"Baltie tÄ“vi", "baltÄs mÄtes" un reÄlpolitika
MÄris Zanders · 17.05.2023. · Komentāri (0)Džons Ficdžeralds Kenedijs esot teicis: "Visas mÄtes vÄ“las, lai viņu bÄ“rni kļūtu par prezidentiem, bet neviena nevÄ“las, lai viņi kļūtu par politiÄ·iem." Neesmu tik pÄrliecinÄts par visÄm mÄtÄ“m, toties skaidrs, ka bez kÄrtÄ«gas izmÄ«cÄ«šanÄs politikÄ par prezidentu nekļūt.
Šis apgalvojums attiecas arÄ« uz šÄ«brīža valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš, manuprÄt, nepietiekami novÄ“rtÄ“ja nepieciešamÄ«bu regulÄri un intensÄ«vi kontaktÄ“ties ar politiskajÄm aprindÄm, lai cik viņu tÄs garlaikotu vai kaitinÄtu, turklÄt nereti pamatoti.
Protams, ir viedoklis, ka balsu trÅ«kums SaeimÄ ievÄ“lÄ“šanai uz otro pilnvaru termiņu saistÄ«ts ar Levita popularitÄtes reitingu noslÄ«dÄ“šanu, tomÄ“r atļaušos apšaubÄ«t, ka politiÄ·iem kandidÄtu reitingi kaut kÄ pÄ“kšÅ†i kļuvuši tik izšÄ·iroši svarÄ«gi. ManÄ skatÄ«jumÄ patiesÄ problÄ“ma bija Levita tiekšanÄs kontaktÄ“ties ar tÄdu cilvÄ“ku loku, kurÄ viņš jutÄs komfortabli, piemÄ“ram, pievÄ“ršoties dažÄdiem Latvijas vÄ“stures un tiesÄ«bu teorijas jautÄjumiem, kuri savukÄrt maz interesÄ“ politisko vidi.
IespÄ“jams, daļa atbildÄ«bas jÄuzņemas Levita padomdevÄ“ju lokam, kas nemÄcÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jÄs situÄciju mainÄ«t. Proti, kad prezidenta amatÄ bija trimdÄ uzaugusÄ« Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga, viedokļu noskaidrošana, savu ieceru skaidrošana vai, ja vÄ“laties, attiecÄ«bu uzturÄ“šana notika visnotaļ intensÄ«vi – varu to apgalvot. Šo funkciju veica Valsts prezidenta kanceleja, jo neba valsts pirmajai amatpersonai pašam/pašai tas vienmÄ“r jÄdara.
AktÄ«va komunikÄcija un nevairÄ«šanÄs no "politiskÄs virtuves", cik zinu, notika arÄ« Andra BÄ“rziņa prezidentÅ«ras laikÄ (par Raimonda VÄ“joņa termiņu nemÄku teikt). IespÄ“jams, ka problÄ“ma bijusi arÄ« tÄ, ka Levits Ä«sti labi nesaprata, kÄ Latvijas sabiedrÄ«ba uztver politisko varu. RespektÄ«vi, Latvijas sabiedrÄ«ba nenošÄ·ir varas atzarus, un, ja sabiedrÄ«bas vÄ“rÄ Å†emamu daļu kaitina valdÄ«ba un/vai parlaments, tad šÄ« attieksme atstarojas arÄ« uz valsts prezidentu.
ŠÄdÄ kontekstÄ Levits, šÄ·iet, kļūdÄ«jÄs, uzskatot, ka prezidentam ir jÄrunÄ par t.s. vÄ“rtÄ«bu jautÄjumiem, savukÄrt reÄlajÄ politikÄ nav jÄiejaucas, jo tÄ taÄu ir izpildvaras un parlamenta atbildÄ«bas joma. Prezidenta teorÄ“tiski saprotamo izvairÄ«gumu daļa publikas (arÄ« politiÄ·u) novÄ“rtÄ“ja kÄ skaidru atbalstu koalÄ«cijas lÄ“mumiem ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm.
Lai kÄ arÄ« bÅ«tu, iznÄkums ir Levita lÄ“mums nekandidÄ“t, un, paturot prÄtÄ veco teicienu, ka pÄ“c kaujas visi gudri, teikšu, ka principÄ šÄds lÄ“mums bija nojaušams. Proti, ar politiku saistÄ«tajÄs aprindÄs jau pirms vairÄkiem mÄ“nešiem parÄdÄ«jÄs viedoklis, ka Levitu (neaizmirsÄ«sim viņa darbu Eiropas SavienÄ«bas TiesÄ) patiešÄm interesÄ“ aizmetņi starptautiskai struktÅ«rai, kas izmeklÄ“ un/vai iztiesÄ Krievijas kara noziegumus UkrainÄ. Ne gluži kÄ rezerves variants nepÄrvÄ“lÄ“šanas gadÄ«jumÄ, bet gan kÄ potenciÄla darbÄ«bas joma, jo pašam saprotama un interesanta.
