Iesaki rakstu:

Kādu dienu pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistÄ“, - ir ne tikai anulÄ“ta 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pÄ“c tam divreiz oficiāli mainÄ«tā nepilsoņa pase, bet arÄ« autovadÄ«tāja apliecÄ«ba, turklāt visi viņa dati ir dzÄ“sti no IedzÄ«votāju reÄ£istra nevis ar oficiālu lÄ“mumu, bet gan pÄ“c "kompetentas iestādes pieprasÄ«juma", kas neļauj šo dzÄ“šanu apstrÄ«dÄ“t tiesā. Šis gadÄ«jums ir tikai aisberga virsotne uz nozieguma robežas balansÄ“jošÄm Ä«patnajām darbÄ«bām, ko valsts noslÄ“puma aizsegā ar PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu veic valsts drošÄ«bas iestādes.

Pase un personas kods par Ä·Ä«lnieku glābšanu

ÄŒečens A. Iznaurovs nav vistipiskākais Latvijas nepilsonis - un arÄ« viņa biogrāfija nav vistipiskākā: Latvijā viņš mÄ«t kopš 1990. gada, kad bija 15 gadus vecs, bet sešus - septiņus gadus vÄ“lāk sākās A. Iznaurova sadarbÄ«ba ar Latvijas DrošÄ«bas policiju, kuras rezultāts bija sekmÄ«ga operācija 1998.gadā. Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, tieši A. Iznaurovam un vÄ“l vienam viņa Latvijā dzÄ«vojošam tautietim bijusi ļoti nozÄ«mÄ«ga loma, Ingušijā no gÅ«sta atbrÄ«vojot trÄ«s uzņēmuma Latvijas tilti darbiniekus.

Par lÄ«dzdalÄ«bu šajā bÄ«stamajā misijā, kas draudÄ“ja ar Krievijas specdienestu ilgtermiņa ienaidu, čečeniem apsolÄ«ta iespÄ“ja likumÄ«gi uzturÄ“ties Latvijas Republikā. ToreizÄ“jā DrošÄ«bas policijas vadÄ«ba solÄ«jumu arÄ« turÄ“jusi. Dienas rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti liecina, ka pirmā LR nepilsoņa pase A. Iznaurovam oficiāli tika izsniegta jau tajā pašÄ 1998. gadā, piešÄ·irot viņam arÄ« personas kodu, otro nepilsoņa pasi viņš saņēma 2005. gadā RÄ«gas 9. pasu daļā, bet 2009. gadā viņš to nomainÄ«ja savu pret jaunu PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) JÅ«rmalas nodaļā.

Tai pašÄ 1998. gadā A. Iznaurovs ar šo oficiāli piešÄ·irto personas kodu saņēma arÄ« autovadÄ«tāja apliecÄ«bu, ko nomainÄ«ja 2007. gadā; tāpat viņš oficiāli, uz sava vārda iegādājās nekustamo Ä«pašumu, dibināja uzņēmumus, strādāja algotu darbu, maksāja nodokļus un veica sociālās iemaksas.

Īsi sakot, A. Iznaurovam oficiāli bija piešÄ·irts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstÄ«ts visos publiskajos reÄ£istros un ko 15 gadus neapstrÄ«dÄ“ja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arÄ« nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Izdzēsts bez oficiāla lēmuma

Taču viss mainÄ«jās 2013. gada sākumā, kad A. Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistÄ“: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatÄ“jis, ka vairs nevar rÄ«koties uz A. Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzÄ“sts".

"IzdzÄ“sts" šajā gadÄ«jumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ PMLP priekšnieka Viļņa JÄ“kabsona vÄ“stulÄ“, kas datÄ“ta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistÄ“mas IedzÄ«votāju reÄ£istra apakšsistÄ“mā, pÄ“c kompetentas valsts iestādes klasificÄ“ta pieprasÄ«juma, ir dzÄ“sti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešÄ·iršanu un atņemšanu oficiāli reglamentÄ“ tikai un vienÄ«gi likums "Par to bijušÄs PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonÄ«bas", un tā 5. pants noteic, ka nepilsoņa statusu var zaudÄ“t tikai un vienÄ«gi, ja persona iegÅ«st Latvijas pilsonÄ«bu, atsakās no nepilsoņa statusa (abi varianti uz A. Iznaurovu neattiecas) vai tas tiek atņemts.

