Iesaki rakstu:

Pat pÄ“c oficiāla informācijas pieprasÄ«juma saņemšanas biedrÄ«bas SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu - Delna pašreizÄ“jais direktors Gundars Jankovs tomÄ“r nevÄ“las bÅ«t atklāts un atklāt, kas tieši ir tās personas, no kurām Delna kopā ar biedrÄ«bu Providus saņems 125 tÅ«kstošus ASV dolāru, kas ir to finansÄ“jums 12. Saeimas uzraudzÄ«šanas projektam "Valsts sagrābšanas pazÄ«mju analÄ«ze".

Kā zināms, citiem caurspÄ«dÄ«gumu un atklātÄ«bu mācošie Providus un Delna jau tradicionāli neuzskata paši savas finanses par tÄ“mu, uz kuru vajadzÄ“tu attiekties šiem atklātÄ«bas un caurspÄ«dÄ«guma principiem: tā, piemÄ“ram, 2014. gadā Pietiek  aprakstÄ«ja, kā Providus vadÄ«ba kategoriski atsakās nosaukt savus organizācijas gada pārskatā neatklātos "dotÄ“tājus".

PagājušÄ gada 10. novembrÄ« ar Providus cieši saistÄ«tā Delna paziņoja, ka, "lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu iespÄ“ja sekot lÄ«dzi 12. Saeimas darbam", abas organizācijas uzsāk jaunu projektu "Valsts sagrābšanas pazÄ«mju analÄ«ze".

“Valsts galvenā problÄ“ma ir meklÄ“jama jau pašÄ sākumā, kad Saeimā tiek virzÄ«ti konkrÄ“ti likumprojekti ar mÄ“rÄ·i radÄ«t labvÄ“lÄ«gus apstākļus konkrÄ“tām sabiedrÄ«bas grupām vai konkrÄ“tai personai. ŠÄdu labvÄ“lÄ«gas vides radÄ«šanu sauc par politisko korupciju un tā saistÄ«ta ar valsts varas sagrābšanu," toreiz skaidroja Delnas direktors Jankovs.

Savukārt Valts Kalniņš Providus vārdā deklarÄ“ja, ka "sabiedrÄ«bas zemā uzticÄ«ba Saeimai ir hroniska Latvijas politikas problÄ“ma. Lai situācija uzlabotos, nepietiek ar nekorumpÄ“tu Saeimu. Tai ir arÄ« jāizskatās nekorumpÄ“tai. Šis projekts uzraudzÄ«s, vai Latvijas likumdevÄ“js izskatās brÄ«vs no sagrābšanas šauru privātu interešu labā".

Taču daudz nerunÄ«gāki projekta pārstāvji izrādÄ«jās par tā finansÄ“jumu - oficiāli tika paziņots tikai tas, ka "projekta galvenais finansÄ“tājs ir Foundation Open Society Institute", neminot ne precÄ«zu Saeimas uzraudzÄ«šanas projekta finansÄ“juma summu, ne ko vairāk par konkrÄ“tajiem tā avotiem un to valstspiederÄ«bu.

PretÄ“ji publiskajiem solÄ«jumiem nekas vairāk par finansÄ“jumu netika atklāts arÄ« pÄ“cāk, un Pietiek nācās gan abiem publiskajiem projekta pārstāvjiem uzdot vienus un tos pašus jautājumus - kāds ir kopÄ“jais šÄ« projekta finansÄ“jums, kādi ir šÄ« finansÄ“juma saņemšanas nosacÄ«jumi un kas tieši ir šÄ« finansÄ“juma sniedzÄ“js, minot konkrÄ“to personu un tās valstspiederÄ«bu.

Providus pārstāvis Kalniņš uz visiem šiem jautājumiem atbildÄ“ja: "Ja neesat jau redzÄ“juši, varat ieskatÄ«ties šajā publicÄ“tajā informācijā. Tur, šÄ·iet, galvenais par JÅ«s interesÄ“jošajiem jautājumiem ir norādÄ«ts. http://providus.lv/article/valsts-sagrabsanas-pazimju-analize-latvijas-gadijums."

Taču norādÄ«tajā publikācijā bija atrodama tikai informācija, ka "kopÄ“jās projekta izmaksas ir 125 000 USD, no kuriem 95 000 USD jeb 80% izmaksu [patiesÄ«bā 80% no 125 000 ir 100 000] segs Open Society Foundations Think Tank Fund. 20% projekta izmaksu lÄ«dzfinansÄ“Providus un Delna".

Uz Pietiek norādi, ka lielākā daļa lÅ«gtās informācijas par Saeimas uzraudzÄ«šanas projektu (piemÄ“ram, par konkrÄ“tā finansÄ“juma sniedzÄ“ja valstspiederÄ«bu, finansÄ“juma nosacÄ«jumiem)Providus publikācijā nav atrodama, Kalniņš paziņoja: "Kaut ko daudz sÄ«kāk pastāstÄ«t es diez vai varÄ“šu."

