Iesaki rakstu:

Jāņa Bordāna vadÄ«tās Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reÄ£istra (UR) ierÄ“dņi sagatavojuši likuma grozÄ«jumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istru, kurus ieviešot, bÅ«s vismaz divÄ“jāds negatÄ«vs efekts sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Proti, informācijas saņemšana no UR bÅ«s krietni grÅ«tāka, turklāt valstij nāksies piemaksāt vairākus miljonus eiro ik gadu par UR «informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu» un «informācijas izsniegšanas administrÄ“šanu», toties valsts kase nesaņems licenču maksājumus par UR informācijas otrreizÄ“jo izmantošanu, kas šobrÄ«d ir aptuveni 350 000 eiro gadā. Turklāt nav aprÄ“Ä·ināti izdevumi, kas valsts kasei radÄ«sies sakarā ar valstiska monopola radÄ«šanu UR datu publiskošanā.

Informācijas pieejamība būs apgrūtināta

Likuma grozÄ«jumu bÅ«tÄ«ba: plānots UR «informāciju nodalÄ«t publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā».

Publiski pieejamā informācija bÅ«tu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturÄ“šanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji).

Savukārt, ja kādam vajadzÄ“s informāciju no UR informācijas «publiski nepieejamās daļas», tad šÄ«s informācijas pieprasÄ«šana vienmÄ“r bÅ«s jāpamato; UR pamatojumu izvÄ“rtÄ“s, un, ņemot vÄ“rā, ka papildu informācijas sagatavošana prasÄ«s papildu resursus, informācijas pieprasÄ«tājam par izsniegto izziņu vienalga bÅ«s jāsamaksā.

Sagatavoto likuma grozÄ«jumu anotācijā nepārprotami ir norādÄ«ts, ka informācijas «publiski nepieejamā daļā» tiks iekļauts personas kods. Ikvienam UR datu lietotājam ir skaidrs, ka UR izziņa, kurā nav norādÄ«ts uzņēmumu Ä«pašnieku, amatpersonu un patieso labuma guvÄ“ju personas kods, ir pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga, jo tā nedod iespÄ“jas pārliecināties, piemÄ“ram, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvÄ“js Andris BÄ“rziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomÄ“r kāds cits. PiemÄ“ram, Firmas.lv datu bāze liecina, ka ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu Latvijā nodarbojas 71 Andris BÄ“rziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru BÄ“rziņu.

Ja vispār nebÅ«s pieejami vai bÅ«s apgrÅ«tināti pieejami UR dati, kuros norādÄ«ta uzņēmumu Ä«pašnieku, amatpersonu, patieso labuma guvÄ“ju Ä«stā identitāte (personas kodi), nebÅ«s iespÄ“jama publiska informācijas analÄ«ze un secinājumi par personu saistÄ«bu ar to vai citu biznesu, par politiÄ·u un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blÄ“dÄ«bām.

AnalizÄ“jot korektu UR informāciju, kas pagaidām vÄ“l pieejama Lursoftun Firmas.lv datu bāzÄ“s, žurnālisti lÄ«dz šim (kopš 1993. gada, kad Lursoft sāka nodrošināt UR informāciju elektroniskā veidā) ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesa afÄ“ras. Tas nebÅ«tu bijis iespÄ“jams, ja informācijas pieejamÄ«ba bÅ«tu ierobežota, kā tas tiek tagad plānots bordānistu izauklÄ“tajos grozÄ«jumos likumā Par Uzņēmumu reÄ£istru.