TÄpat zÄ«mÄ«ga bija Levita retorika pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikÄ par "prokremliskÄm partijÄm". ŠajÄ gadÄ«jumÄ runa nav par to, cik šÄdi apzÄ«mÄ“jumi ir vai nav pamatoti (manÄ skatÄ«jumÄ ir, bet tÄ ir cita tÄ“ma). Runa ir par to, ka tik nepÄrprotama retorika netieši liecina – cilvÄ“ks neredz nepieciešamÄ«bu izteikties gludi, jo labi saprot, kuras politiskÄs grupas SaeimÄ par viņu jebkurÄ gadÄ«jumÄ nebalsos. PrincipÄ saprotama pozÄ«cija.
SavukÄrt pÄrrÄ“Ä·inÄšanÄs no Levita puses bija tÄ, ka viņš acÄ«mredzot uzskatÄ«ja, ka var rÄ“Ä·inÄties ar t.s. valstiski domÄjošÄs opozÄ«cijas balsÄ«m. Un tas atkal apliecina zinÄmu izpratnes trÅ«kumu par to, kas ir politiskie procesi. PiemÄ“ram, teorÄ“tiski jau pareizi, ka "zemniekiem" varÄ“tu bÅ«t zinÄmas antipÄtijas pret Uldi PÄ«lÄ“nu, jo PÄ«lÄ“ns pirms pÄ“dÄ“jÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm, konstruÄ“jot "Apvienoto sarakstu", tÄ teikt, aizvilinÄja viņu ilggadÄ«gos politiskos partnerus, "zaļos". Vai tas ir pietiekams arguments "zemniekiem", lai viņi balsotu par Levitu? NÄ“, jo politikÄ – Ä«paši postpadomju valstÄ«s – politiÄ·i ir tik apbrÄ«nojami plastiski savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bÄs (rau, cik pieklÄjÄ«gi izdevÄs formulÄ“t), ka nevar vien nobrÄ«nÄ«ties.
Tas pats attiecas uz "ProgresÄ«vajiem", kuri ir politiska grupa ar skaidru ideoloÄ£isko profilu – patÄ«k šis profils vai nepatÄ«k – un no tÄ izrietošÄm ambÄ«cijÄm. DomÄjot par savu elektorÄtu, viņi vienkÄrši nevarÄ“ja atļauties nevirzÄ«t savu kandidÄtu prezidenta postenim un uzreiz balsot par "mazÄko ļaunumu". Cita lieta, ka teksta iesÄkumÄ minÄ“tÄ nepieciešamÄ«ba izmÄ«cÄ«ties politikÄ attiecas arÄ« uz šÄ«s partijas kandidÄti ElÄ«nu Pinto. Paziņot (TV3 "900 sekundes"), ka, lai gan ir gatava tikties ar visÄm frakcijÄm SaeimÄ, "pašlaik vairÄk plÄnojot tikties ar iedzÄ«votÄjiem un [nevalstiskajÄm] organizÄcijÄm", varbÅ«t ir jÄ“dzÄ«gi no politiskÄ PR viedokļa, bet galÄ«gi nav jÄ“dzÄ«gi no reÄlpolitikas viedokļa. Jo vispÄr prezidentu vÄ“l deputÄti SaeimÄ, nevis "iedzÄ«votÄji".
Cita lieta, ja atļauts izteikties nedaudz ciniski, ka šÄda retorika ir saprotama, ja partija un kandidÄte saprot balsojuma iznÄkumu, tÄdēļ faktiski prezidenta vÄ“lÄ“šanu procesu vienkÄrši izmanto, lai vÄ“lreiz atgÄdinÄtu par sevi. Proti, pastÄv iespÄ“ja, ka "ProgresÄ«vie" ir nevis panaivi ideÄlisti, bet reÄlpolitikas likumus labi apguvuši ļaudis.
