Iesaki rakstu:

"DomnÄ«ca Providus" nevÄ“las atklāt, no kā tieši tā saņems 125 tÅ«kstošus ASV dolāru, kas ir finansÄ“jums Providus un SabiedrÄ«bas par atklātÄ«bu - Delna 12. Saeimas uzraudzÄ«šanas projektam "Valsts sagrābšanas pazÄ«mju analÄ«ze". "SÄ«kāk jums nāksies pÄ“tÄ«t pašam!" - šÄdi Providus "korupcijas pÄ“tnieks" Valts Kalniņš (attÄ“lā) atbild uz jautājumu, no kādas tieši juridiskās personas tiks saņemts šis finansÄ“jums. Savukārt Delnas direktors Gundars Jankovs par finansÄ“juma jautājumiem klusÄ“.

Citiem caurspÄ«dÄ«gumu un atklātÄ«bu mācošais Providus, kura redzamākā pārstāve ir par politoloÄ£i sauktā Iveta Kažoka, jau tradicionāli neuzskata pats savas finanses par tÄ“mu, uz kuru vajadzÄ“tu attiekties šiem atklātÄ«bas un caurspÄ«dÄ«guma principiem: pÄ“rn Pietiek jau aprakstÄ«ja, kā Providus vadÄ«ba kategoriski atsakās nosaukt savus organizācijas gada pārskatā neatklātos "dotÄ“tājus".

ŠÄ gada 10 novembrÄ« ar Providus cieši saistÄ«tā Delna paziņoja, ka, "lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu iespÄ“ja sekot lÄ«dzi 12.Saeimas darbam", abas organizācijas uzsāk jaunu projektu "Valsts sagrābšanas pazÄ«mju analÄ«ze".

“Valsts galvenā problÄ“ma ir meklÄ“jama jau pašÄ sākumā, kad Saeimā tiek virzÄ«ti konkrÄ“ti likumprojekti ar mÄ“rÄ·i radÄ«t labvÄ“lÄ«gus apstākļus konkrÄ“tām sabiedrÄ«bas grupām vai konkrÄ“tai personai. ŠÄdu labvÄ“lÄ«gas vides radÄ«šanu sauc par politisko korupciju un tā saistÄ«ta ar valsts varas sagrābšanu," skaidroja Delnas direktors Jankovs.

Savukārt Kalniņš Providus vārdā deklarÄ“ja, ka "sabiedrÄ«bas zemā uzticÄ«ba Saeimai ir hroniska Latvijas politikas problÄ“ma. Lai situācija uzlabotos, nepietiek ar nekorumpÄ“tu Saeimu. Tai ir arÄ« jāizskatās nekorumpÄ“tai. Šis projekts uzraudzÄ«s, vai Latvijas likumdevÄ“js izskatās brÄ«vs no sagrābšanas šauru privātu interešu labā".

Jau daudz nerunÄ«gāki projekta pārstāvji bija par tā finansÄ“jumu - oficiāli tika paziņots tikai tas, ka "projekta galvenais finansÄ“tājs ir Foundation Open Society Institute", neminot ne Saeimas uzraudzÄ«šanas projekta finansÄ“juma summu, ne ko vairāk par konkrÄ“tajiem tā avotiem un to valstspiederÄ«bu.

PretÄ“ji publiskajiem solÄ«jumiem nekas vairāk par finansÄ“jumu tā arÄ« netika atklāts, un Pietiek nācās gan abiem publiskajiem projekta pārstāvjiem uzdot vienus un tos pašus jautājumus:

"1) kāds ir kopÄ“jais šÄ« projekta finansÄ“jums?

2) kas ir šÄ« finansÄ“juma saņēmÄ“js (ja vairāki, miniet, lÅ«dzu, visus saņēmÄ“jus un katra saņemto finansÄ“jumu)?

3) kādi ir šÄ« finansÄ“juma saņemšanas nosacÄ«jumi?

4) kas tieši ir šÄ« finansÄ“juma sniedzÄ“js (miniet konkrÄ“to juridisko (vai fizisko) personu un tās valstspiederÄ«bu)?"

Delnas direktors Jankovs izvÄ“lÄ“jās uz šiem jautājumiem neatbildÄ“t, savukārt Providus pārstāvis Kalniņš uz visiem šiem jautājumiem atbildÄ“ja: "Ja neesat jau redzÄ“juši, varat ieskatÄ«ties šajā publicÄ“tajā informācijā. Tur, šÄ·iet, galvenais par JÅ«s interesÄ“jošajiem jautājumiem ir norādÄ«ts. http://providus.lv/article/valsts-sagrabsanas-pazimju-analize-latvijas-gadijums."