Var izdarÄ«t ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozÄ«jumu autoru mÄ“rÄ·iem ir vÄ“lme ierobežot sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt par dažādām politbiznesa afÄ“rām. Par to liecina arÄ« šÄds murgains citāts no likuma grozÄ«jumu anotācijas: «Å…emot vÄ“rā, ka atkāpes no personas datu aizsardzÄ«bas un tās ierobežojumi jāīsteno tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, un, ka ir iespÄ“jami pasākumi, kas rada mazāk bÅ«tiskus šo tiesÄ«bu aizskārumus fiziskām personām, jāsecina, ka personu datu aizsardzÄ«bas pārkāpums pārmÄ“rÄ«gas datu apstrādes gadÄ«jumā bÅ«tu nesamÄ“rÄ«gs iepretÄ« labumam sabiedrÄ«bas interesÄ“s.»

Orvels iedvesmotos

SmieklÄ«gi un nožēlojami ir tas, ka šie grozÄ«jumi tiek pamatoti ar šÄdām melÄ«gām prātulām: tie «nodrošinās Uzņēmumu reÄ£istra informācijas Ä“rtu un ātru pieejamÄ«bu, lai efektÄ«vi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju», «lai izpildÄ«tu MONEYVAL ziņojumā ietvertās prasÄ«bas»; ka, grozÄ«jumus ieviešot, «ikvienam interesentam bÅ«s nodrošināta iespÄ“ja Uzņēmumu reÄ£istra mājaslapā iegÅ«t publiski ticamus komercreÄ£istra un Uzņēmumu reÄ£istra žurnāla ierakstus un sabiedrÄ«bai aktuālā informācija bÅ«s pieejama tÅ«lÄ«tÄ“ji un bez maksas»; «Ä“rtākas un ātrākas informācijas pieejamÄ«bas nodrošināšanai». Tas viss lasāms likuma grozÄ«jumu anotācijā, kas ir pieejama UR mājaslapā.

Kā jau parasti politiskās blÄ“dÄ«bas pavadošos dokumentos, arÄ« šÄ« likuma grozÄ«jumu anotācija daudzviet nav saprotama, citviet ir pārprotama it kā nejauši pieļautu gramatisko kļūdu dēļ; tā ir orveliskas frāžainÄ«bas pilna, tomÄ“r lietas bÅ«tÄ«ba ir saprotama - pie UR informācijas vairs tik viegli kā lÄ«dz šim netiksiet. Jo anotācijā nepārprotami teikts, ka UR izziņas ar personas kodiem tiks izsniegtas tikai tad, ja tiks iesniegts «pamatots» papildu informācijas pieprasÄ«jums.

NeatkarÄ«gā lÅ«dza UR preses dienestam atklāt likuma konkrÄ“tos autorus un izsniegt tieslietu ministra rÄ«kojuma kopiju. Kā paskaidroja UR sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Dace Zandfelde, rÄ«kojumu 2016. gadā parakstÄ«jis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Ar rÄ«kojuma tekstu viņa solÄ«ja iepazÄ«stināt tuvākajās dienās.

Iznīcinās licencētu biznesu

Otrs negatÄ«vs efekts sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ko sola bordāniešuizauklÄ“tie likuma grozÄ«jumi, ir legāla, licencÄ“ta biznesa iznÄ«cināšana četriem sabiedrÄ«bā cienÄ«tiem komersantiem.

Proti, UR informācijas otrreizÄ“jo izmantošanu jeb atkalizmantošanu pašlaik nodrošina četri komersanti - Lursoft, Firmas.lv, KredÄ«tinformācijas birojs un Creditreform grupas uzņēmums Crefo Rating -, kas arÄ« nodrošina veselÄ«gu konkurenci publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā. Šo četru komersantu bizness izbeigsies, jo likuma grozÄ«jumu anotācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka «netiks uzturÄ“ts atsevišÄ·s informācijas sniegšanas kanāls», pa kuru lÄ«dz šim atkalizmantotāji regulāri (ik stundu) no UR sistÄ“mas saņem informāciju par aktuālām izmaiņām uzņēmumu Ä«pašniekos, amatpersonās un pÄ“dÄ“jā laikā arÄ« patiesajos labuma guvÄ“jos. Turklāt no likuma paredzÄ“ts svÄ«trot jÄ“dzienu «atkārtota datu izmantošana».