Likums arÄ« skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarÄ“tu tā vienkārši tikt piešÄ·irts vai tikpat vienkārši tikt dzÄ“sts, - saskaņā ar likumu lÄ“mumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem PilsonÄ«bas un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad A. Iznaurovs vÄ“rsās administratÄ«vajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lÄ“mumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lÄ“mums attiecÄ«bā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzÄ“sti dati.

"PMLP ir informÄ“jusi pirmās instances tiesu, ka pārvaldes rÄ«cÄ«bā nav ziņu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieteicÄ“jam. Tā kā nav iespÄ“jama situācija, ka nepilsoņa statuss pieteicÄ“jam atņemts bez pārvaldes ziņas, konstatÄ“jams, ka attiecÄ«gs lÄ“mums nav pieņemts," - tā šÄ« šÄ·ietami absurdā situācija tika fiksÄ“ta tiesas dokumentos, un rezultātā tiesa konstatÄ“ja, ka tā nevar atcelt lÄ“mumu, kas nav pieņemts.

Savukārt pats "izdzÄ“stais" nonāca neapskaužamā situācijā. "Aslanam Iznaurovam tika anulÄ“ta autovadÄ«tāja apliecÄ«ba, viņam bija liegta iespÄ“ja nokārtot jebkādus dokumentus, pilnvaras, rÄ«koties ar savu nekustamo Ä«pašumu, pārvaldÄ«t sev piederošo uzņēmumu, nevarÄ“ja saņemt medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu, sociālās garantijas u.c.," Pietiek uzskaita viņa advokāts Jānis Davidovičs.

DP klusē, PMLP mēģina izlocīties

Pašlaik A. Iznaurovs Latvijā ir patvÄ“ruma meklÄ“tāja statusā: lai gan bijuši vairāki mÄ“Ä£inājumi viņu aizturÄ“t, apcietināt vai izdabÅ«t no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdÅ«rušies tiesu "neizpratnÄ“" pret dažādu policijas un robežsardzes struktÅ«ru argumentiem.

Taču runa nav tikai par vienu pašu čečenu tautÄ«bas nepilsoni, - situācija ar kādas personas datu ierakstÄ«šanu IedzÄ«votāju reÄ£istrā un dzÄ“šanu no tā bez kāda oficiāla lÄ“muma liek uzdot trÄ«s jautājumus: cik šÄdu gadÄ«jumu pÄ“dÄ“jos divdesmit gados vispār ir bijis, uz kādiem vÄ“l "kompetentu iestāžu pieprasÄ«jumiem" saistÄ«bā ar LR IedzÄ«votāju reÄ£istru ir bijusi atsaucÄ«ga PMLP vadÄ«ba un cik likumÄ«gi ir bijuši gan šie pieprasÄ«jumi, gan šÄ« atsaucÄ«ba.

DrošÄ«bas policija (DP) un tās vadÄ«ba atsakās atbildÄ“t uz jebkādiem jautājumiem saistÄ«bā tieši ar A. Iznaurova gadÄ«jumu - un tas atbilst normatÄ«vajiem aktiem attiecÄ«bā uz valsts noslÄ“pumu. Taču vienlaikus DP nevÄ“las atbildÄ“t arÄ« uz jautājumiem, vai DP vispār ir pieprasÄ«jusi PilsonÄ«bas un migrācijas lietu pārvaldei iekļaut LR IedzÄ«votāju reÄ£istrā kādas personas, piešÄ·irot tām personas kodu un personÄ«bu apliecinošus dokumentus, vai šÄdus datus dzÄ“st, uz kādu normatÄ«vo aktu pamata tas noticis un cik daudz šÄdu personu ir bijis pÄ“dÄ“jos divdesmit gados.

Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis JÄ“kabsons ar pārvaldes Personāla vadÄ«bas un sabiedrisko attiecÄ«bu departamenta starpniecÄ«bu dara visu iespÄ“jamo, lai izvairÄ«tos no skaidras atbildes par likumÄ«go pamatu, uz kura šÄda personu ierakstÄ«šana un dzÄ“šana var notikt bez oficiāla iestādes lÄ“muma.