Taču norādītajā publikācijā bija atrodama tikai informācija, ka "kopējās projekta izmaksas ir 125 000 USD, no kuriem 95 000 USD jeb 80% izmaksu [patiesībā 80% no 125 000 ir 100 000] segs Open Society Foundations Think Tank Fund. 20% projekta izmaksu līdzfinansē Providus un Delna".

Uz Pietiek norādi, ka lielākā daļa lÅ«gtās informācijas par Saeimas uzraudzÄ«šanas projektu (piemÄ“ram, par konkrÄ“tā finansÄ“juma sniedzÄ“ja valstspiederÄ«bu, finansÄ“juma nosacÄ«jumiem) Providus publikācijā nav atrodama, Kalniņš paziņoja: "Kaut ko daudz sÄ«kāk pastāstÄ«t es diez vai varÄ“šu."

Saskaņā ar Providus pārstāvja skaidrojumu "finansÄ“juma nosacÄ«jumi ir aprakstÄ«tā projekta izpilde saskaņā ar plānoto", Providus un Delnas ieguldāmie lÄ«dzekļi nākot "no dažādiem mÅ«su lÄ«dzekļu avotiem", savukārt, kas attiecoties uz galvenā finansÄ“tāja valstspiederÄ«bu, tad "par šo fondu sÄ«kāk Jums nāksies pÄ“tÄ«t pašam".

"Vai pareizi saprotu, ka tātad JÅ«s nevarat nosaukt juridisko personu un tās valstspiederÄ«bu, ar kuru JÅ«su organizācija ir slÄ“gusi lÄ«gumu un no kuras JÅ«su organizācija ir saņēmusi vai gatavojas saņemt ievÄ“rojamus finanšu lÄ«dzekļus, un tā vietā iesakāt "pÄ“tÄ«t pašam"?" - uz šo Pietiek jautājumu Kalniņš nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t.

Šis nav Ä«pašs izņēmuma gadÄ«jums atklātÄ«bu un caurspÄ«dÄ«gumu citiem mācošo Providus un Delnas pārstāvju attieksmÄ“ pret personisko finanšu tÄ“mu.

PÄ“rn Pietiek atklāja, ka Providus 2013. gadā ir piedzÄ«vojis finansiālu katastrofu - tā no lielākoties nezināmiem avotiem nākošie ieņēmumi sarukuši vairāk nekā dubulti, taču organizācija ir sākusi tÄ“rÄ“t vÄ“l vairāk nekā iepriekš, kā rezultātā "noÄ“dusi" gandrÄ«z ceturtdaļmiljonu eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Providus ieņēmumi bija sarukuši no 702 tÅ«kstošiem latu 2012. gadā lÄ«dz 316 tÅ«kstošiem latu 2013. gadā. Toties organizācijas izdevumi, neraugoties uz bÅ«tiski samazinātajiem ienākumiem, bija tikai pieauguši - no 449 lÄ«dz 488 tÅ«kstošiem latu. Rezultātā 2013. gadā Providus bija iztÄ“rÄ“jis par 171 tÅ«kstoti latu (244 tÅ«kstošiem eiro) vairāk nekā ieņēmis.

2013. gadā Providus vÄ“l bija izdevies zaudÄ“jumus segt, pateicoties iepriekš veiktiem uzkrājumiem: 2012. gada beigās organizācijai kādā neatklātā kredÄ«tiestādÄ“ uz neatklātiem noteikumiem bijuši noguldÄ«ti 442 tÅ«kstoši latu, bet pa 2013. gadu no tiem bija "noÄ“sti" jau 174 tÅ«kstoši latu (248 tÅ«kstoši eiro).

ArÄ« pÄ“dÄ“jos gados Providus pilnÄ«bā ir bijis atkarÄ«gs no "dotācijām", ko nodrošina sabiedriskās politikas centra neatklāti finanšu avoti, un tieši ar to straujo sarukšanu bija skaidrojams Providus finansiāli šÄ·obÄ«gais stāvoklis. 2012. gadā šÄ«s dotācijas bijušas 635 tÅ«kstoši latu, 2013. gadā - tikai 246 tÅ«kstoši latu (351 tÅ«kstotis eiro).

Ne Kažoka, kas publiski tiek saukta par vienu no Providus pÄ“tniecÄ“m, ne Providus direktore Dace Akule pÄ“rn nevÄ“lÄ“jās Pietiek ne tikai atklāt nezināmos "dotÄ“tājus", bet arÄ« sniegt kādus komentārus par sabiedriskās politikas centra finanšu situāciju.

Foto no szf.lu.lv