Iesaki rakstu:

Pirms četriem gadiem aizejošÄ Laimdotas Straujumas valdÄ«ba faktiski pÄ“dÄ“jā mirklÄ« pieņēma lÄ“mumu par bankas Citadele akciju kontrolpaketes pārdošanu – faktiski atdāvināšanu – ASV investÄ«ciju uzņēmuma Ripplewood Advisors LLCvadÄ«tam konsorcijam. Neraugoties uz parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas slÄ“dzienu, liela daļa informācijas par šo apšaubāmo darÄ«jumu joprojām ir noslepenota. TomÄ“r pÄ“dÄ“jā pusgada laikā ir izdevies atklāt bÅ«tiskus faktus par šo visaugstākajā lÄ«menÄ« kārtoto afÄ“ru, kurā Latvijas valsts zaudÄ“ja vismaz 20-40 miljonus eiro, un šÄ« informācija tiks atspoguļoti vairākās secÄ«gās publikācijās – sākot no pirmoreiz skaidri un neapgāžami atklāta fakta, ka vietÄ“jie „bāleliņi” pie bankas privatizācijas nemanāmi ir bijuši klāt vismaz 2014. gada pavasarÄ« un nopietni cerÄ“juši uz savu daļu.

Nepatīkamie jautājumi

„Vai varat pateikt, kas tieši bija tās personas, kas JÅ«s vai JÅ«su uzņēmumu Ripplewood informÄ“ja par iespÄ“ju piedalÄ«ties konkursā, lai varÄ“tu iegādāties AS Citadele banka akcijas? Vai JÅ«s par to kāds informÄ“ja rakstiski, vai informācija bija tikai mutiska?

Vai ir bijis tā, ka laika posmā no 2013.gada lÄ«dz 2014.gadam JÅ«s esat ticies, sarakstÄ«jies, sarunājies klātienÄ“ vai telefoniski ar kādu no šiem cilvÄ“kiem – Edgaru Jaunupu, Valdi Siksni, Druvi MÅ«rmani, Uldi Mierkalnu, Māri Martinsonu?

Ja esat to darÄ«jis, tad par ko jÅ«s komunicÄ“jāt? Vai šajā pašÄ laika periodā Jums ir nācies tikties vai citādā veidā kontaktÄ“ties ar tā laika politiÄ·iem Laimdotu Straujumu, Raimondu VÄ“joni un Valdi Dombrovski?”

Pirms četriem mÄ“nešiem saņemot šos jautājumus, kas bija adresÄ“ti kādreizÄ“jam investoru konsorcija vadÄ«tājam, tagadÄ“jam AS Citadele banka padomes priekšsÄ“dÄ“tājam Timam Kolinsam, bankas korporatÄ«vo komunikāciju daļas darbinieks Ä€ris Dreimanis vispirms pavÄ“stÄ«ja: „CentÄ«simies palÄ«dzÄ“t.”

Taču tad viss mainÄ«jās. „MÄ“Ä£ināju Jums palÄ«dzÄ“t, tomÄ“r tas nav tik elementāri, kā varÄ“tu likties. Banka nevar izdomāt atbildes uz vienam no akcionāriem uzdotiem jautājumiem,” skanÄ“ja bankas pārstāvja atbilde, vÄ“l apliecinot, ka „no Citadeles puses sagatavosim komentāru”.

Nekāds komentārs tā arÄ« netika sagatavots, savukārt uz norādi, ka jautājumi tiek uzdoti nevis „vienam no akcionāriem”, bet gan bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tājam, kredÄ«tiestādes pārstāvis jau uzstājÄ«gi pieprasÄ«ja – vispirms atsÅ«tiet publikāciju!

„Vai varat izskaidrot, ko tieši JÅ«s rakstāt? (..) AtsÅ«tiet, lÅ«dzu, šo sagatavoto rakstu, lai var redzÄ“t konkrÄ“tus apgalvojumus un stāstus, ko piedāvājat komentÄ“t,” – tāda bija jaunā bankas nostāja. Nekādi T. Kolinsa skaidrojumi tā arÄ« netika sniegti lÄ«dz pat oktobra sākumam, neraugoties uz vairākkārtÄ“jiem atgādinājumiem.

Nevis konsultanti, bet partneri un kompanjoni

Tikpat strikti klusÄ“jot un no komentāriem atsakoties arÄ« citām darÄ«juma gatavošanā iesaistÄ«tajām personām, arÄ« par leÄ£endāro „vietÄ“jo bāleliņu” lÄ«dzdalÄ«bu Citadeles akciju kontrolpaketes pircÄ“ju rindās lÄ«dz šim ir ticis runāts tikai pieļāvuma formā un ar atsauci uz neoficiāliem avotiem.