VÄ“l tÅ«kstoši šÄdu gadÄ«jumu?

"RÄ«cÄ«ba šÄdos izņēmuma gadÄ«jumos ir reglamentÄ“ta normatÄ«vajos aktos un notiek stingrā saskaņā ar noteikto kārtÄ«bu", "saskaņā ar likumā noteikto kārtÄ«bu", "likumā noteiktajos gadÄ«jumos" - šÄdi sākotnÄ“ji ir PMLP izmantotie formulÄ“jumi, neminot nevienu konkrÄ“tu likumu.

Tikai pÄ“c ilgākas precizÄ“šanas PMLP atklāj, ka runa esot par Personu speciālās aizsardzÄ«bas likumu, kā arÄ« uz šiem jautājumiem attiecoties OperatÄ«vās darbÄ«bas likums, - uz jautājumu par konkrÄ“tiem pantiem tiek saņemta atbilde, ka pilnÄ«gi "viss OperatÄ«vās darbÄ«bas likums".

Taču, saņemot jautājumu, vai tas nozÄ«mÄ“, ka šÄda personu iekļaušana un dzÄ“šana no sistÄ“mas ir iespÄ“jama tikai Personu speciālās aizsardzÄ«bas likumā noteiktajos gadÄ«jumos, vai tomÄ“r ir arÄ« citi, šajā likumā neparedzÄ“ti gadÄ«jumi, kad personas dati tiek iekļauti un dzÄ“sti no IedzÄ«votāju reÄ£istra, nepieņemot oficiālu lÄ“mumu, PMLP paziņo - šÄ« esot bijusi visa departamenta rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija.

Par to, cik personām pÄ“dÄ“jos divdesmit gados šÄdā veidā, bez kāda oficiāla lÄ“muma piešÄ·irts Latvijas Republikas personas kods un cik personas no LR IedzÄ«votāju reÄ£istra ir dzÄ“stas tāpat - bez oficiāla lÄ“muma un skaidra likumÄ«ga pamatojuma, tikai "pÄ“c kompetentas iestādes pieprasÄ«juma", PMLP atbilde skan - tas ir valsts noslÄ“pums.

Savukārt Pietiek rÄ«cÄ«bā esošo neoficiālu informāciju, ka pÄ“dÄ“jo 20 gadu laikā pÄ“c "kompetentu iestāžu pieprasÄ«juma" bez oficiālu PMLP lÄ“mumu pieņemšanas LR IedzÄ«votāju reÄ£istrā kopā reÄ£istrÄ“tas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bÄ“gļu kopskaits), PMLP vadÄ«ba ne noliedz, ne apstiprina - "šÄda veida informācija ir klasificÄ“ta".

Uzraugošais ministrs klusÄ“

Saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem tieši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir amatpersona, kura pārrauga abu iesaistÄ«to struktÅ«ru - gan PMLP, gan DP - darbÄ«bu. Taču, neraugoties uz ministra preses pārstāves solÄ«jumiem, Pietiek tā arÄ« nesaņēma R. Kozlovska atbildes uz šiem jautājumiem:

1) vai pastāv iespÄ“ja, ka LR IedzÄ«votāju reÄ£istrā tiek iekļautas personas, piešÄ·irot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arÄ« PMLP nav pieņēmusi normatÄ«vajiem aktiem atbilstošu lÄ“mumu par šÄdu iekļaušanu?

2) ja jā, kādos tieši gadÄ«jumos, pÄ“c kādu iestāžu/amatpersonu pieprasÄ«juma/lÄ“muma?

3) cik šÄdas personas pašlaik ir iekļautas LR IedzÄ«votāju reÄ£istrā?

4) vai ir iespÄ“jams kādas personas datus no LR IedzÄ«votāju reÄ£istra dzÄ“st, PMLP par to nepieņemot argumentÄ“tu, normatÄ«vajiem aktiem atbilstošu lÄ“mumu?

5) ja jā, kādos tieši gadÄ«jumos, pÄ“c kādu iestāžu/amatpersonu pieprasÄ«juma/lÄ“muma?

6) cik personu dati šÄdā veidā ir dzÄ“sti no LR IedzÄ«votāju reÄ£istra pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados (2013., 2014.gadā, 2015. gada pirmajos astoņos mÄ“nešos)?