"Citadeles" pÄrdoÅ¡ana – samocÄ«ta shÄ“ma ar Å¡aubÄ«giem starpniekiem
PIETIEK · 19.09.2014. · Komentāri (28)
Pat, ja bankas Citadele pÄrdošana 30. septembrÄ« noslÄ“gsies, kÄ politiÄ·i un amatpersonas šobrÄ«d sola – ar veselas virknes prominentu ASV finansistu nosaukšanu, kuri kopÄ ar sÄkotnÄ“jo pretendentu Ripplewood Holdings par gandrÄ«z 100 miljoniem eiro nopirks valstij piederošos 75% bankas akciju, tas drÄ«zÄk bÅ«s stÄsts par Ä·irbi, kurš nejauši pÄrvÄ“rties zeltÄ«tÄ karietÄ“.
Latvijas amatpersonu noslepenotie un bez publiska pamatojuma virzÄ«tie lÄ“mumi, kÄ arÄ« atsevišÄ·u darÄ«jumam apkÄrt spietojošo starpnieku reputÄcija uz Citadeles pÄrdošanu liek raudzÄ«ties kÄ uz aizdomÄ«gu darÄ«jumu, kuram pÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ« izdevies pÄrklÄt cukurotu glazÅ«ru vai gluži otrÄdi – labi domÄtu, bet neprofesionÄli izpildÄ«tu.
Citadeles pÄrdošanas cena, kÄda tÄ izskanÄ“jusi otrdien valdÄ«bas sÄ“dÄ“, nav tik zema kÄ iepriekš neoficiÄli noplÅ«dušie skaitļi. TÄ, pÄ“c vairÄku Pietiek avotu teiktÄ, ir starp 97 un 98 miljoniem eiro. VÄ“l daži šaubÄ«gie ministri otrdien pozitÄ«vi pÄrsteigti ar šobrÄ«d vÄ“l slepenÄ«bÄ turÄ“tu personu sarakstu, kas uzstÄsies kÄ Ripplewood jauno partneru pÄrstÄvji. Starp tiem saukti arÄ« ASV prezidenta administrÄcijai pietuvinÄti cilvÄ“ki un ASV FederÄlo rezervju (CentrÄlÄs bankas) savulaik vadÄ«bÄ bijušas personas. ŠÄdÄ iepakojumÄ pasniegts, Citadeles pÄrdošanas stÄsts Äetras dienas pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm var izskatÄ«ties kÄ Laimdotas Straujumas (VienotÄ«ba) valdÄ«bas veiksme.
TomÄ“r nosauktÄ cena ir kÄ saldÄ“jums, kas var sÄkt kust, atstÄjot vien kociņu aplaizÄ«šanai. TÄpat uz bankas pÄrdošanas procesa traipus un neuzticÄ«bas sÄ“klu tÄ godÄ«gumam sÄ“juši atsevišÄ·i starpnieki, kas jau kopš ziemas aplidojuši darÄ«jumu, to solot „izkÄrtot” gan par labu Ripplewood, gan otram, aiz svÄ«tras atstÄtajam pretendentam - S.P.I.Group un Latvijas Balzama Ä«pašniekam, krievu miljardierim ar IzraÄ“las pilsonÄ«bu Jurijam Šefleram.
PirmkÄrt, Ripplewood bankÄ iesÅ«tÄ«tie auditori, izvÄ“rtÄ“jot Citadeles kredÄ«tportfeļa likviditÄti, aplÄ“suši, ka bankas vÄ“rtÄ«ba varÄ“tu bÅ«t par vairÄk nekÄ 40 miljoniem eiro mazÄka. LÄ«dz ar to pircÄ“js izvirzÄ«jis nosacÄ«jumu, ka nosauktÄ cena var tikt samazinÄta, ja bankas finanšu rÄdÄ«tÄji, 2014. gadam noslÄ“dzoties, šo „caurumu” apstiprinÄs. UzrunÄtie banku eksperti ir skeptiski – ja pircÄ“js CitadelÄ“ ieies ar saviem auditoriem, tie uz bankas finanšu rÄdÄ«tÄjiem skatÄ«sies caur jauno Ä«pašnieku brillÄ“m arÄ« turpmÄk, lÄ«dz ar to citÄdu iznÄkumu kÄ cenas pazeminÄšanos esot grÅ«ti prognozÄ“t.
VairÄki ministri valdÄ«bas sÄ“des laikÄ otrdien uzstÄjuši, lai pirkuma lÄ«gumÄ jaunajam Ä«pašniekam bÅ«tu noteikti vairÄki ierobežojumi, tostarp aizliegums bankas aktÄ«vus izpÄrdot vismaz 24 mÄ“nešus, bet ar citiem nosacÄ«jumiem – nÄkamos piecus gadus, kÄ arÄ« aizliegumu sašaurinÄt Citadeles filiÄļu tÄ«klu, ko ieteikuši Ripplewood konsultanti. PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras (PA) valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ansis SpridzÄns intervijÄ dienu pÄ“c valdÄ«bas konceptuÄlÄ lÄ“muma atzÄ«st, ka lÄ«guma sagatavošana ir procesÄ, un tÄ detaļas neatklÄj.