Saskaņā ar Providus pārstāvja skaidrojumu "finansÄ“juma nosacÄ«jumi ir aprakstÄ«tā projekta izpilde saskaņā ar plānoto", Providus un Delnas ieguldāmie lÄ«dzekļi nākot "no dažādiem mÅ«su lÄ«dzekļu avotiem", savukārt, kas attiecoties uz galvenā finansÄ“tāja valstspiederÄ«bu, tad "par šo fondu sÄ«kāk Jums nāksies pÄ“tÄ«t pašam".

ArÄ« Delnas direktors Jankovs, kurš pÄ“c Pietiek atklātajām detaļām par organizācijas Ä«patno nekustamā Ä«pašuma darÄ«jumu Latvijas radio vÄ“l nesen slavÄ“ja biedrÄ«bas labos darbus atklātÄ«bas veicināšanā un sÅ«dzÄ“jās par nomelnošanu, nevÄ“las atklāt Saeimas uzraudzÄ«šanas projekta precÄ«zos finansÄ“tājus.

Aizbildinoties ar to, ka nesaprotot, kas tieši viņam šos jautājumus uzdod, Jankovs atteicās atbildÄ“t kā uz jautājumu, kādi tieši ir šÄ« finansÄ“juma saņemšanas nosacÄ«jumu, tā arÄ« uz jautājumu, kas tieši ir šÄ« finansÄ“juma sniedzÄ“js, minot konkrÄ“to personu un tās valstspiederÄ«bu.

Taču arÄ« oficiāla informācijas pieprasÄ«juma nosÅ«tÄ«šana nav likusi Delnas pašreizÄ“jam vadÄ«tājam kļūt atklātākam par viņa vadÄ«tās organizācijas finanšu avotiem, - mÄ“neša laikā Jankovs tā arÄ« nav atbildÄ“jis uz šiem jautājumiem.

TikmÄ“r neoficiāla informācija rāda, ka jau tradicionāli Džordža Sorosa struktÅ«ras nodokļu optimizÄ“šanas nolÅ«kos finansÄ“juma pārskaitÄ«šanai izmanto Šveices CÅ«gas kantonā reÄ£istrÄ“tas kompānijas - faktiski ārzonas uzņēmumus.

Šis nav Ä«pašs izņēmuma gadÄ«jums atklātÄ«bu un caurspÄ«dÄ«gumu citiem mācošo Providus unDelnas pārstāvju attieksmÄ“ pret personisko finanšu tÄ“mu.

Tā, piemÄ“ram, 2014. gadā Pietiek atklāja, ka Providus 2013. gadā ir piedzÄ«vojis finansiālu katastrofu - tā no lielākoties nezināmiem avotiem nākošie ieņēmumi sarukuši vairāk nekā dubulti, taču organizācija ir sākusi tÄ“rÄ“t vÄ“l vairāk nekā iepriekš, kā rezultātā "noÄ“dusi" gandrÄ«z ceturtdaļmiljonu eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Providus ieņēmumi bija sarukuši no 702 tÅ«kstošiem latu 2012. gadā lÄ«dz 316 tÅ«kstošiem latu 2013. gadā. Toties organizācijas izdevumi, neraugoties uz bÅ«tiski samazinātajiem ienākumiem, bija tikai pieauguši - no 449 lÄ«dz 488 tÅ«kstošiem latu. Rezultātā 2013. gadā Providus bija iztÄ“rÄ“jis par 171 tÅ«kstoti latu (244 tÅ«kstošiem eiro) vairāk nekā ieņēmis.

2013. gadā Providus vÄ“l bija izdevies zaudÄ“jumus segt, pateicoties iepriekš veiktiem uzkrājumiem: 2012. gada beigās organizācijai kādā neatklātā kredÄ«tiestādÄ“ uz neatklātiem noteikumiem bijuši noguldÄ«ti 442 tÅ«kstoši latu, bet pa 2013. gadu no tiem bija "noÄ“sti" jau 174 tÅ«kstoši latu (248 tÅ«kstoši eiro).

ArÄ« pÄ“dÄ“jos gados Providus pilnÄ«bā ir bijis atkarÄ«gs no "dotācijām", ko nodrošina sabiedriskās politikas centra neatklāti finanšu avoti, un tieši ar to straujo sarukšanu bija skaidrojams Providus finansiāli šÄ·obÄ«gais stāvoklis. 2012. gadā šÄ«s dotācijas bijušas 635 tÅ«kstoši latu, 2013. gadā - tikai 246 tÅ«kstoši latu (351 tÅ«kstotis eiro).

Ne Iveta Kažoka, kas publiski tiek saukta par vienu no Providus pÄ“tniecÄ“m, ne Providus direktore Dace Akule arÄ« iepriekš nevÄ“lÄ“jās Pietiek ne tikai atklāt nezināmos "dotÄ“tājus", bet arÄ« sniegt kādus komentārus par sabiedriskās politikas centra finanšu situāciju.