PÄ“c kratÄ«šanām ar uzņēmÄ“ju M. Martinsonu saistÄ«tā uzņēmumā 2014. gada jÅ«lijā publiski tika izteikts pieļāvums, ka Ripplewood bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā varÄ“tu „startÄ“t bez tā dÄ“vÄ“tā „latviešu kapitāla””. Taču runa bija par to, ka „bāleliņi” varÄ“tu bÅ«t piesaistÄ«ti tikai un vienÄ«gi kā oficiāli konsultanti.

Tad arÄ« pirmoreiz tika pieminÄ“ts, ka šis konsultants varÄ“tu bÅ«t divu izbijušu Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda SikšÅ†a un Druvja MÅ«rmaņa dibināta finanšu un investÄ«ciju kompānija SIA Callidus Capital. TomÄ“r nekādi oficiāli komentāri netika sniegti arÄ« pÄ“c uzņēmuma publiskās pieminÄ“šanas.

V. Siksnis, kas, kā rāda Lursoft dati, 2015. gadā šÄ·Ä«ries no viņam oficiāli piederÄ“jušajiem 50% šÄ«s SIA kapitāldaļu un tagad tos kontrolÄ“ netieši – caur SIA VSCAP, joprojām ir uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, taču arÄ« pašlaik viņš nevÄ“las sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

TikmÄ“r Pietiek rÄ«cÄ«bā esošs dokuments, ko V. Siksnis parakstÄ«jis 2014. gadā, pirmoreiz skaidri apliecina – „bāleliņi” ir bijuši nevis vienkārši konsultanti, bet sevi uzskatÄ«juši par faktiski pilnvÄ“rtÄ«giem amerikāņu partneriem un kompanjoniem, kopā tiecoties pÄ“c kārotās bankas akciju kontrolpaketes.

Vienošanās par Citadeles pÄ«rāgu

Šis dokuments ir V. SikšÅ†a un Ripplewood Advisors LLC izpilddirektora Kristofera Minetiana 2014. gada 15. aprÄ«lÄ« parakstÄ«ts „indikatÄ«vo nosacÄ«jumu uzskaitÄ«jums, kas raksturo provizorisko sadarbÄ«bu starp Ripplewood Advisors LLC un Callidus Capital, kopÄ«gi iegÅ«stot Citadele bankas akcijas Latvijā”.

Kā rāda „indikatÄ«vo nosacÄ«jumu uzskaitÄ«jums”, abi uzņēmumi vienojušies par to, ka centÄ«sies kopÄ«giem spÄ“kiem iegÅ«t Citadele bankas akciju paketi – „vismaz 75% mÄ«nus viena akcija apmÄ“rā un ne vairāk kā 100% Citadeles kopÄ“jā apgrozÄ«jumā esošÄ akciju skaita apmÄ“rā par ierosināto darÄ«juma cenu”.

TrÄ«s lappuses garajā angliski rakstÄ«tajā vienošanās dokumentā ir pietiekami detalizÄ“ti aprakstÄ«tas Ripplewood un Callidus attiecÄ«bas itin visā, kas saistÄ«ts ar Citadele bankas akciju iegādi, – no pirkuma cenas noteikšanas lÄ«dz pat kredÄ«tiestādes pārvaldÄ«bai un iespÄ“jamai tālākpārdošanai.

Šajā dokumentā Ripplewood un „bāleliņi” jau vienojušies pat par to, kā pÄ“c iegādes tiks vadÄ«ta banka: „Investori vienojas, ka Valdis Siksnis sniegs ierosinājumus par mÄ“rÄ·a uzņēmuma sākotnÄ“jo vadÄ«bas komandu un kļūs par mÄ“rÄ·a uzņēmuma Chief Executive Offer (..). GadÄ«jumā, ja Ripplewood pieņems lÄ“mumu izvirzÄ«t citu mÄ“rÄ·a uzņēmuma Chief Executive Offer, šÄdam lÄ“mumam ir jābÅ«t pamatoti pieņemamam arÄ« otrai pusei.”

„Puses vienojas, ka to attiecÄ«bas saistÄ«bā ar mÄ“rÄ·a uzņēmuma kontroli (veicot potenciālo darÄ«jumu) tiks pārvaldÄ«tas ar visaptverošu pušu akciju turÄ“tāju vienošanās palÄ«dzÄ«bu, kura tiks veidota, balstoties uz šo nosacÄ«jumu uzskaitÄ«jumu,” – arÄ« par to bija vienojušies V. Siksnis un K. Minetians.

