Menu
Pilnā versija

"Doc 50 PerCent": ne īsti denunciācija, ne īsti "Latvija var"

Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 30.05.2016. · Komentāri (9)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija izmisÄ«gi meklÄ“ iespÄ“ju ekonomiskam izrāvienam, kas ļautu mums izkļūt no mÄ“reno ienākumu lamatām. Man nez kāpÄ“c – pats nesaprotu! – šÄ·iet, ka diez vai maksātnespÄ“jas administratori, neraugoties uz saviem hiperienākumiem, tomÄ“r bÅ«s tie, kas bÅ«tiski pacels "vidÄ“jo temperatÅ«ru palātā". TāpÄ“c iedomājos, ka varbÅ«t ir vÄ“rts sabiedrÄ«bas un lietišÄ·o aprindu uzmanÄ«bu pievÄ“rst arÄ« joprojām Ä«sti nepamanÄ«tām, bet apskaužami pelnošÄm biznesa tehnoloÄ£ijām. PiemÄ“ram, tai, ko veiksmÄ«gi realizÄ“ Olafs Libermanis (attÄ“lā), kādreizÄ“jais plastiskās Ä·irurÄ£ijas izcilnieks: piedāvāt ārstu kļūmju upuriem savu starpniecÄ«bu kompensāciju saņemšanā noÄ€rstniecÄ«bas riska fonda.

Ārstniecības riska fonds (ĀRF) ir iestāde, kas finansiāli kompensē pacientiem medicīnisko iestāžu neveiksmes un nevīžības. Ar klientiem noslēgtie līgumi garantē Libermaņa SIA "Riska fonda konsultācijas" pat 50 procentus no katra saņemtā maksājuma. Sportistu aģentiem (nieka 4-10 procenti no atlēta pamatkontrakta, līdz 20 procentiem no reklāmas līguma) vai popzvaigžņu impresārijiem, to dzirdot, ir jākļūst zaļiem no skaudības.

KonkrÄ“tu ziņu par Libermaņa starpniecÄ«bas biznesa apgrozÄ«jumu nav, jo Ä€RF nejÅ«tas tiesÄ«gs sniegt ziņas, kas to ļautu aprÄ“Ä·ināt. Taču bijušie daktera cunftes kolÄ“Ä£i apgalvo, ka viņš tagad pārtiekot tikai no šiem ieņēmumiem, pats vairs neoperÄ“jot un nepraktizÄ“jot arÄ« savā SIA “Brūču klÄ«nika”. ŠÄds bizness turpina veiksmÄ«gi darboties, neraugoties uz Libermaņa rosÄ«bas saniknoto mediÄ·u organizāciju, Nacionālā veselÄ«bas dienesta un Ä€RF darbinieku izmisÄ«giem pÅ«liņiem aizklaudzināties lÄ«dz cietušajiem cilvÄ“kiem ar lÅ«gumiem vÄ“rsties tieši fondā un neizmantot tik dārgu starpniecÄ«bu. Nauda, ko viņi atdod par šÄdu palÄ«dzÄ«bu, tomÄ“r ir vairāk nekā nepieciešama pašiem.

Kā apgalvo NVD, prasÄ«bas iesniegumam ir viegli uztverams teksts, tas ir vienkārši aizpildāms – vai vienmÄ“r ir pieejama dienesta darbinieku palÄ«dzÄ«ba; tāpat valsts iestādes savāc informāciju un pierādÄ«jumus, kā arÄ« veic ekspertÄ«zi. Libermaņa ieguldÄ«jums visā pasākumā ir galvenokārt savu klientu uzmeklÄ“šana (kā ievÄ“rots, pamatā izmantojot viņa agrākās darbavietas vai tagadÄ“jās SIA “Brūču klÄ«nika” pacientu datu bāzi – interesanti, kā uz to raugās Datu valsts inspekcija?) un viņu iedrošināšana vai pat pierunāšana prasÄ«t kompensāciju. AtkarÄ«bā no ārstniecÄ«bas iestādes nodarÄ«tā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«ba var bÅ«t rÄ“Ä·ināma tÅ«kstošos un pat desmittÅ«kstošos eiro. (LÄ«dz pÄ“rnā gada beigām Ä€RF atlÄ«dzÄ«bas ir izmaksātas 56 reizes – vairāk nekā miljons eiro kopsummā.)

