Iesaki rakstu:

SIA Lattelecom, Ä«stenojot darbinieku pārformÄ“šanu par pašnodarbinātajiem, spÄ“jis pÄ“dÄ“jo piecu gadu laikā peļņu palielināt par gandrÄ«z 10%. TikmÄ“r darbinieku skaits ik gadu sarucis, un septiņu gadu laikā no darba sakarā ar darba vietas likvidÄ“šanu atlaisti gandrÄ«z tÅ«kstoš strādājošo, bÅ«tiski sarukušas arÄ« sociālās iemaksas. Pats Lattelecom uzskata - fakts, ka bijušie darbinieki tagad strādā citos uzņēmumos un sniedz Lattelecom Ärpakalpojumus ar tiem pašiem pienākumiem, ar kādiem savulaik strādāja Lattelecom, liecinot par maksimāli efektÄ«vu darbošanos sÄ«vas konkurences apstākļos.

Pietiek jau ziņoja, ka Latvijas valstij ar 51% piederošais Lattelecom, kura vadÄ«tājs Juris Gulbis (attÄ“lā) paudis gatavÄ«bu sÅ«dzÄ“t tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido “optimizācijas” shÄ“mas, lai izvairÄ«tos no nodokļiem.

Vainu par nodokļu optimizÄ“šanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dÄ“vÄ“tajā “pelÄ“kajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necÄ«nās ar Ä“nu ekonomiku un vÄ“l ieviesusi jaunu - "solidaritātes nodokli", kas ievÄ“rojami samazinās arÄ« paša Gulbja ienākumus, kuri pÄ“rn sasniedza 392 tÅ«kstošus eiro (vai arÄ« vismaz liks no visiem ienākumiem samaksāt nodokli).

Kā liecina Lattelecom pÄ“dÄ“jo gadu pārskati, pÄ“dÄ“jos četros gados uzņēmuma peļņa bijusi lÄ«dzÄ«ga – ap 30 miljoniem eiro, bet piecu gadu laikā palielinājusies par 9,2%. TikmÄ“r piecu gadu laikā darbinieku skaits sarucis par 19,2%, bet pÄ“dÄ“jo septiņu gadu laikā - pat par trešdaļu. Sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Lattelecom 2010.gadā samaksāja 11,24 miljonus eiro, bet pÄ“rn - vairs tikai deviņus miljonus eiro.

Tie darbinieki, kuri palikuši Lattelecom pakalpojumu piegādes un uzturÄ“šanas daļā, ir nodarbināti uz darba lÄ«guma pamata, apliecina Lattlecom, uzsverot, ka lÄ«dz ar to viņi bauda arÄ« darba koplÄ«guma priekšrocÄ«bas.

Lattelecom sakās esam pārliecināts, ka ar bijušo darbinieku izmantošanu kā ārpakalpojumu sniedzÄ“ju no citiem uzņēmumiem tas neizmanto nekādas shÄ“mas, bet organizÄ“ savu saimniecisko darbÄ«bu maksimāli efektÄ«vi, sÄ«vas konkurences apstākļos, pilnÄ«bā ievÄ“rojot normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

“Lai Ä«stenotu akcionāru uzstādÄ«tos biznesa mÄ“rÄ·us, uzņēmumā nodarbina tik darbinieku, cik nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai. Lattelecom izmanto arÄ« ārpakalpojumu sniedzÄ“ju pakalpojumus, kad tas ir ekonomiski pamatoti. Fakts, ka daļa bijušo Lattelecom strādā šajās kompānijās, nav pārsteidzošs, jo nozarÄ“ nodarbinātie darbinieki maina darba devÄ“jus, kur skaits elektronisko sakaru nozarÄ“ nav neierobežots,” taisnojas Lattelecom, papildus uzsverot, ka saskaņā ar koplÄ«gumu lÄ“mumus, piemÄ“ram, par darbinieku skaita samazināšanu saskaņo ar arodbiedrÄ«bu.

Lai gan Lattelecom uzsver, ka ir spiests strādāt sÄ«vas konkurences apstākļos, kad konkurenti nereti darbojas pelÄ“kās ekonomikas zonā, tomÄ“r konkrÄ“tus Ä“nu ekonomikas darboņus gan izvairās minÄ“t. “Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijā reÄ£istrÄ“jušies teju 400 elektronisko sakaru komersantu. Spriežot pÄ“c dažādiem novÄ“rojumiem, piemÄ“ram, RÄ«gas pilsÄ“tā haotiski un bez normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajiem saskaņojumiem „izbÅ«vÄ“ti” elektronisko sakaru tÄ«kli, pakalpojumu cenas, kas pat teorÄ“tiski nevar nosegt pašizmaksu un tml., pieļaujam, ka daļa no šiem komersantiem darbojas arÄ« pelÄ“kajā ekonomikā.

Bez tam, pÄ“c dažādām aplÄ“sÄ“m, piemÄ“ram, lÄ«dz 1/4 daļa Latvijas mājsaimniecÄ«bu vai pat vairāk, izmanto „pirātiskus” TV satura pakalpojumus - tiešsaistÄ“ internetā, tā saucamie card sharing un tml.,  ko piedāvā „uzņēmÄ“ji”, kas lielākoties vispār nav identificÄ“jami un savu darbÄ«bu nav reÄ£istrÄ“juši vispār nekur – ne KomercreÄ£istrā, ne arÄ« Valsts ieņēmumu dienestā. Taču pÄ“c bÅ«tÄ«bas šÄdi „pakalpojumi” konkurÄ“ ar Lattelecom TV pakalpojumiem, turklāt mÅ«su produktu pašizmaksā un tātad gala cenā ir iekļautas visas izmaksas, tai skaitā nodokļi, autortiesÄ«bu maksājumi un citas, par kurām „pirātiem” šÄ·iet nav jāraizÄ“jas,” skaidro Lattelecom.