Straujumas valdÄ«ba vÄ“l pat nebija apstiprinÄta, kad cilvÄ“ki ar labu ožu naudas lietÄs sÄka taustÄ«t augsni bankas Citadele pÄrdošanai. Banku aprindas un tie, kas bija tuvi lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem, zinÄja, ka bankas pÄrdošanas termiņš ir tuvu un valdÄ«bai nÄksies izšÄ·irties Ätri, kas nozÄ«mÄ“ – cena bÅ«s pazeminÄta. Viena no personÄm, kas lÄ«dz šim kÄ darÄ«juma lobÄ“tÄjs piesaukta tikai baumu lÄ«menÄ«, ir Gints Lazdiņš – ekonomikas ministra VjaÄeslava Dombrovska (kandidÄ“ kÄ 3. numurs VienotÄ«bas sarakstÄ ZemgalÄ“) uzticÄ«bas personas Sandras Sondores-Kukules dzÄ«vesbiedra Guntara Kukula ilggadÄ“jais biznesa partneris. Viņš atmiÅ†Ä palicis kÄ uzņēmÄ“js, kurš aktÄ«vi uzpirka zemes nekustamÄ Ä«pašuma buma laikÄ un iemantoja sliktu slavu pÄ“c dažu Ä«pašnieku, pÄrsvarÄ sirmgalvju, sÅ«dzÄ«bÄm, ka jÅ«tas apkrÄpti. Ne tik sen Lazdiņš miljonÄra Šeflera interesÄ“s uzpircis zemes Madonas pusÄ“, GaiziņÄ.
Apstiprinot, ka pÄrstÄv Šeflera intereses darÄ«jumos ar nekustamo Ä«pašumu, Lazdiņš telefonsarunÄ strikti noliedz, ka bÅ«tu viņa interesÄ“s mÄ“Ä£inÄjis kÄrtot arÄ« Citadeles pÄrdošanu. „Nezinu neko. ŠinÄ« sakarÄ vispÄr neesmu runÄjis, tas viss ir speciÄli izdomÄts,” apgalvo Lazdiņš. TomÄ“r viņam ir viedoklis, ka, „ja kÄds bija cienÄ«gs Citadeles pircÄ“js, tad tas bija Šeflers, kurš kopš 2000. gada Latvijas valstij nodokļos ir samaksÄjis miljardu”.
Lazdiņa ilggadÄ“jais biznesa partneris Guntars Kukuls, ar kuru kopÄ savulaik uzpirktas zemes virs potenciÄlÄs Dobeles pazemes gÄzeskrÄtuves, uz nosÅ«tÄ«to jautÄjumu, vai Lazdiņš saskaņojis Kukulu Ä£imenes ietekmes izmantošanu Ekonomikas ministrijÄ, neatbildÄ“ja, bet pÄ“c atkÄrtota zvana tÄlruni atslÄ“dza. Aizbildinoties ar aizņemtÄ«bu un paužot pÄrliecÄ«bu, ka „jÅ«s tÄpat uzrakstÄ«siet, ko gribat un kÄ gribat”, atbildÄ“t par šo iespÄ“jamo interešu konfliktu atteicÄs arÄ« Sondore-Kukule, kuru ekonomikas ministrs Dombrovskis deleģējis ietekmÄ«gajÄ un ienesÄ«gajÄ Ventspils brÄ«vostas valdes locekles amatÄ.
Pietiek ir iepazinies ar vairÄkiem PA tapušiem dokumentiem, vienÄ no kuriem pretendentiem izvirzÄ«ta prasÄ«ba, ka ne ar kÄdiem nosacÄ«jumiem kÄ Ärvalstu investora biznesa partneri nedrÄ«kst parÄdÄ«ties vietÄ“jie Latvijas pÄrstÄvji. Citadeles pÄrdošanas gaitai sekojušie zina, ka pirmajÄ piedÄvÄjumÄ kÄ Ripplewood partneri tika pieteikti vairÄki Latvijas miljonÄri, starp kuriem bija arÄ« bÅ«vfirmas Moduls-RÄ«ga padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks MÄris Martinsons. Tas, ka Martinsons bijis pietuvinÄts VienotÄ«bai un spÄ“jis valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos rast kopsaucÄ“ju ar dažÄdu partiju pÄrstÄvjiem, raisÄ«ja runas, ka aiz „nacionÄlajiem uzņēmÄ“jiem” Citadeles darÄ«jumÄ varÄ“tu slÄ“pties politiÄ·u intereses.
Atrunas par Latvijas partneru nepielaišanu tÄdēļ varÄ“tu uzskatÄ«t kÄ labvÄ“lÄ«gu tieši Šefleram, kurš darÄ«jumÄ startÄ“ja bez „latviešiem”, un mÄ“Ä£inÄjumu no Citadeles pircÄ“ju loka izstumt konkurÄ“jošus „starpniekus”. Ekonomikas ministrs Dombrovskis trešdien izvÄ“lÄ“jÄs neatbildÄ“t uz nosÅ«tÄ«to jautÄjumu, vai viņš mudinÄjis PA sagatavotajÄ dokumentÄ šÄdu atrunu. PA vadÄ«tÄjs SpridzÄns atzÄ«st, ka ar visi aÄ£entÅ«ras gatavotie ziņojumi saskaņoti ar EM un aktÄ«va komunikÄcija bijusi arÄ« ar ministra biroju, bet to, ka bÅ«tu izjutis spiedienu, noliedz. „PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra ir tikai izpildÄ«tÄjs, mÄ“s katru solÄ«ti saskaņojam ar valdÄ«bu,” uzsver SpridzÄns.
Raksts iepriekš publicÄ“ts laikraksta Diena 18. septembra numurÄ.