ faktÄ nav saskatÄ«jis: kÄ liecina biroja jaunÄ vadÄ«tÄja JÄ“kaba Straumes parakstÄ«tie atzinumi, ko šodien publicÄ“jam, eksperti tikai saņēmuši naudu, bet neesot bijuši ar pretendentiem „darÄ«jumu attiecÄ«bÄs”.
NÄkot klajÄ detalizÄ“tai informÄcijai par Valsts kultÅ«rkapitÄla fonda izveidoto mehÄnismu naudas sadalei un izvÄ“lÄ“tajiem „ekspertiem”, publiski tika izteiktas aizdomas par virknes konkursa komisijas locekļu simpÄtijÄm pret „savÄ“jiem”.
KamÄ“r citÄm aizdomÄm trÅ«ka faktoloÄ£iska pamatojuma, divas bija neapstrÄ«damas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kÄ norÄdÄ«ts mediju atklÄtajÄ vÄ“stulÄ“ Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidÄ«juma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem bija nevis atturÄ“jies, bet piešÄ·Ä«ris tiem augstus vÄ“rtÄ“jumus.
SavukÄrt komisijas locekle Sigita Kušnere (attÄ“lÄ), kura pÄ“rn no AS Lauku AvÄ«ze (tagad AS Latvijas mediji) honorÄrÄ bija saņēmusi vairÄk nekÄ 500 eiro, augstus vÄ“rtÄ“jumus bija devusi šÄ« uzņēmuma projektiem.
Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem bija šÄdi:
Projekts Laimes zeme – 70 punktu
Projekts DokumentÄlÄ filma par elektroenerÄ£ijas tirgus veidošanos LatvijÄ kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas – 63 punkti
Projekts RunÄ neatkarÄ«bas atjaunotÄji – 65 punkti
Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti
Projekts Dzimta kÄ valsts – 67 punkti
Projekts Viss skaidrs, aktuÄli fakti divÄs minÅ«tÄ“s – 85 punkti
Projekts VÄ“stures skolotÄjs – 64 punkti
Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku AvÄ«zes projektiem bija šÄdi:
Projekts Atmaskots, radot Ätru pretestÄ«bu viltus ziņu izplatÄ«bai, kÄ regulÄru un sistemÄtisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti
Projekts "Zeme, zeme, kas tÄ zeme" - par zemes reformas rezultÄtiem 25 gados – 61 punkts
Projekts VeselÄ«bas aprÅ«pes reforma - pacientu un mediÄ·u interešu vai tikai naudas ekonomijas vÄrdÄ? – 63 punkti
Projekts Skola: šÄ·Ä“rslis vai instruments integrÄcijai – 59 punkti
Nu KNAB pabeidzis pÄrbaudi par abu „ekspertu” iespÄ“jamo interešu konfliktu un nonÄcis pie secinÄjuma, ka viss ir bijis likumÄ«gi: tas, ka viņi iepriekš ir pieņēmuši naudu no uzņēmumiem, kuru projektus pÄ“c tam vÄ“rtÄ“juši, nenozÄ«mÄ“jot, ka viņi ar attiecÄ«gajiem uzņēmumiem „bÅ«tu nonÄkušii deklarÄ“jamÄs darÄ«juma attiecÄ«bÄs” un tÄdÄ“jÄdi attiecÄ«gie uzņēmumi neesot uzskatÄmi par viņu darÄ«juma partneriem likuma izpratnÄ“ (pilni atzinumi - raksta beigÄs).
Pietiek šodien atgÄdina bÅ«tiskÄkos faktus saistÄ«bÄ ar šo konkursu, kurÄ lielÄkoties „savÄ“jiem” tika sadalÄ«ts gandrÄ«z pusmiljons eiro no nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļiem.
VistreknÄk atalgojamie
KopÄ“jÄs summas, kas atbalstÄ«tajos projektos pieprasÄ«tas konkrÄ“tu žurnÄlistu apmaksai no nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļiem par valsts komisijas atbalstÄ«ta satura radÄ«šanu: viena persona vienÄ un tajÄ pašÄ projektÄ var figurÄ“t pat trÄ«s dažÄdos ampluÄ un par katru saņemt vairÄkus tÅ«kstošus eiro, kopÄ“jam pieprasÄ«tajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.
Arta Ä¢iga, Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga), oficiÄli norÄdÄ«tÄs funkcijas – „projekta vadÄ«tÄja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro
Ingus BÄ“rziņš, Delfi, „projekta vadÄ«tÄjs” – 11 296 eiro
Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro
Filips Lastovskis, Delfi, „žurnÄlists” – 11 189 eiro
Osvalds Zebris, Delfi, „atbildÄ«gais redaktors” – 9296 eiro
Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadÄ«ba” – 8680 eiro
Gunita GailÄne, Delfi, „žurnÄliste” – 7716 eiro
Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildÄ«gÄ redaktora palÄ«dze” – 7160 eiro
JÄnis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro
Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnÄlists” – 5570 eiro
Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro
Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratÄ«vais vadÄ«tÄjs, redaktors” – 4411 eiro
Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnÄlists” – 4200 eiro
JÄnis KrÄ“vics, Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga), „raidÄ«juma vadÄ«tÄjs” – 4100 eiro
Ansis PÅ«pols, Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga), „raidÄ«juma vadÄ«tÄjs” – 3600 eiro
Arnis Krauze, Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga), „žurnÄlists” – 3600 eiro
Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadÄ«ba” – 3360 eiro
Gundars RÄ“ders, LTV, „redaktors-scenÄrists” – 3020 eiro
Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga), „žurnÄliste” – 2100 eiro
MÄ“neša atlÄ«dzÄ«bas rekordi
Projektu tÄmÄ“s minÄ“tie lielÄkie mÄ“neša atalgojumi, ko žurnÄlistiem - valsts komisijas atbalstÄ«tÄ satura veidotÄjiem paredzÄ“ts izmaksÄt no valsts naudas.