Es nevÄ“los ņirgāties par mediÄ·u nepamatotas pašpārliecinātÄ«bas upuriem, taču paruna par aitām un cirpÄ“jiem ir pārāk uzbāzÄ«ga asociācija. MÄ“s tā varam pārliecināties, cik viegli ietekmÄ“jami ir cilvÄ“ki, kuri gadu desmitu garumā tika audzināti "konvertu medicÄ«nas" spÄ“les noteikumos un, traÄ£iski saskārušies ar mediÄ·u neprofesionalitāti, jÅ«tas bezspÄ“cÄ«gi. Viņiem piemÄ«t augsts ekonomiskās ekspluatācijas lÄ«menis jeb gluži automātiska gatavÄ«ba šÄ·irties no lielas daļas kompensācijas, kurai jāatlÄ«dzina radÄ«tās ciešanas –, jo to, pÄ“c pašu domām, tāpat nebÅ«s iespÄ“jams saņemt. IespÄ“jams, ka 50 procentu liela starpnieka likme ir gluži vai obligāts priekšnoteikums šÄdā biznesā, jo potenciālajiem klientiem uzreiz kļūst skaidrs, kāpÄ“c dakteris tik karsti vÄ“las viņiem palÄ«dzÄ“t.

Protams, nevajadzÄ“tu iedomāties, ka Libermanim šie 50 procenti tik vienkārši krÄ«t no debesÄ«m. Lai bizness bÅ«tu veiksmÄ«gāks, bija jārada un jāveido dažādi mārketinga instrumenti – paša vadÄ«tas sabiedriskas organizācijas (Brūču speciālistu arodbiedrÄ«ba, Latvijas plastikas Ä·irurgu arodbiedrÄ«ba, Brūču un izgulÄ“jumu apvienÄ«ba, Brūču un izgulÄ“jumu asociācija). Uzņēmumu reÄ£istra informācija liecina, ka tās ir ļoti virtuālas struktÅ«ras – bez daudziem biedriem, bez vÄ“rā ņemama lÄ«dzekļu apgrozÄ«juma. Bet tas jau ir raksturÄ«gi žanram "NGO as business" – galvenais, radÄ«t publikā iespaidu par to lÄ«dera svarÄ«gumu.

Tāpat daudz enerÄ£ijas prasa nepārtraukta savas cunftes kolÄ“Ä£u kritizÄ“šana un atmaskošana, kā dēļ viņi lielā vienprātÄ«bā Libermani izslÄ“dza no Plastisko Ä·irurgu asociācijas "pieļauto Ä“tikas pārkāpumu dēļ". Tāpat arÄ« abpusÄ“jie pārmetumi par neslavas celšanu un tiesu darbi. Taču man šÄ·iet, ka viņam šÄ« cīņa nav tik daudz reklāmas un topošo klientu apstrādes sastāvdaļa, cik dziļi personÄ«gs un tāpÄ“c visai destruktÄ«vs džihāds – diez vai tiem censoņiem, kuri vÄ“las kopÄ“t manis aprakstÄ«to biznesa shÄ“mu, vajadzÄ“tu šajā punktā tik ļoti aizrauties.

Å…emot vÄ“rā to, ka Libermanim nav iespÄ“ju patentÄ“t savu know-how un tādā veidā likumÄ«gi aizsargāt viņa monopoltiesÄ«bas šajā tik perspektÄ«vajā starpniecÄ«bas tirgÅ«, tas ir plaši atvÄ“rts arÄ« citiem interesentiem un brÄ«vai konkurencei. Galvenais – tikai necensties savas pozÄ«cijas šajā biznesā iekarot ar dempingu, piedāvājot 33 vai pat, Die's nedod, 20 procentu likmi! Kā jau iepriekš teicu, iespÄ“jamās "aitas" tādus savus "cirpÄ“jus" var vienkārši nesaprast.

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0