Turpinot ASV prezidentu izteikumu citÄ“šanu, jauks ir Franklina Delano RÅ«zvelta brÄ«dinÄjums: "Nekad nenovÄ“rtÄ“jiet par zemu cilvÄ“ku, kurš pats par sevi ir pÄrÄk augstÄs domÄs." ŠÄ« ir diezgan nejauka piezÄ«me par PÄ«lÄ“na kandidatÅ«ru, bet stÄsts patiesÄ«bÄ bÅ«s par citu tÄ“mu.
Uldis PÄ«lÄ“ns – kÄ veiksmÄ«gs uzņēmÄ“js, "saimnieciski domÄjošs cilvÄ“ks" un tÄ tÄlÄk – varÄ“tu šÄ·ist teju vai neizbÄ“gami reÄlo politiku saprotošs indivÄ«ds. TomÄ“r man ir radies cits priekšstats. Ja uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ pretÄ« runÄšana lÄ«derim ir iespÄ“jama lÄ«dz noteiktai robežai, tad partijÄ strÄdÄjošie ir jÄvaktÄ“ un jÄgana visu laiku. Tas arÄ« saprotami, jo politikÄ ir liels kÄrdinÄjums katram vispirms parÅ«pÄ“ties par savÄm pozÄ«cijÄm varas hierarhijÄ. Pavisam tieši izsakoties: ja politiÄ·im uzņēmuma/partijas kopÄ«go interešu vÄrdÄ ir jÄziedo sava pozÄ«cija (valdÄ«bÄ, SaeimÄ, pašvaldÄ«bÄ), tad ir liela iespÄ“ja, ka cietÄ«s kopÄ«gÄs intereses.
PiemÄ“ri? VienkÄrši pÄrcilÄjiet prÄtÄ politisko partiju maiņas gadÄ«jumus. TÄda ir reÄlÄ politika. Un man šÄ·iet, ka PÄ«lÄ“ns – atbilstoši viņa pašnovÄ“rtÄ“jumam – nenolaižas lÄ«dz tÄdiem "sÄ«kumiem". Jo tas nav "mans lÄ«menis". No PÄ«lÄ“na kÄ personÄ«bas viedokļa raugoties, varbÅ«t arÄ« nav viņa "lÄ«menis" (ja paveras uz personÄžiem, kas savÄ“lÄ“ti par deputÄtiem, var sÄkties depresija), tomÄ“r tÄdÄ gadÄ«jumÄ jÄrÄ“Ä·inÄs ar neveiksmi politikÄ.
Pirms turpinu par trešo kandidÄtu, šÄ·iet, skaidrÄ«bas labad nepieciešama piezÄ«me. No iepriekš sarakstÄ«tÄ var rasties iespaids, ka es atbalstu t.s. reÄlpolitikas spÄ“les noteikumus kÄ labus. NÄ“, neatbalstu, tÄdēļ arÄ« neesmu iesaistÄ«jies partijÄs vai kandidÄ“jis. TÄ ir privÄta izvÄ“le, kas nav pretrunÄ ar apgalvojumu, ka politika ir specifisks žanrs. Ja indivÄ«ds izlemj tajÄ iesaistÄ«ties, viņš/viņa arÄ« apzinÄs, kur iesaistÄs. Tik vienkÄrši.
TÄtad nobeigumÄ Edgars RinkÄ“viÄs. Å…emot vÄ“rÄ, ka Ärlietu ministrs arÄ« nesirgst ar pieticÄ«bu pašnovÄ“rtÄ“jumÄ, tÄpat to, ka t.s. Latvijas ierindas vÄ“lÄ“tÄja izpratnÄ“ Ärlietas vispÄr nav "Ä«sta politika" ("kas nekait, braukÄ tik apkÄrt"), varÄ“tu šÄ·ist, ka JV kandidÄta prasmes reÄlpolitikÄ nav daudz labÄkas par Levita, Pinto vai PÄ«lÄ“na iemaņÄm. TomÄ“r jÄatgÄdina, ka vispÄr RinkÄ“viÄs nav bijis Ärlietu ministrs kopš skolas beigšanas. CilvÄ“ks ir bijis gan AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretÄrs un Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tÄjs, gan pamanÄ«jies pirms "JaunÄs VienotÄ«bas" pabÅ«t divÄs citÄs partijÄs. Un pamanÄ«jies gÄdÄt, lai profesionÄlÄs izaugsmes ceļš šajÄ mÄ«nu laukÄ vÄ«tos augšup vien, augšup vien. NeapšaubÄmi ļoti pieredzÄ“jis cilvÄ“ks politikÄ. VisÄs iespÄ“jamÄs nozÄ«mÄ“s.
PÄrpublicÄ“ts no satori.lv