Lursoft, Firmas.lv un citu biznesa izbeigšanās nozÄ«mÄ“, ka UR datu atkalizmantošanas nozarÄ“ tiks nodibināts valsts monopols. Bet tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka valstij bÅ«s jāmaksā kompensācijas minÄ“tajiem komersantiem. Nav nekādu šaubu, ka tie bÅ«s daudzi miljoni un no maksāšanas izvairÄ«ties nevarÄ“s - kompensāciju maksāšana šÄdās situācijās cita starpā ir paredzÄ“ta arÄ« ES regulās. Latvija to jau ir piedzÄ«vojusi, likvidÄ“jot cukura ražošanas un zvejniecÄ«bas nozares.

Maksāsim visi

LikvidÄ“jot četru komersantu biznesu, valsts atteiksies no licenču maksas aptuveni 350 000 eiro gadā, turklāt valstij bÅ«s jāpiemaksā par UR informācijas sistÄ“mas uzturÄ“šanu - kā rakstÄ«ts likuma grozÄ«jumu anotācijā, «lai mainÄ«tu pašreizÄ“jo pieeju, ka par pakalpojumu maksā tā saņēmÄ“js, uz pieeju, ka ar Uzņēmumu reÄ£istra informācijas izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu saistÄ«tie izdevumi tiek segti no valsts budžeta lÄ«dzekļiem, nepieciešams izdarÄ«t grozÄ«jumus Likumā, paredzot, ka informācija (tai skaitā «publiskās daļas» dokumenti) no Uzņēmumu reÄ£istra vestajiem reÄ£istriem tiek izsniegti bez maksas, informācijas izsniegšanas funkciju finansÄ“jot no valsts budžeta lÄ«dzekļiem.»

LÄ«dz ar to nepieciešams «pārskatÄ«t Tieslietu ministrijas (Uzņēmumu reÄ£istra) budžetu un veikt attiecÄ«gos normatÄ«vo aktu grozÄ«jumus, nosakāma vienlaikus ar šÄ«s funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo lÄ«dzekļu pieejamÄ«bu Uzņēmumu reÄ£istram, kas tiks piešÄ·irti ar likumu Par valsts budžetu 2020. gadam. JāievÄ“ro, ka informācijas izsniegšana bez maksas likumprojektā noteiktajā apmÄ“rā iespÄ“jama tikai pÄ“c atbilstošu valsts budžeta lÄ«dzekļu piešÄ·iršanas apmÄ“rā, kāds noteikts attiecÄ«go NovÄ“ršanas likuma grozÄ«jumu likumprojekta anotācijā.»

Jo «nepieciešami ne vien papildu valsts budžeta lÄ«dzekļi paša informācijas izsniegšanas pakalpojuma nodrošināšanai, bet arÄ« papildu resursi informācijas izsniegšanas administrÄ“šanai».

Anotācijā norādÄ«ts arÄ« konkrÄ“ts «papildu nepieciešamais finansÄ“jums Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reÄ£istram)»: 2020. gadā - 1 876 589 eiro, 2021. gadā - 1 861 650 eiro, 2022. gadā - 1 460 693 eiro un turpmāk ik gadu 1 391 002 eiro.

Patiesais labuma guvējs

Savukārt patiesais labuma guvÄ“js no šiem likuma grozÄ«jumiem nav tālu jāmeklÄ“ - tas atrodams Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja mājaslapā. Proti, jau pirms likuma grozÄ«jumu izstrādāšanas, bet pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām pÄ“rn UR noslÄ“dzis lÄ«gumu Uzņēmumu reÄ£istra informācijas sistÄ“mas uzturÄ“šana un publisko reÄ£istru modernizācija par 2 299 830,91 eiro ar akciju sabiedrÄ«bu Emergn (bijušo Exigen).

Likuma grozījumus paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, bet spēkā tiem būtu jāstājas nākamgad.

* pārpublicēts no nra.lv