Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat, ja bankas Citadele pārdošana 30. septembrÄ« noslÄ“gsies, kā politiÄ·i un amatpersonas šobrÄ«d sola – ar veselas virknes prominentu ASV finansistu nosaukšanu, kuri kopā ar sākotnÄ“jo pretendentu Ripplewood Holdings par gandrÄ«z 100 miljoniem eiro nopirks valstij piederošos 75% bankas akciju, tas drÄ«zāk bÅ«s stāsts par Ä·irbi, kurš nejauši pārvÄ“rties zeltÄ«tā karietÄ“.

Latvijas amatpersonu noslepenotie un bez publiska pamatojuma virzÄ«tie lÄ“mumi, kā arÄ« atsevišÄ·u darÄ«jumam apkārt spietojošo starpnieku reputācija uz Citadeles pārdošanu liek raudzÄ«ties kā uz aizdomÄ«gu darÄ«jumu, kuram pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« izdevies pārklāt cukurotu glazÅ«ru vai gluži otrādi – labi domātu, bet neprofesionāli izpildÄ«tu.

Citadeles pārdošanas cena, kāda tā izskanÄ“jusi otrdien valdÄ«bas sÄ“dÄ“, nav tik zema kā iepriekš neoficiāli noplÅ«dušie skaitļi. Tā, pÄ“c vairāku Pietiek avotu teiktā, ir starp 97 un 98 miljoniem eiro. VÄ“l daži šaubÄ«gie ministri otrdien pozitÄ«vi pārsteigti ar šobrÄ«d vÄ“l slepenÄ«bā turÄ“tu personu sarakstu, kas uzstāsies kā Ripplewood jauno partneru pārstāvji. Starp tiem saukti arÄ« ASV prezidenta administrācijai pietuvināti cilvÄ“ki un ASV Federālo rezervju (Centrālās bankas) savulaik vadÄ«bā bijušas personas. ŠÄdā iepakojumā pasniegts, Citadeles pārdošanas stāsts četras dienas pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām var izskatÄ«ties kā Laimdotas Straujumas (VienotÄ«ba) valdÄ«bas veiksme.

TomÄ“r nosauktā cena ir kā saldÄ“jums, kas var sākt kust, atstājot vien kociņu aplaizÄ«šanai. Tāpat uz bankas pārdošanas procesa traipus un neuzticÄ«bas sÄ“klu tā godÄ«gumam sÄ“juši atsevišÄ·i starpnieki, kas jau kopš ziemas aplidojuši darÄ«jumu, to solot „izkārtot” gan par labu Ripplewood, gan otram, aiz svÄ«tras atstātajam pretendentam - S.P.I.Group un Latvijas Balzama Ä«pašniekam, krievu miljardierim ar IzraÄ“las pilsonÄ«bu Jurijam Šefleram.

Pirmkārt, Ripplewood bankā iesÅ«tÄ«tie auditori, izvÄ“rtÄ“jot Citadeles kredÄ«tportfeļa likviditāti, aplÄ“suši, ka bankas vÄ“rtÄ«ba varÄ“tu bÅ«t par vairāk nekā 40 miljoniem eiro mazāka. LÄ«dz ar to pircÄ“js izvirzÄ«jis nosacÄ«jumu, ka nosauktā cena var tikt samazināta, ja bankas finanšu rādÄ«tāji, 2014. gadam noslÄ“dzoties, šo „caurumu” apstiprinās. Uzrunātie banku eksperti ir skeptiski – ja pircÄ“js CitadelÄ“ ieies ar saviem auditoriem, tie uz bankas finanšu rādÄ«tājiem skatÄ«sies caur jauno Ä«pašnieku brillÄ“m arÄ« turpmāk, lÄ«dz ar to citādu iznākumu kā cenas pazemināšanos esot grÅ«ti prognozÄ“t.

Vairāki ministri valdÄ«bas sÄ“des laikā otrdien uzstājuši, lai pirkuma lÄ«gumā jaunajam Ä«pašniekam bÅ«tu noteikti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums bankas aktÄ«vus izpārdot vismaz 24 mÄ“nešus, bet ar citiem nosacÄ«jumiem – nākamos piecus gadus, kā arÄ« aizliegumu sašaurināt Citadeles filiāļu tÄ«klu, ko ieteikuši Ripplewood konsultanti. Privatizācijas aÄ£entÅ«ras (PA) valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ansis Spridzāns intervijā dienu pÄ“c valdÄ«bas konceptuālā lÄ“muma atzÄ«st, ka lÄ«guma sagatavošana ir procesā, un tā detaļas neatklāj.

