Iesaki rakstu:

Viens no demokrātiskas valsts pamatiem ir vÄ“lÄ“tas pašvaldÄ«bas. VietÄ“jās vÄ“lÄ“šanās 1989. gadā tika ievÄ“lÄ“ti aptuveni 12 000 deputātu. Visu Latvijas pašvaldÄ«bu sapulcÄ“ 1990. gada 21. aprÄ«lÄ« Daugavas stadionā piedalÄ«jās gandrÄ«z 9000 pašvaldÄ«bu deputātu. Par Latvijas nacionālās neatkarÄ«bas atjaunošanu nobalsoja 8086 deputāti, dodot Augstākajai Padomei skaidru norādi, kā rÄ«koties. Tā bija nozÄ«mÄ«ga un izšÄ·iroša tautas gribas izpausme.

Atjaunotajā valstÄ« pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas notika 1994. gada 29. maijā. Tad ievÄ“lÄ“ja 4771 deputātu 594 pašvaldÄ«bās: 7 lielpilsÄ“tu un 69 rajonu pilsÄ“tu domÄ“s, 26 rajonu un 492 pagastu padomÄ“s. Šajās vÄ“lÄ“šanās likums noteica deputātu skaita trÄ«skārtÄ«gu samazinājumu, bet pÄ“c 2009. gada pašvaldÄ«bu reformas pašvaldÄ«bās tika ievÄ“lÄ“ti vairs tikai 1614 deputāti.

VÄ“l pÄ“c 12 gadiem tika Ä«stenota jauna administratÄ«vi teritoriālā reforma, un 2021. gadā pašvaldÄ«bās ir ievÄ“lÄ“ti vien 750 deputāti. Atliek secināt, ka kopš 1994. gada pilsoņu iespÄ“jas realizÄ“t Satversmes 101. panta tiesÄ«bas ir samazinātas 16 reižu. Pusei valsts administratÄ«vo vienÄ«bu - pagastu iedzÄ«votājiem - jaunajās pašvaldÄ«bu domÄ“s nav neviena pārstāvja.

Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbÄ«bā, kā arÄ« pildÄ«t valsts dienestu." Satversmes 2. pants nosaka, ka "Latvijas valsts suverÄ“nā vara pieder Latvijas tautai". Atbilstoši Satversmes 2. un 101. pantam bÅ«tu loÄ£iski, ka paši pilsoņi izlemtu, kādas pašvaldÄ«bas ir izveidojamas, kādās administratÄ«vajās vienÄ«bās un kāda pārstāvniecÄ«ba (cik deputāti) ir ievÄ“lÄ“jama.

Jāpiebilst, ka pilsoņu referendumu iespÄ“jas tā sarÄ«košanai neizpildāmo prasÄ«bu dēļ ar Saeimas lÄ“mumiem ir padarÄ«tas praktiski neiespÄ“jamas. Situācijā, kad nav iespÄ“jams ievÄ“lÄ“t kaut vienu pārstāvi pašvaldÄ«bas domÄ“ no savas teritorijas, nenoliedzami rodas jautājums: kāda vispār ir jÄ“ga doties vÄ“lÄ“t?

Reālajā dzÄ«vÄ“ visas pazÄ«mes liecina, ka vara pakāpeniski nonāk izpildvaras rokās. Patlaban visspilgtākie izpildvaras patvaļas piemÄ“ri ir Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) apturÄ“tie pašvaldÄ«bu teritoriālie plānojumi. Ministrija, uzurpÄ“jot tiesÄ«bas likumÄ«bas uzraudzÄ«bā pašvaldÄ«bās, diktÄ“ savu varu un noteikumus pilsoņu vÄ“lÄ“tām pašvaldÄ«bām. RÄ«gas un PierÄ«gas gadÄ«jumā ir acÄ«mredzami, ka izveidojušÄs politiski saimnieciskas organizācijas - piemÄ“ram, partiju apvienÄ«ba "AttÄ«stÄ«bai/Par" cenšas iegÅ«t oligarhisku varu. Tam var atļauties upurÄ“t gan pašvaldÄ«bu, gan visas valsts attÄ«stÄ«bu.

RÄ«gas gadÄ«jums, kad tika apturÄ“ts pilsÄ“tas teritorijas plānojums, izgaismoja jau daudzus gadus eksistÄ“jušo VARAM vadÄ«bas un ierÄ“dņu patvaļu pašvaldÄ«bās. Rodas iespaids, ka VARAM nosaukumā minÄ“tā vides aizsardzÄ«ba un reÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba tai ir kļuvušas otršÄ·irÄ«gas. PÄ“dÄ“jo gadu laikā ministrija ir sagrābusi savās rokās pašvaldÄ«bu investÄ«ciju projektu lietderÄ«bas vÄ“rtÄ“šanu, tā stiprinot savu partijisko ietekmi un kontroli.

IespÄ“ja atstādināt pašvaldÄ«bas vadÄ«tāju, apturÄ“t pašvaldÄ«bu saistošos noteikumus, domes lÄ“mumus, noteikt ieguldÄ«jumus un investÄ«cijas rada totālu kontroli pār vÄ“lÄ“tām vietÄ“jām varām. "AttÄ«stÄ«bai/Par" VARAM ministri mÄ“Ä£inājuši radÄ«t iespaidu, ka viņi ir pašvaldÄ«bu ministri. SabiedrÄ«bā jau iesakņojies uzskats, ka VARAM ir pašvaldÄ«bu ministrija un pašvaldÄ«bas ir pakļautas tai. Šo domu izplata masu mediji, un ministrs publiski savā retorikā uzvedas kā pašvaldÄ«bu priekšnieks.

Latvijas demokrātijas svārsts turpina savu atsitienu, virzoties demokrātijas un konstitucionālo tiesību samazinājuma virzienā. Vai mums ir vēlme to apturēt, neļaujot pakāpenisku gaitu uz Krievijas un Baltkrievijas tipa pseidodemokrātiju?