Kā tiktu dalīts iegūtais pīrāgs

Vienošanās ir tikusi panākta arÄ« par visiem ar darÄ«jumu saistÄ«tajiem izdevumiem, un tāpat jau pieņemts detalizÄ“ti izklāstÄ«ts lÄ“mums arÄ« par iespÄ“jamo tālāko Citadele bankas pārdošanu, tostarp arÄ« skaidri norādot – runa ir par to, ka arÄ« Callidus bÅ«tu bankas akciju daļas Ä«pašnieks:

„GadÄ«jumā, ja vienai pusei pieder uzņēmuma akciju vairākums vai arÄ« tā apvienojas ar citiem akciju turÄ“tājiem, izveidojot vairākumu, un piekrÄ«t pārdot uzņēmumu, otra puse nevar iebilst pret šÄdu darÄ«jumu. ŠÄdā gadÄ«jumā pusÄ“m ir jāpiesaista abpusÄ“ji pieņemams un neatkarÄ«gs starptautiski pazÄ«stams investÄ«ciju baņķieris, lai saņemtu viedokli par potenciālā darÄ«juma atbilstÄ«bu un godÄ«gumu.”

Savukārt vÄ“l viens ļoti bÅ«tisks vienošanās nosacÄ«jums attiecÄ«bā uz bankas tālākpārdošanu ir bijis šÄds: „GadÄ«jumā, ja viena no pusÄ“m piekrÄ«t pārdot tās rÄ«cÄ«bā esošÄs uzņēmuma akcijas, otrai pusei ir tiesÄ«bas pārdot tās rÄ«cÄ«bā esošÄs akcijas ar tādiem pašiem nosacÄ«jumiem.”

Visbeidzot vÄ“rā ņemams vienošanās nosacÄ«jums ir arÄ« tas, ka abi dokumenta parakstÄ«tāji – Ripplewood un Callidus ir vienojušies darÄ«juma Ä«stenošanā „strādāt ekskluzÄ«vi viens ar otru”. No šÄ« nosacÄ«juma partnerus varÄ“tu atbrÄ«vot tikai viena parakstÄ«tāja lÄ“mums „tālāk neveikt ierosināto darÄ«jumu vai arÄ« bÅ«tisku lÄ«dzÄ«gu darÄ«jumu ar uzņēmumu”.

„Bāleliņi” palika bešÄ – bet kāpÄ“c?

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie dati rāda, ka šÄ« dokumenta parakstÄ«šanas brÄ«dÄ« oficiālie Callidus Ä«pašnieki un ar viņiem neformāli saistÄ«tās personas jau sen bija atmetuši domas par bankas paturÄ“šanu „latviešu Ä«pašumā”, kādas gaisā virmoja vÄ“l gadu iepriekš – 2013. gadā.

Šajā brÄ«dÄ« runa vairs bija „tikai” par to, ka apmaiņā pret „lietu sakārtošanu” Callidus iegÅ«st tiesÄ«bas uz noteiktu daļu pirkuma – bankas akcijām. ŠÄ« konkrÄ“tā daļa vienošanās dokumentā nav minÄ“ta, taču visbiežāk ir tikuši minÄ“ti 22,5%. ŠÄ« daļa, kā izrādÄ«jās 2014. gada rudenÄ«, oficiāli bÅ«tu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro (realitātÄ“ – vÄ“l daudz mazāk), savukārt tagad, dažus gadus vÄ“lāk ir vÄ“rta jau vismaz 80-90 miljonus eiro.

Taču, neraugoties uz noslÄ“gto vienošanos un pÅ«lÄ“m „lietu sakārtošanā”, „bāleliņi” pie savas bankas akciju porcijas tā arÄ« netika. VÄ“l vairāk – kā Pietiek zināms no citiem dokumentiem, kuri tiks publiskoti nākamajā publikācijā, Callidus Capital neatguva pat to salÄ«dzinoši nelielo summu – nepilnos 33 000 eiro, ko bija iemaksājusi par auditora pakalpojumiem.

Par to, kādu iemeslu dēļ tā notika un kā šÄ« teorÄ“tiski pat vairāk nekā 60 miljonus vÄ“rtā „nesaprašanās” nākamajos gados ir risināta tiesas zālÄ“s ne tikai Latvijā, bet arÄ« ASV, - nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.