Straujumas valdÄ«ba vÄ“l pat nebija apstiprināta, kad cilvÄ“ki ar labu ožu naudas lietās sāka taustÄ«t augsni bankas Citadele pārdošanai. Banku aprindas un tie, kas bija tuvi lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem, zināja, ka bankas pārdošanas termiņš ir tuvu un valdÄ«bai nāksies izšÄ·irties ātri, kas nozÄ«mÄ“ – cena bÅ«s pazemināta. Viena no personām, kas lÄ«dz šim kā darÄ«juma lobÄ“tājs piesaukta tikai baumu lÄ«menÄ«, ir Gints Lazdiņš – ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (kandidÄ“ kā 3. numurs VienotÄ«bas sarakstā ZemgalÄ“) uzticÄ«bas personas Sandras Sondores-Kukules dzÄ«vesbiedra Guntara Kukula ilggadÄ“jais biznesa partneris. Viņš atmiņā palicis kā uzņēmÄ“js, kurš aktÄ«vi uzpirka zemes nekustamā Ä«pašuma buma laikā un iemantoja sliktu slavu pÄ“c dažu Ä«pašnieku, pārsvarā sirmgalvju, sÅ«dzÄ«bām, ka jÅ«tas apkrāpti. Ne tik sen Lazdiņš miljonāra Šeflera interesÄ“s uzpircis zemes Madonas pusÄ“, Gaiziņā.

Apstiprinot, ka pārstāv Šeflera intereses darÄ«jumos ar nekustamo Ä«pašumu, Lazdiņš telefonsarunā strikti noliedz, ka bÅ«tu viņa interesÄ“s mÄ“Ä£inājis kārtot arÄ« Citadeles pārdošanu. „Nezinu neko. ŠinÄ« sakarā vispār neesmu runājis, tas viss ir speciāli izdomāts,” apgalvo Lazdiņš. TomÄ“r viņam ir viedoklis, ka, „ja kāds bija cienÄ«gs Citadeles pircÄ“js, tad tas bija Šeflers, kurš kopš 2000. gada Latvijas valstij nodokļos ir samaksājis miljardu”.

Lazdiņa ilggadÄ“jais biznesa partneris Guntars Kukuls, ar kuru kopā savulaik uzpirktas zemes virs potenciālās Dobeles pazemes gāzeskrātuves, uz nosÅ«tÄ«to jautājumu, vai Lazdiņš saskaņojis Kukulu Ä£imenes ietekmes izmantošanu Ekonomikas ministrijā, neatbildÄ“ja, bet pÄ“c atkārtota zvana tālruni atslÄ“dza. Aizbildinoties ar aizņemtÄ«bu un paužot pārliecÄ«bu, ka „jÅ«s tāpat uzrakstÄ«siet, ko gribat un kā gribat”, atbildÄ“t par šo iespÄ“jamo interešu konfliktu atteicās arÄ« Sondore-Kukule, kuru ekonomikas ministrs Dombrovskis deleģējis ietekmÄ«gajā un ienesÄ«gajā Ventspils brÄ«vostas valdes locekles amatā.

Pietiek ir iepazinies ar vairākiem PA tapušiem dokumentiem, vienā no kuriem pretendentiem izvirzÄ«ta prasÄ«ba, ka ne ar kādiem nosacÄ«jumiem kā ārvalstu investora biznesa partneri nedrÄ«kst parādÄ«ties vietÄ“jie Latvijas pārstāvji. Citadeles pārdošanas gaitai sekojušie zina, ka pirmajā piedāvājumā kā Ripplewood partneri tika pieteikti vairāki Latvijas miljonāri, starp kuriem bija arÄ« bÅ«vfirmas Moduls-RÄ«ga padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks Māris Martinsons. Tas, ka Martinsons bijis pietuvināts VienotÄ«bai un spÄ“jis valsts un pašvaldÄ«bu iepirkumos rast kopsaucÄ“ju ar dažādu partiju pārstāvjiem, raisÄ«ja runas, ka aiz „nacionālajiem uzņēmÄ“jiem” Citadeles darÄ«jumā varÄ“tu slÄ“pties politiÄ·u intereses.

Atrunas par Latvijas partneru nepielaišanu tādēļ varÄ“tu uzskatÄ«t kā labvÄ“lÄ«gu tieši Šefleram, kurš darÄ«jumā startÄ“ja bez „latviešiem”, un mÄ“Ä£inājumu no Citadeles pircÄ“ju loka izstumt konkurÄ“jošus „starpniekus”. Ekonomikas ministrs Dombrovskis trešdien izvÄ“lÄ“jās neatbildÄ“t uz nosÅ«tÄ«to jautājumu, vai viņš mudinājis PA sagatavotajā dokumentā šÄdu atrunu. PA vadÄ«tājs Spridzāns atzÄ«st, ka ar visi aÄ£entÅ«ras gatavotie ziņojumi saskaņoti ar EM un aktÄ«va komunikācija bijusi arÄ« ar ministra biroju, bet to, ka bÅ«tu izjutis spiedienu, noliedz. „Privatizācijas aÄ£entÅ«ra ir tikai izpildÄ«tājs, mÄ“s katru solÄ«ti saskaņojam ar valdÄ«bu,” uzsver Spridzāns.

Raksts iepriekš publicÄ“ts laikraksta Diena 18. septembra numurā.

Novērtē šo rakstu:

0
0