1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiÄli norÄdÄ«tÄs funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mÄ“nesÄ«
2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratÄ«vais vadÄ«tÄjs, redaktors” – 2205 eiro mÄ“nesÄ«
3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildÄ«gais redaktors” – 1725 eiro mÄ“nesÄ« (+atvaļinÄjuma kompensÄcija)
4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mÄ“nesÄ«
4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnÄlists” – 1725 eiro mÄ“nesÄ«
6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildÄ«gÄ redaktora palÄ«dze” – 1432 eiro mÄ“nesÄ«
7. Gunita GailÄne, Delfi, „žurnÄliste” – 1286 eiro mÄ“nesÄ«
KÄdi projekti guva atbalstu
Valsts atbalstu un lÄ«dz ar to desmitu tÅ«kstošu eiro finansÄ“jumu ieguvušo projektu apraksti rÄda – nav bijuši ne detalizÄ“ti apraksti, ne pÄrliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozÄ«mi. PublicÄ“jam dažus fragmentus no finansÄ“jumu ieguvušo projektu aprakstiem.
Delfi sola: ar multimediÄlu populÄrzinÄtnisku lekciju ciklu par Latvijas kultÅ«rvÄ“sturi nodrošinÄt sabiedrÄ«bas piederÄ«bas sajÅ«tu Latvijai simtgades atzÄ«mÄ“šanas ietvaros, sagatavot un publicÄ“t Delfi sÄkumlapÄ 20 lekciju sÄ“riju, kurÄ katra no lekcijÄm sastÄv no pazÄ«stama speciÄlista - autoritÄtes - video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatÄ«viem materiÄliem (t.sk. interaktÄ«viem). PieteikumÄ minÄ“tas tikai deviņu iespÄ“jamo lekciju tÄ“mas un tikai vienai no tÄm – iespÄ“jamie lektori. Toties ir apsolÄ«ts, ka „faktiski tiks radÄ«ts jauns populÄrzinÄtnisks bezmaksas augstas kvalitÄtes satura kultÅ«ras medijs Latvijas internetÄ”.
Red Dot Media (NekÄ PersonÄ«ga) sola: filma dokumentÄ“s Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas ikdienu desmit gadus pÄ“c prezidentÅ«ras beigÄm. Ä€rvalstu vizÄ«tes - trimdas latviešu dziesmu svÄ“tki EslingenÄ, VÄcijÄ, kuriem VÄ«Ä·e-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadÄ«tÄju tikšanos ar nÄkotnes lÄ«deriem ZviedrijÄ, kur bijusÄ« prezidente aicinÄta kÄ goda viešÅ†a. FilmÄ iecerÄ“ts dokumentÄ“t arÄ« prezidentes privÄto dzÄ«vi, Latvijas reÄ£ionu apmeklÄ“jumus, viņas atmiņas par spilgtÄkajiem momentiem prezidentes amatÄ un Latvijas ceÄ¼Ä uz Eiropas SavienÄ«bu un NATO. Filmas seansos piedalÄ«sies arÄ« Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga un mÅ«ziÄ·i.
Cits medijs (Ir) sola: radÄ«t efektÄ«vu un lÄ«dz šim Latvijas žurnÄlistikÄ Ä«paši nepraktizÄ“tu pieeju sabiedrÄ«bai bÅ«tisku notikumu skaidrošanÄ – mÄkslinieku veidotas video animÄcijas, komiksa tipa stÄstus un „kartotÄ“ku” jeb skaidri strukturÄ“tÄ un kodolÄ«gÄ veidÄ pasniegtu informÄciju interneta vidÄ“.
Delfi sola: ar multimediÄla analÄ«tiskÄs žurnÄlistikas publikÄciju cikla Latvija 2020 palÄ«dzÄ«bu nodrošinÄt Delfi spÄ“ju veikt padziļinÄtu žurnÄlistisku izpÄ“ti un analÄ«zi par sabiedriski nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem. Tiesa, nav minÄ“ts nevienas tÄ“mas piemÄ“rs.
LTV sola: vÄ“lamies izveidot raidÄ«jumu, kura uzdevums ir dekonstruÄ“t melus un mÄ«tus, kritiski analizÄ“t informÄciju, ko producÄ“ Krievijas informÄcijas telpa, tÄlÄk pavairo, nekritiski atkÄrto Latvijas mediji, sentimentÄli noskaņoti tautieši. PiemÄ“rs: apgalvojums - padomju laikÄ cÄ«nÄ«jÄs ar alkoholismu un auto vadÄ«šanu dzÄ“rumÄ. ŠajÄ ziÅ†Ä nekas nav mainÄ«jies. Fakts: pÄ“c CSP datiem 1990. gadÄ uz 1000 iedzÄ«votÄjiem LatvijÄ bija 106 automašÄ«nas un 870 bojÄgÄjušie uz ceļiem. 2015. gadÄ automašÄ«nas - 344, t.i., 3 reizes vairÄk, bet bojÄgÄjušo skaits gandrÄ«z 5 reizes mazÄk – 188. Eksperti analizÄ“ iemeslus - alkohola lietošana, ceļu drošÄ«ba, braukšanas kultÅ«ra.
Foto - LU fotoarhīvs